Lieta pret valdību tika ierosināta tieši pēc biedrību – Latvijas Dabas fonda, Pasaules Dabas fonda un Latvijas Ornitoloģijas biedrības – pieteikuma. Vides organizāciju ieskatā, valdībai pieņemot Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus, kas samazina cērtamo koku caurmēru, nav izvērtēti vides riski un ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Līdz ar to samazināsies vēl vairāk vecu un bioloģiski vērtīgu mežu īpatsvars Latvijā, kas kaitē dažādām sugām. Liela diametra koki nepieciešami arī retu un aizsargājumu putnu sugām.
Satversmes tiesa konstatējusi, ka šo grozījumu izstrādes laikā valdībai bija zināmi vairāki riski, kas varētu radīt kaitējumu videi, samazinot cērtamo koku – egles, priedes un bērza – caurmēru, bet ietekme tomēr netika pietiekami izvērtēta.
Ministru kabinets tiesas procesā skaidrojis, ka riski daļēji bija vērtēti, tostarp vairākos mežzinātnes institūta "Silava" pētījumos, un uzskatīja, ka samērotas meža īpašnieku ekonomiskās intereses ar sabiedrības un vides interesēm, jo galvenās cirtes pieaugums esot nebūtisks. Tāpat 2022. gadā valdība šo ārkārtas lēmumu pamatoja ar enerģētikas krīzi un vajadzību palielināt tieši šķeldas ieguvi.
Tikmēr Satversmes tiesa secināja, ka tas šoreiz nav pietiekams pamatojums, lai neveiktu stratēģisko novērtējumu, jo grozījumi pēc būtības pieņemti, lai panāktu plašāku mērķi – veicināt daudzveidīgāku mežu apsaimniekošanu.
"Tā kā apstrīdētās normas mērķis nebija tikai ārkārtas situācijas risināšana, nav pastāvējuši tādi apstākļi, kas ļautu atkāpties no stratēģiskā novērtējuma procedūras. Ministru kabinets nav ievērojis kārtību, kādā pirms tāda normatīvā akta pieņemšanas, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, ir jāvērtē šīs iespējamās ietekmes būtiskums un nepieciešamība veikt stratēģisko novērtējumu. Tādējādi Satversmes tiesa atzīst, ka
apstrīdētās normas pieņemšanas procesā nav ievērots ilgtspējības un piesardzības princips.
Līdz ar to šī norma neatbilst Satversmes 115. pantam," sacīja Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš.
Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētā norma uzskatāma par spēkā neesošu jau no tās spēkā stāšanās brīža 2022. gada 29. jūnijā. Savukārt turpmāk atjaunotas tās pašas normas jeb cērtamo koku caurmēri, kuri bija spēkā pirms grozījumiem.
Aicinās normu virzīt atkārtoti
Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks Latvijas Radio norādīja, ka organizācija aicinās virzīt grozījumus atkārtoti. "Pēc tiem telefona zvaniem un īsziņām, kas tagad nāk man, es gribētu teikt, ka
tas izraisījis sprādziena efektu, jo ir pazudis balanss starp tiesībām un pienākumiem.
Šie grozījumi paredzēja, no vienas puses, izmaiņas galvenās cirtes caurmēros, daļai audžu samazinot tos, bet pretī tika likts īpašnieku pienākums stādīt augstvērtīgu materiālu vietā, saīsinātā termiņā ir jāatstāj vairāk ekoloģisko koku un sauso koku. Ņemot vērā, ka Satversmes tiesa tikai šo vienu normu atzina par neatbilstošu, ir pazudis balanss. Līdz ar to mēs noteikti aicināsim Zemkopības ministriju tad iet caur šo vērtējumu un šo normu virzīt atkārtotai apstiprināšanai," sacīja Muižnieks.
Satversmes tiesa savā spriedumā arī norādīja, ka Ministru kabinetam ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu to, ka spēku zaudē tie ciršanas apliecinājumi, kas izdoti, pamatojoties uz atcelto normu par jaunāku koku ciršanu.
Muižnieks vērtēja, ka lēmums radīs arī zināmu haosu nozarē, jo daļa īpašnieku varētu būt pārdevuši cirsmas, kuras atbilda jaunajiem noteikumiem, bet pircējs to platību vēl, iespējams, nav nocirtis.
Valsts meža dienestā Latvijas Televīzijai norāda, ka vēl tiek apkopoti dati un šobrīd nav zināms precīzi, cik daudz ciršanas atļauju varētu būt.
