Raksti
Turpinot zudumu segšanai nepieciešamo elektroenerģiju iepirkt par biržas cenām, "Augstsprieguma tīkls" un "Sadales tīkls" par to pamatīgi pārmaksā. Savukārt tarifu projektos, kas iesniegti apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, zudumu segšanai nepieciešamās summas aprēķinātas, balstoties uz prognozēm par elektroenerģijas cenu biržā, un tādēļ ir ievērojami augstākas nekā tad, ja valstij piederošie elektroenerģijas pārvades un sadales operatori tās iepirktu par cenām, kādas tiem būtu pieejamas, slēdzot ilgtermiņa līgumus. To trešdien raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā norādīja vairāki elektroenerģijas tirgus lietpratēji.
Topošo koalīcijas partneru ilgās sarunas par valdības deklarācijas saturu beigušās ar dokumenta projektā fiksētu tēzi par to, ka atbalstīta tiks tikai kvalificēta darbaspēka piesaiste, turklāt – īpaši veicinot reemigrāciju. Lielākie iebildumi pret Latvijas darba tirgus plašāku atvēršanu ir Nacionālajai apvienībai, kuru pārstāvošā ekonomikas ministre Ilze Indriksone šonedēļ "Kas notiek Latvijā?" diskusijā ""Kādai jābūt nākamajai valdībai?: kas jādara ekonomikā un finansēs?" uzstāja: "Tas ir slikts un nepieņemams virziens."
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē norit pārbaude par vīzu atcelšanu trīspadsmit nule kā apraides tiesības Latvijā zaudējušās Krievijas televīzijas kanāla "Doždj" ("Дождь"/"TV Rain") darbiniekiem, taču Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons, kura pārstāvētā Nacionālā apvienība (NA) pirmdien aicināja kanāla žurnālistus izraidīt no valsts, trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?" neizslēdza iespēju, ka "Doždj" žurnālisti Latvijā var lūgt politisko patvērumu.
Valdības deklarācijas projektā pausta apņemšanās ieviest mūsdienīgu digitālās veselības sistēmu, kura apvienotu visas veselības nozares informācijas sistēmas un kurā būtu iekļauti visi pacienta veselības dati, tādējādi nodrošinot datu bezmaksas pieejamību un apmaiņu starp iestādēm. Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" valdes priekšsēdētāja Gunta Anča diskusijā "Kas notiek Latvijā?" atzina, ka šāda digitalizācija patiešām būtu ļoti noderīga, jo atbrīvotu cilvēkus no liekas braukāšanas, savukārt Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle Ieva Znotiņa uzsvēra, ka praksē problēmas bieži vien rada ne tik daudz tehnoloģiju trūkums, cik piemērotu datoru neesamība, un veidojas apburtais loks – gan nepietiekami tehniskie resursi, gan arī funkcionējošas sistēmas trūkums.
Televīzijas kanāla "TV Rain" galvenais redaktors Tihjons Dzjadko vairs nedēvē par pārteikšanos sava nu jau bijušā darbinieka Alekseja Korosteļeva izteikumus par "mūsu armijas apgādi un ērtībām frontē" un lēmumu par viņa atlaišanu negrasās mainīt, lai gan Korosteļevu publiski aizstāvējusi "TV Rain" ģenerāldirektore un patiesā labuma guvēja Nataļja Sindejeva. Pēc Dzjadko teiktā, liktenīgajā raidījumā Aleksejs Korosteļevs tiešajā ēterā trīskārt kļūdījies, toskait – izkropļojot telekanāla septembrī izveidotā e-pasta ideju. Dzjadko diskusijā "Kas notiek Latvijā?" apgalvoja, ka viņam nav skaidrs, kas darbinieku pamudināja šādi rīkoties un runāt.
