Psihiatre: Saistība starp alerģijām un psihisko veselību ir nepietiekami novērtēta

6. jūlijs, 2023, 14:27

Veselība

Autori: LSM.lv Dzīvesstila redakcija

Pēdējo 30 gadu laikā saslimšana ar alerģijām kļuvusi par visstraujāk izplatījušos slimību un aktuālu problēmu visā pasaulē, un katrs trešais planētas iedzīvotājs cieš no kādas alerģijas formas, informē Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs (RPNC). Saistību starp sezonālajām alerģijām un dažādiem garastāvokļa traucējumiem nepietiekami novērtē ne tikai paši ar alerģiju sirgstošie, bet arī mediķi, norādīja RPNC vadītāja, psihiatre Sandra Pūce.

ĪSUMĀ:

Pētījumi liecina, ka depresijas risks ir aptuveni divas reizes lielāks cilvēkiem, kuri cieš no hroniskām alerģijām.
Nepatīkamās alerģiskās reakcijas var būt depresijas attīstības riska faktors.
Alerģiskais rinīts nav dzīvībai bīstama slimība, bet tas var būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti, izraisot depresiju, trauksmi un citus psihiskus traucējumus.
Ja alerģijas pacienti ilgstoši novēro depresijas simptomus, piemēram, nespēku, grūtības koncentrēties, traucētu miegu, nomāktu garastāvokli, ieteicams sazināties ar ģimenes ārstu.
Garastāvokli var ietekmēt arī daži pretalerģijas jeb antihistamīna medikamenti.

Ik gadu 8. jūlijā tiek atzīmēta Pasaules alerģijas diena. Tā ir Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un Pasaules Alerģijas organizācijas (PAO) kopīga iniciatīva, lai palielinātu izpratni par alerģiju ārstēšanas un profilakses nozīmi.

Kas ir alerģija?

Alerģija ir organisma imūnās sistēmas pastiprināta reakcija uz apkārtējā vidē esošām vielām, kas darbojas kā kairinātāji. Šie kairinātāji var būt, piemēram, putekļi, ziedputekšņi, dzīvnieku olbaltumi, pārtika, medikamenti.

Kāda saistība alerģijai ar psihisko veselību?

RPNC vadītāja psihiatre Sandra Pūce norādīja, ka saistība starp alerģijām un psihisko veselību ir būtiska.

"Alerģijas simptomi ietekmē pašsajūtu, miegu, enerģijas līmeni, uztvertspēju un produktivitāti, kas savukārt var ietekmēt mūsu psihisko labsajūtu," skaidroja speciāliste.

Kā norādīja RPNC, pētījumi liecina, ka depresijas risks aptuveni divas reizes lielāks ir tiem cilvēkiem, kuri cieš no hroniskām alerģijām. Ja parasti ar alerģiju saistītas garastāvokļa izmaiņas izpaužas kā viegli depresijas simptomi, piemēram, skumjas, letarģijas un noguruma sajūta, tad alerģijas var pasliktināt simptomus ar klīnisku depresiju sirgstošiem cilvēkiem.

Hroniska šķaudīšana var izraisīt hiperaktivitāti un psihotiskas epizodes, radot apjukumu, zemu pašcieņu un savu vajadzību noliegšanu.

Ir cilvēki, kuri apgalvo, ka alerģijas sezonā viņi biežāk raud.¹

"Nevar teikt, ka visiem cilvēkiem ar alerģijām ir nosliece uz depresiju vai iespēja tikt pie psihiskiem traucējumiem, bet ilgstoša nepatīkamu alerģisku reakciju piedzīvošana var būt depresijas attīstības riska faktors – ne vienmēr stāvokļa emocionālā puse, bet vairāk fizioloģiskie simptomi, " uzsvēra Pūce.

Putekšņi un depresija

Speciālisti norāda, ka ziedputekšņu alerģijas saistība ar depresiju ir nopietnāka, nekā cilvēki bieži iedomājas.

