Raksti
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī Latvija vārdos allaž atbalstījusi plašas un stingras sankcijas pret Krieviju, taču ārējās tirdzniecības dati par 2022. gadu liecina, ka, arī karam sākoties, savstarpējā tirdzniecība starp Latviju un Krieviju nav apsīkusi. Vēl vairāk – straujais eksporta pieaugums atsevišķu NVS valstu virzienā vedina uz secinājumu, ka atrasti ceļi sankciju apiešanai. Šādu vērtējumu, komentējot importa un eksporta tendences, trešdien "Kas notiek Latvijā?" pauda ekonomikas un politikas lietpratēji.
Trijās Latvijas valstspilsētās – Daugavpilī, Liepājā un Rēzeknē – Krievijas Federācijas pilsoņu skaits sasniedz 5% no iedzīvotāju kopskaita, bet Jūrmalā un galvaspilsētā Rīgā – 3% no iedzīvotāju kopskaita, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šajās pilsētās Krievijas pilsoņiem, kam, atbilstoši pērnruden pieņemtajām Imigrācijas likuma normām, līdz 1. septembrim ir jāapliecina savu valsts valodas prasmju atbilstība vismaz A2 līmenim, daudzos gadījumos latviešu valodas zināšanas ir ļoti vājas, viņi ir varējuši ilgstoši iztikt bez tām, pieļauj "Kas notiek Latvijā?" diskusijas dalībnieki.
Ideja prasīt pamata latviešu valodas zināšanas un citas ar valsts drošību saistītās lietas no bijušajiem Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, kuri dažādu iemeslu dēļ ir pieņēmuši Krievijas pilsonību, pie mums dzīvojot ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, ir pareiza, taču iekšlietu ministrs Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts") bažījas par tās izpildīšanas iespējām. 15. februāra raidījumā "Kas notiek Latvijā?" ministrs neslēpa bažas, ka, piemēram, izraidot šos cilvēkus, var ciest Latvijas reputācija.
Lai gan valdība vienprātībā atbalstīja 2023. gada valsts budžeta projektu, šonedēļ to iesniedzot vērtēšanai Saeimā, 8. februāra raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā starp koalīcijas politiķiem iezīmējās domstarpības. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens uzsvēra, ka budžets veidots sabanalsēts, jo joprojām esam "augstas nenoteiktības apstākļos", kamēr Nacionālo apvienību pārstāvošais Imants Parādnieks sacīja, ka valsts parāds varētu būt lielāks.
Veidojot 2023. gada budžetu, ko finanšu ministrs Arvils Ašeradens ceturtdien iesniedza izskatīšanai Saeimā, valdošo partiju politiķi un valdība vienojušies par atbalstāmo budžeta prioritāšu sarakstu, kopējām un nozaru prioritātēm atvēlot simtos miljonu eiro mērāmas summas. Tomēr par šo summu pamatotību un arīdzan par principiem, kā izvērtēti šo vēl iepriekšējās valdības laikā tapušie pieprasījumi, skaidru atbilžu ministriem nav.
"Man Parīzes spēles šobrīd ir vienīgā uguntiņa, kas manī deg, lai es būtu sportā, jo es gribu darboties arī citās jomās, es gribu arī būt ar ģimeni un tamlīdzīgi. Šis ir vienīgais mans tāds pamatīgais mērķis, uz kuru es soli pa solim eju," tā, lūgta paust savas pārdomas par iespēju, ka Latvijas sportisti varētu nepiedalīties 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, ja starts tajās netiks liegts Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, trešdien "Kas notiek Latvijā?" pauda Latvijas Olimpiskās komitejas Atlētu komisijas vadītāja, vieglatlēte Gunta Vaičule.
Latvijas sporta orgnizāciju pārstāvjiem un sportistiem, kuri piedalījušies Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) rīkotajās telekonferencēs par iespējamu Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību Parīzes olimpiskajās spēlēs nākamgad, radies iespaids, ka SOK prezidents Tomass Bahs izdarījis spiedienu, lai panāktu vēlamo rezultātu. Ar dokumentu, kuru pagājušajā nedēļā publicēja SOK, sarunu dalībnieki nav iepazīstināti nedz iepriekš, nedz tā apspriešanas gaitā.
Šonedēļ Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Žoržs Tikmers pavēstīja, ka Latvija boikotēs olimpiskās spēles gadījumā, ja Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) pieļaus Krievijas un Baltkrievijas sportistu līdzdalību tajās. SOK centienus panākt agresorvalstu sportistu atgriešanos starptautiskajā apritē asi nosodījis Ukrainas prezidents Volodomirs Zelenskis. SOK iniciatīvai iebilst Ziemeļvalstis un Baltijas valstis.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), turpinot elektrības sadales un pārvades tarifu projektu vērtēšanu, gatavojas pieprasīt vēl papildu informāciju "Augstsprieguma tīklam" un "Sadales tīklam". No regulatora vadītājas Aldas Ozolas teiktā 25. janvāra "Kas notiek Latvijā?" raidījumā izriet, ka SPRK uzmanību piesaistījušas algu tarifu projektos iekļautās algu celšanas ieceres un citas izmaksas. Vērtēta tiek arī projektu atbilstību Eiropas Savienības (ES) regulām.
"Augstsprieguma tīkla" un "Sadales tīkla" vadītāji šobrīd vairās prognozēt, tieši cik lielu tarifa samazinājumu varēs panākt, ar valsts budžeta starpniecību subsidējot tīkla operatorus no "Latvenergo" dividendēm. Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe uzsver, ka "zaļās" enerģijas ražotājiem būtu nepieciešams, lai par jaudas maksu noteiktā tarifa pieauguma samazinājums būtu nevis uz pusi, bet vairākas reizes mazāks, nekā paredz "Sadales tīkla" pērnruden iesniegtais tarifu projekts. Tajā maksu par jaudas uzturēšanu bija plānots palielināt par 570%.