Piekāpjoties "Apvienotā saraksta" politiķu prasībām, "Jaunā Vienotība" piekritusi no valdības deklarācijas projekta svītrot ideju par valstij piederošo kapitālsabiedrību daļēju kotēšanu biržā. "Apvienotā saraksta" politiķi savu piesardzību pamato ar bažām par nesamērīgu mazākumakcionāru ietekmi un slēptu valsts kapitālsabiedrību privatizāciju. Tupretim privātā sektora pārstāvji norāda – jau šobrīd valsts kapitālsabiedrības orientējas uz maksimālu peļņas gūšanu pat krīzes apstākļos, turklāt tiek izmantotas kā "kasītes" dažādu vajadzību finansēšanai.
Premjera amatam nominētā Krišjāņa Kariņa topošās valdības deklarācijas melnrakstā solīts stiprināt pacientu tiesību aizsardzību. Nesens gadījums ar ārstu imunologu apliecināja, ka nereti tikai pēc mediju iejaukšanās pacientu tiesību pārkāpumi tiek izmeklēti un – kā minētajā gadījumā – nonāk līdz tiesai. Taču pirmdien, 5. decembra diskusijā "Kādai jābūt nākamajai valdībai?: kas jādara veselības aprūpē?" dalībnieku domas šajā jautājumā dalījās – bijusī veselības ministre Anda Čakša no "Jaunās Vienotības" sacīja, ka pacienti ir neaizsargāti, tikmēr Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris pauda viedokli, ka tieši pret ārstiem biežāk notiek linča tiesa.
Valdības deklarācijā pagaidām vēl nav detalizētu norāžu, kā padarīt efektīvāku korupcijas apkarošanu, taču šajā jomā būtu svarīgi izmantot datos balstītus pētījumus un pieņemt lēmumus, kas īstermiņā varbūt nedos politiķiem lielus plus punktus, kā arī izmantot tos cilvēkresursus, kuri mums jau ir pieejami, taču netiek pienācīgi izmantoti, to diskusijā "Kas notiek Latvijā? Kas notiek un kam jānotiek jaunās valdības deklarācijas tapšanā?" atzina Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors Ivars Austers, kā arī NVO pārstāve Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē Elīna Pinto.
14. Saeimas priekšvēlēšanu laikā politiķi solīja uzlabojumus sociālajā jomā, tostarp izmērāmus. Piemēram, runājot par Džini indeksu, ar ko mēra ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā, kur – jo mazāks skaitlis, jo mazāka nevienlīdzība, un kas Latvijā pārsniedz 35, bet Nacionālajā attīstības plānā ir plānots, ka 2027. gadā tam jāsarūk līdz 30. Priekšvēlēšanu debatēs par sociālo un labklājības jomu politiķi prognozēja, ka pēc trim gadiem sasniegsim 30 atzīmi, bet Inga Bērziņa no "Jaunās Vienotības" prognozēja pat Skandināvijas līmeni – 25. Tagad, lasot valdības deklarācijas pirmo versiju, izmērāmi rādītāji šajā jomā vairs nav atrodami. Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš 30. novembra disusijā "Kas notiek un kam jānotiek jaunās valdības deklarācijas tapšanā?" uzsvēra, ka piedāvājumu labklājības jomā nevar vērtēt, jo "tur nav ko komentēt".
Lai palielinātu finansējumu zinātnei un skolotāju algām, valstij vajag vairāk naudas un rodas jautājums – kur to ņemt? Vai nu jāpalielina izglītībai atvēlētie līdzekļi, kas šā gada budžetā veido 7,3%, un šādā gadījumā tie jāmeklē uz citu nozaru rēķina, vai arī jāveic pārdale, mēģinot tos ietaupīt nozares iekšienē. Uz jautājumu, kur rast līdzekļus valdības deklarācijā nosprausto mērķu īstenošanai, "Jaunās Vienotības" pārstāve Anda Čakša minēja vairākus virzienus, kuros tie jāmeklē, bet Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga un Nacionālās apvienības pārstāvis Rūdolfs Kalvāns sliecās domāt, ka tie drīzāk būs jārod, pārdalot resursus starp nozarēm.