"Piemēram, ja kādam ir alerģija pret koku ziedputekšņiem un tie elpojot nokļūst degunā un pielīp pie šūnu membrānas, tas liek imūnsistēmai "izmest" organismā vielu kokteili, kas var izraisīt iekaisumu ķermenī," skaidroja RPNC. Starp šīm vielām ir proteīni – citokīni, ko organisms ražo, lai cīnītos pret noteiktām infekcijām. "Tad nu šie citokīni aktivizē smadzeņu rajonus, kas regulē depresiju un trauksmi."²

Kā piemēru speciālisti min alerģisko rinītu (AR) – bieži sastopamu hronisku augšējo elpceļu iekaisuma slimību, kas ir saistīta ar imūnglobulīna E (IgE) izraisītu imūno iekaisuma reakciju ar lēkmjveida šķaudīšanu, iesnām.

RPNC norādīja, ka alerģiskais rinīts skar 10–40% pasaules iedzīvotāju un tā izplatība visā pasaulē turpina pieaugt.

Lai gan alerģiskais rinīts pati par sevi nav dzīvībai bīstama slimība, tā var būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti un pat izraisīt darba efektivitātes samazināšanos. Noteiktam pacientu skaitam tas var izraisīt depresiju, trauksmi un citus psihiskus traucējumus rinīta radītā stresa dēļ.

Pētījumi rāda, ka 20,6–38,7% alerģiskā rinīta pacientu ir depresijas simptomi.³

Lai gan nav pierādījumu, ka depresija var izraisīt AR, arvien vairāk pētījumu apstiprina, ka alerģiskā rinīta simptomi var izraisīt depresiju. Ir konstatēts, ka alerģiskā rinīta pacientu risks saslimt ar depresiju ir 1,82 reizes lielāks nekā parastiem cilvēkiem.⁴ Tāpēc papildus AR simptomu ārstēšanai liela nozīme ir psihisko problēmu, piemēram, depresijas, agrīnai atklāšanai, skaidroja RNPC.

Kad jāgriežas pie ārsta

Speciālisti norāda, ka gadījumos, ja alerģijas simptomi ir izteikti, brīžiem ir grūti noteikt, vai tās ir pirmās depresijas pazīmes vai arī vienkāršs nogurums, kas radies, jo organisms cīnās ar alerģiju.

RNPC iesaka sazināties ar ģimenes ārstu, ja alerģijas pacientiem tiek novēroti tādi depresijas simptomi kā nomākts garastāvoklis, kas rit ilgāk par trīs nedēļām, interešu trūkums, vienaldzības sajūta, nespēks, enerģijas izsīkums, grūtības koncentrēties un pieņemt lēmumus, traucēts miegs, izmainīta apetīte, neizskaidrojamas fiziskas sūdzības – galvas vai muguras sāpes.

Svarīgi pēc iespējas precīzāk pastāstīt ārstam par saviem simptomiem un to ilgumu.

Ģimenes ārstam noteikti jāpastāsta arī tas, kādas pretalerģijas zāles tiek lietotas.

Daži pretalerģijas jeb antihistamīna medikamenti var ietekmēt garastāvokli, norādīja RNPC.

Piemēram, doksilamīna sukcināta antihistamīna līdzekļi var traucēt koncentrēšanās spējas un pagarināt reakcijas laiku, kā arī izsaukt nemieru, uzbudinājumu un apjukumu. Perorālie kortikosteroīdi, piemēram, prednizolons, ko parasti lieto smagu alerģiju ārstēšanai, var izraisīt aizkaitināmību un palielināt trauksmes vai depresijas simptomu attīstības risku.

Deguna dekongestanti (gļotādas tūskas mazinātāji) var izraisīt trauksmi, nervozitāti un bezmiegu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Rīgas Psiholoģijas un narkoloģijas centrs iesaka ģimenes ārstiem un alergologiem iztaujāt pacientus ar alerģijām par depresiju, vielu lietošanas traucējumiem, pašnāvības domām, vairāk pievērst uzmanību pretalerģijas medikamentu iespējamai ietekmei uz pacienta garastāvokli un uzvedību, kā arī ieteikt cilvēkiem, kuriem blakus alerģijai ir izteikta depresija, doties vizītē pie psihiatra.

Atsauces: