Raksti
Kaut arī valdības deklarācijas projektā ir iekļauti ambiciozi mērķi attiecībā uz izglītību un zinātni, līdzšinējā pieredze neļauj būt pilnībā pārliecinātiem, ka tie nebūs tikai nerealizējami sapņi, diskusijā "Kādai jābūt nākamajai valdībai?: kas jādara izglītībā un zinātnē?" vērtēja bijusī izglītības ministre, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas izglītības eksperte Mārīte Seile un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga. Turpretim "Jaunās Vienotības" pārstāve Anda Čakša bija optimistiski noskaņota, jo šādu pārliecību viņā radot "iespējamais jaunais finanšu ministrs".
Topošās koalīcijas politiķi, kas strādā pie valdības deklarācijas izglītības jomā, jau tikušies un savas ieceres apsprieduši ar nozares nevalstiskajām organizācijām. Potenciālo valdības partneru vidū arvien ir atšķirīgi viedokļi par vairākiem nozīmīgiem jautājumiem, tajā skaitā – par to, kas īsti darāms saistībā ar skolu tīkla optimizāciju. Tas izriet no pašu politiķu teiktā piektdien "Kas notiek Latvijā?" cikla "Kādai jābūt nākamajai valdībai?" raidījumā, kas bija veltīts izglītībai un zinātnei.
Ekonomikas transformācija, kuru par topošās valdības mērķi nosaucis Ministru prezidenta amatam nominētais Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") un kas ir arī valdības deklarācijas vadmotīvs, ir tehnokrātisks formulējums, kas neatbild uz jautājumu, kurp valdību veidojošie politiķi vēlas virzīt valsti un sabiedrību. To trešdien, 30. novembrī, diskusijā "Kas notiek Latvijā?" iztirzājot valdības deklarācijas melnrakstu, uzsvēra raidījuma dalībnieki – dažādu jomu lietpratēji.
Pēc konsultācijām ar 14. Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām Valsts prezidents Egils Levits varētu rosināt parlamentu lemt par patlaban noteiktā referendumu ierosināšanas "sliekšņa" būtisku samazināšanu. Ar šādu solījumu Levits nāca klajā raidījumā "Kas notiek Latvijā?". Saeimas frakcijās gan iespēju samazināt tautas nobalsošanas ierosināšanai savācamo vēlētāju parakstu skaitu vērtē piesardzīgi.
Līdzšinējais premjers un jaunās, topošās valdības veidotājs Krišjānis Kariņš no "Jaunās Vienotības" un "Apvienotā saraksta" premjera amata kandidāts Uldis Pīlēns medijos apmainījušies "laipnībām". Piemēram, nesenā intervijā žurnālam "Ir" Kariņš sacījis, ka Pīlēns "nesaprot, kā darbojas Saeima, kā darbojas valdība, kā darbojas mūsu valsts pārvalde", piebilstot, ka ar dažādiem cilvēkiem līdzšinējā politiķa karjerā ir strādājis, bet "ar tādiem kā "Apvienotā saraksta" politiķi es vēl neesmu strādājis." 14. novembra diskusijā ""Kādai jābūt nākamajai valdībai?": Kā beigsies koalīcijas veidotāju strīdi un kas tiem sekos?" politologs Filips Rajevskis sacīja, ka līdzšinējās iespējamās koalīcijas sarunas bremzēja Kariņa un Pīlēna emocionālā sadursme.
Valsts prezidents Egils Levits, pirms jaunā premjera nominēšanas uzdodot topošās koalīcijas veidotājiem vairākus uzdevumus, ir rīkojies līdz šim neierasti. Pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" lūguma veiktā SKDS aptauja rāda, ka gandrīz puse aptaujāto šādu rīcību uzskata par pareizu, bet 29% aptaujāto – par nepareizu. Trešdien, 16. novembrī, diskusijā "Kas notiek ar Valsts prezidenta lomu valdības tapšanā un valsts attīstību?" Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors Ivars Austers prezidenta rīcību vērtēja atbalstoši, savukart advokāts Agris Bitāns to dēvē par mēģinājumu kaut ko izdarīt citādi. Savukārt prezidents jaunās koalīcijas veidotājiem devis laiku līdz šonedēļai, izpildīt dotos norādījumus: "Ir jābūt kārtībai, lai varētu teikt, ka var iet uz priekšu. Ja tas tā nav, tad man jāsaka, ka šī koalīcija nav dzīvotspējīga."
Latvijas politiķiem lielākoties piemīt īstermiņa ambīcijas un trūkst drosmes īstenot reformas, kuru rezultāti būtu redzami tikai pēc ilgāka laika. To trešdien diskusijā "Kas notiek ar Valsts prezidenta lomu valdības tapšanā un valsts attīstību?" pauda Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers. Tikmēr "Accenture Baltics" vadītājs Maksims Jegorovs uzsver, ka, viņaprāt, definēt atpalicības novēršanu par attīstības stratēģiju ir psiholoģiski nepareizi.
Valsts prezidents Egils Levits uzskata, ka Latvijā ir vairākas jomas, kas nav nosegtas ar politiski atbildīgām amatpersonām, un viņš redz vismaz četras šādas sfēras, kurās līdzās ministram vajadzētu būt vēl vienai politiskai figūrai, kas var koordinēt attiecīgo jomu arī pārnozaru griezumā. Diskusijā "Kas notiek Latvijā?" prezidents minēja, ka īpaši ministri būtu nepieciešami digitalizācijas, demogrāfijas, zinātnes un augstākās izglītības, kā arī informatīvās telpas jomās.
Valsts prezidenta Egila Levita piedāvātās ministra biedra institūcijas izveide, kas šķiet tīkama "Apvienotajam sarakstam", var radīt apjukumu ierēdņos, it īpaši, ja ministrs un viņa biedrs pārstāv dažādas partijas, diskusijā "Kas notiek Latvijā?" sacīja zvērināts advokāts, konstitucionālo un valsts tiesību lietpratējs Edgars Pastars. "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas deputāts Māris Kučinskis otrdien LTV "Rīta panorāmā" sacīja, ka pirms koalīcijas izveidošanas AS grib redzēt nākamā gada valsts budžeta projektu ar lielāku detalizāciju. Viņaprāt, sarunas noritētu raitāk, ja prezidents būtu oficiāli nominējis jaunās valdības vadītāju.
Nedēļas nogalē notikušajās potenciālo koalīcijas partneru neformālajās sarunās, kuras, pēc "Apvienotā saraksta" (AS) valdes locekļa Māra Kučinska teiktā, notikušas, "Jaunās Vienotības" līderim Krišjānim Kariņam klāt neesot, politiķiem izdevies vienoties par vairākiem jautājumiem, piemēram, Ministru kabineta komitejas sēžu atjaunošanu. Tomēr vienošanās par atbildības jomu sadali joprojām nav panākta – pēc iepazīšanās ar informāciju par nākamā gada budžetu "Apvienotā saraksta" skepse par piedāvājumu uzņemties atbildību par veselības aprūpes nozari nav mazinājusies.