Zemkopības ministrija (ZM) atkārtoti virzīs grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos "Noteikumi par koku ciršanu mežā", saskaņojot tos ar iesaistītajām pusēm un ievērojot likumos noteiktās procedūras, kā arī veicot ietekmes uz vidi novērtējumu. Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) norādījis, ka tiks sasaukta Meža konsultatīvā padome, kurā piedalās gan meža nozares, gan vides organizāciju pārstāvi, lai izskatītu šo jautājumu.
Krauze uzsvēris, ka ZM atbilstoši Latvijas tiesiskuma kārtībai respektē Satversmes tiesas (ST) spriedumu, ar ko tiek ierobežotas privāto īpašnieku tiesības apsaimniekot un gūt labumu no sev piederošā īpašuma. Tomēr ministrs piebilda, ka ST spriedums ļoti skaidri norāda uz esošā likumdošanas procesa trūkumiem, kurā nebija skaidri nodefinēts, ka ietekmes uz vidi novērtējums ir obligāta komponente.
Vides organizācija: Šis ir vēsturisks spriedums
To, ka tiesas spriedums radīs uz kādu laiku administratīvo slogu Valsts mežu dienestam, lai izvērtētu nepilnos divos gados izsniegtos ciršanas apliecinājumus, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina arī Pasaules Dabas fonda direktors, meža programmas vadītājs Jānis Rozītis.
Vienlaikus vides organizācijas pārstāvis vērtēja, ka Satversmes tiesas spriedums ir vēsturisks un tas simbolizē 21. gadsimta resursu pārvaldību. "Mēs nevaram domāt, ka mums pietiek tikai ar lozungiem, ar kaut kādiem politikas mērķiem, bet praksē mēs rīkojamies pilnīgi citādi.
Šodienas gan pasaulē, gan Latvijā jālūkojas, kādā veidā mēs virzāmies ekonomiski efektīvi, bet tai pašā laikā pilnībā ievērojot piesardzības principus, lai mazinātu ietekmi uz dabu un vidi," sacīja Rozītis.
Viņš cer, ka pēc šī sprieduma lēmumu pieņēmēji vairāk ieklausīsies pētnieku viedokļos: "Mēs sagaidām, ka šis gadījums būs kā pavērsiens, ka gan Ministru kabinets, gan atbildīgās ministrijas, turpmāk virzot tiesisko regulējumu, pieņemot kādus politiskus dokumentus, tomēr detalizētāk un pēc būtības uzlūkos, vai tam ir ietekme uz dabu un vidi."
Rozītis arī vērsa uzmanību uz to, ka šajā gadījumā izpaliek atbildība par lēmumu, kas bija pieņemts 2022. gadā.
Viņš arī atzina, ka nule pieņemtais spriedums varētu iedrošināt vides organizācijas vēl par kādiem dabas jautājumiem vērsties Satversmes tiesā, piemēram, attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un neefektīvu dabas aizsardzības sistēmu.
Tikmēr bijušais zemkopības ministrs Kaspars Gerhards atminas, ka lēmums bija ļoti svarīgs un izdiskutēts. Kā argumentus viņš sauca Krievijas pilna apmēra iebrukumu Ukrainā, šķeldas trūkumu apkurei un Latvijas konkurētspēju mežsaimniecībā.
"Runājam par to, ka izvirzīsimies līderos Baltijā. Vai šādā veidā tas būs iespējams? Es domāju, ka nē," sacīja Gerhards.
Bijušais nozares ministrs arī pauž, ka Satversmes tiesas lēmums esot pretrunā ar citu Satversmes pantu – par tiesībām uz īpašumu.
"Ja īpašumu ierobežo vai atsavina, tad nodrošina taisnīgu atlīdzību. Kur mēs ņemsim naudu šai taisnīgajai atlīdzībai? Meža nozare ir mūsu lielākais eksportētājs. Mūsu ekonomikas pamats," uzsvēra Gerhards.
Šī ir pirmā reize, kad jautājums par mežu apsaimniekošanu Latvijā izvērtēts Satversmes tiesā.
KONTEKSTS:
2022. gada vasarā Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") pirmā valdība atbalstīja izmaiņas koku ciršanas noteikumos, kas pēc būtības ļauj cirst jaunākus mežus. Ārkārtas lēmumu pieļaut jaunāku koku ciršanu valdība tolaik pamatoja ar enerģētikas krīzi un vajadzību palielināt tieši šķeldas ieguvi.
Ar to nebija mierā vides organizācijas, kas Satversmes tiesā apstrīdēja Ministru kabineta noteikumu atbilstību Satversmes 115. pantam, kas sargā tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.
2024. gada aprīlī Satversmes tiesa secināja, ka norma par mazāka caurmēra koku ciršanu neatbilst pamatlikumam, atceļot attiecīgos noteikumus. Tiesa secinājusi, ka iespējamā ietekme uz vidi netika pietiekami izvērtēta, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses.
