Raksti
Kustība "Gribu palīdzēt bēgļiem" jau kopš vasaras uzrunā politiķus, aicinot valdību un Saeimu nekavējoties lemt par primārā atbalsta – izmitināšanas un ēdināšanas – nodrošinājuma pagarināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, tādējādi viešot kara bēgļiem skaidrību par to, kāds atbalsts būs pieejams pēc 2022. gada 31. decembra. Taču ukraiņu interešu aizstāvji nav sadzirdēti joprojām – aizejošā Saeima un valdība par šī jautājuma risināšanu nav lēmuši. Andrejs Judins no "Jaunās Vienotības", kurš ir ievēlēts arī 14. Saeimā, raidījuma "Kas notiek Latvijā?" 26. oktobra diskusijā sacīja, ka 13. Saeima nebija tiesīga lemt par nākamā gada tēriņiem. Savukārt "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone retoriski jautā, vai politiķi, nespējot izlemt šo jautājumu, grib, lai ukraiņi brauc prom no Latvijas?
Līdzšinējās pozīcijas pārstāvji – Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") un Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") nenoliedz Saeimai veltīto Valsts kontroles (VK) kritiku par ilgstošu nespēju sakārtot valsts un pašvaldību institūciju atlīdzības sistēmu, taču apgalvo – pakāpeniski septiņu gadu laikā sistēma tiks reformēta. Turpretim Valērijs Agešins ("Saskaņa") diskusijā "Kas notiek Latvijā?" pieļāva iespēju, ka rosinās iesaldēt algu palielinājumu valsts augstākajām amatpersonām, kam atalgojums būtiski pieaugs jau nākamgad.
Lai arī par vairākiem jautājumiem, kur potenciālajiem nākamās valdības veidotājiem varētu būt atšķirīgi viedokļi, divpusējo sarunu un darba grupu ietvaros ir izdevies nonākt pie kopsaucēja, dažos jautājumos politisko spēku pozīcijas arvien ir atšķirīgas, izriet no "Jaunās Vienotības" (JV), "Apvienotā saraksta" (AS) un Nacionālās apvienības (NA) politiķu teiktā otrdien diskusijā ""Kādai jābūt nākamajai valdībai?" Kas notiek "Jaunās Vienotības" un potenciālo partneru tematiskajās sarunas?".
Divas lappuses garajā memorandā par koalīcijas veidošanas principiem, kuru "Jaunā Vienotība" piedāvā jau šonedēļ parakstīt "Apvienotajam sarakstam" un Nacionālajai apvienībai, ietverti tikai būtiskākie "pieturas punkti", savukārt plašāks izvērsums par jaunās valdības mērķiem un uzdevumiem tiks iekļauts valdības deklarācijā. To otrdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?" uzsvēra "Jaunās Vienotības" valdes loceklis Arvils Ašeradens. Tikmēr potenciālo koalīcijas partneru pārstāvji neslēpa – gan Nacionālā apvienība, gan "Apvienotais saraksts" vēlas "Jaunās Vienotības" memorandam pievienot savus papildinājumus.
Vairāk labi apmaksātu darbavietu – tā, atbildot uz raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītāja Jāņa Dombura jautājumu, topošās valdības mērķi ekonomikā definē viena no valdības veidošanas sarunās iesaistītajām "Jaunās Vienotības" politiķēm Evika Siliņa. Tikmēr "Apvienotā saraksta" politiķis, bijušais valdības vadītājs Māris Kučinskis uzsver – jādomā par inovatīvu uzņēmumu piesaisti.
Būtiskākie Tiesībsarga iebildumi pret Valsts aizsardzības dienesta likuma projektu ir saistīti ar to, ka, lai arī likumprojekts paredz valsts civilā dienesta ieviešanu, tas nevieš nekādu skaidrību par to, kāds šis dienests būs un kā darbosies. Tiesībsarga ieskatā, tādējādi tiek ierobežotas iedzīvotāju izvēles tiesības un tas, savukārt, palielina cilvēktiesību pārkāpumu riskus, trešdien "Kas notiek Latvijā?" pauda tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne.
Valsts aizsardzības dienestam (VAD) "jāiet kopā" ar bonusu sistēmu tiem, kuri šo dienestu būs izpildījuši, piemēram, nodrošinot bezmaksas studijas pēc dienesta. To trešdien, 19. oktobrī, diskutējot par VAD likuma tālāko likteni, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" sacīja Latvijas studentu apvienības prezidents Rūdolfs Aleksandrs Strods. Bonusu sistēmu atbalsta arī Mārtiņš Vērdiņš, militārā bloga "varabungas.camp" autors, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves kapteinis.
Latvijai jāveido Valsts aizsardzības dienests (VAD), lai aizpildītu robus līdz galam nenokomplektētajās armijas vienībās un padarītu tās gatavas ātri reaģēt. To trešdien, 19. oktobrī, diskutējot par VAD likuma tālāko likteni, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" uzsvēra amatpersonas un militāro jautājumu lietpratēji. Tas, vai VAD īstenošanas rezultātā izdosies izveidot aptuveni 50 tūkstošu militārpersonu lielas armijas rezerves, lielā mērā būs atkarīgs no finansējuma, kam dienesta ieviešanas gadījumā vajadzētu pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
35,3% aptaujāto par labāko nākamās valdības koalīcijas sastāvu uzskata politisko spēku koalīciju citā sastāvā, liecina raidījuma "Kas notiek Latvijā?" pasūtītā un SKDS veiktā aptauja divas nedēļas pēc 14. Saeimas vēlēšanām. Savukārt četras partijas – "Jauno Vienotību", Nacionālo apvienību (NA), "Apvienoto sarakstu" un "Progresīvos" – par jaunās valdības koalīcijas labāko sastāvu uzskata 29,5% aptaujāto.
Pašreizējam Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam ("Jaunā Vienotība"), kam Valsts prezidents Egils Levits uzdevis vadīt 14. Saeimā ievēlēto politisko spēku konsultācijas par jaunās valdības izveidi, būtu "drusciņ jāpamaina savs stils – no komentēšanas uz darbiem". To otrdien "Kas notiek Latvijā?" cikla "Kādai jābūt nākamajai valdībai?" kārtējā raidījumā pauda bijušais valdības vadītājs, "Apvienotā saraksta" valdes loceklis Māris Kučinskis. Kariņa pārstāvētās "Jaunās Vienotības" politiķes Evika Siliņa un Inga Bērziņa tam nepiekrīt, uzsverot, ka vēlētāji 14. Saeimas vēlēšanās ir novērtējuši Kariņa paveikto krīžu pārvarēšanā.