Raksti
Topošās koalīcijas partneru sadarbības memorandā iztrūkst sadaļas par darba organizāciju, bet pašu politiķu vidū, iespējams, arī vēlmes sarunāties, – tā pašreizējo strupceļu, kas iestājies valdības veidošanā, trešdien diskusijā "Kas notiek ar jaunās koalīcijas un valdības atbildības jomu sadali un deklarāciju?" raksturoja Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un vadības fakultātes dekāns Gundars Bērziņš. Tikmēr Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks norādīja, ka, veidojot reformu plānus, jārēķinās arī ar fiskālo ietvaru, kas lielā mērā noteiks, ko ir un ko nav iespējams paveikt.
Viens no domstarpību iemesliem, kas aizkavē jaunās valdības izveidi, ir potenciālo koalīcijas partneru dažādie skatījumi uz nozaru sadalījumu. "Apvienotais saraksts" (AS) nepiekrīt pašreizējā premjera Krišjāņa Kariņa piedāvātajam atbildības jomu sadalījumam, AS uzticot Veselības ministriju, Zemkopības, Iekšlietu un Reģionālās attīstības un digitalizācijas lietu ministriju vadību.
""Jaunajai Vienotībai" nav 51 mandāts, un tas tā kā būtu jāsaprot," trešdien diskusijā "Kas notiek ar jaunās koalīcijas un valdības atbildības jomu sadali un deklarāciju?", kritizējot "Jaunās Vienotības" līdera Krišjāņa Kariņa izraudzīto darba stilu jaunās valdības veidošanā, pauda "Apvienotā saraksta" līderis Uldis Pīlēns. Tikmēr "Jaunās Vienotības" valdes loceklis, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens saka – nebijām gaidījuši tādu neprofesionalitāti.
Valsts prezidents Egils Levits pēc 14. Saeimas vēlēšanām ir demonstrējis sev neraksturīgu aktivitāti – uzrunā parlamentā mudinājis jaunos deputātus izlēmīgi rīkoties, lai pārvarētu Latvijas atpalicību, bet valdības veidošanas procesā īstenojis agrāk neierastu praksi, vispirms pieprasot valdības deklarāciju un tikai pēc tam solot nosaukt premjera kandidātu. Pirmdien rīkotajā diskusijā ""Kādai jābūt nākamajai valdībai?": kas notiek koalīcijā - vērtē politologi un žurnālisti" izskanēja atšķirīgas versijas un vērtējumi par prezidenta rīcības motīviem.
"Apvienotais saraksts" vēl nav teicis jāvārdu "Jaunās Vienotības" līdera Krišjāņa Kariņa piedāvātajam atbildības jomu sadalījumam, tikmēr politisko procesu analizētāji un vērtētāji pirmdien diskusijā "Kādai jābūt nākamajai valdībai?": kas notiek koalīcijā - vērtē politologi un žurnālisti" jau iztirzāja gan šīs "pauzes" iemeslus, gan vairākus iespējamos kandidātus uz dažādu ministru amatiem.
Iespējams, Latvijai būtu jāpārņem rietumvalstu prakse, kur nozaru ministriju uzskaitījums netiek nofiksēts Ministru kabineta iekārtas likumā un, veidojot valdību, tiek lemts par to, kādi ministru posteņi tiks veidoti, trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?" pauda vēlēšanu uzvarētāja – apvienības "Jaunā Vienotība" Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis. Potenciālie "Jaunās Vienotības" koalīcijas partneri no "Apvienotā saraksta" uzskata – jāseko Valsts prezidenta Egila Levita mudinājumam un jāievieš speciālo ministru "portfeļi".
"Šis balsojums ir laba zīme, tā ir zīme par tādu iespējamu konstruktīvu sadarbību," tā, atbildot uz jautājumu, kā nākas, ka otrdien notikušajās Saeimas prezidija vēlēšanās par ievēlētājiem prezidija locekļiem balsoja ne vien potenciālie valdošās koalīcijas partneri no "Jaunās Vienotības" (JV), Nacionālās apvienības (NA) un "Apvienotā saraksta" (AS), bet arī Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), partijas "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvo" deputāti, trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?" pauda bijusī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).
Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot 14. Saeimu tās pirmajā sēdē, mudināja parlamentāriešus pievērsties reformām, lai pārvarētu Latvijas atpalicību un "ilgstošo atpakaļslīdēšanu, kas sākusies jau iepriekšējos Saeimas sasaukumos". Pēc viņa teiktā, "Latvijai pēc četriem gadiem ir jābūt drošākai, konkurētspējīgākai un labāk pārvaldītai". Vērtējot prezidenta runu, vēl tikai topošās valdošās koalīcijas pārstāvji daļēji piekrita "Kas notiek Latvijā?" diskusijas vadītāja Jāņa Dombura secinājumam, ka tagad nāksies reformēt "pašu sastrādāto", savukārt Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku Savienības (ZZS) pauda neizpratni par to, kādēļ jaunās valdības veidošanu, visticamāk, atkal uzticēs Krišjānim Kariņam ("Jaunā Vientotība"(JV)), kurš, viņaprāt, neveiksmīgi vedis valsti cauri Covid-19 krīzei.
Jaunas Enerģētikas, klimata un vides ministrijas izveidi nu jau trīspusējās potenciālo koalīcijas partneru sarunās plānots apspriest trešdien. No raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijas ""Kādai jābūt nākamajai valdībai?" Kam un kāpēc vajadzīga jauna - Enerģētikas, klimata un vides ministrija?" dalībnieku – vairāku nozaru ekspertu teiktā izriet, ka līdzšinējā valdības struktūrā klimata un vides jautājumi bijuši atstāti novārtā, tomēr pārliecības, ka risinājums ir jaunas ministrijas izveide, viņiem nav.
Līdzšinējais Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa biroja vadītājs Jānis Patmalnieks netiks virzīts enerģētikas, klimata un vides ministra amatam. To šodien potenciālajiem koalīcijas partneriem no "Apvienotā saraksta" apliecinājis Kariņš, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" pavēstīja "Apvienotā saraksta" valdes loceklis Māris Kučinskis. Viņš atzīst – šobrīd grūti iedomāties, kurš politiķis varētu būt atbilstošs kandidāts šim amatam.