Iemesli, kāpēc kāju īkšķi kļūst greizi, sāk sliekties uz vienu vai otru pusi, var būt ļoti dažādi. To izraisīt var dažādas saslimšanas, reimatoīdais artrīts un citi iekaisumi, pēdu saišu vājums vai dažādas traumas. Reizēm pie vainas ir pēdas forma – jo pirmā pleznas kaula galviņa ir apaļāka, jo lielāka iespēja, ka būs problēmas ar īkšķiem.
"Iemesli ir diezgan daudz un dažādi, katram ļoti individuāli, bet arī saviem pacientiem mans pirmais jautājums parasti ir – vai mājās nav vēl kādam tas manīts, mammai, tētim, omei? Visbiežākā atbilde ir – jā, omei, mammai, reizēm arī tētim, jo tā 70–80% ir ģenētika. Ir dažas labas lietas, ko pārmantojam, šī droši vien ir ne tā labākā," norādīja Rumba.
Īkšķa iztilpums veidojas, pirmajam pleznas kaulam virzoties uz iekšpusi un īkšķim virzoties uz ārpusi. Uz to reaģē arī mīkstie audi, kas papildu spiediena dēļ sabiezē, iztilpumu vizuāli palielinot un radot vēl lielāku diskomfortu.
"Ja tas apavu nespiež virsū, tad arī nav tik liels tas iztilpums un nav tik šausmīgi sāpīgi," skaidroja ortopēde.
Greizais īkšķis biežāk sastopams sievietēm, taču iemesli, kāpēc tā, nav gluži skaidri. Bieži to skaidro ar augstpapēžu apavu nēsāšanu, taču tas, visticamāk, nav noteicošais faktors, vērtēja Rumba.
"Ja uz balli aizies ar augstpapēžu kurpēm, kas nespiež, to, protams, var darīt, un uz balli ir jāiet augstpapēžu kurpēs, taču, ja staigā uz papēžiem apkalpojošā sfērā 12 stundas dienā septiņas dienas nedēļā, es teiktu, ka vajadzētu tos apavus tomēr nomainīt. Vienlaikus vīriešiem līdz centimetram, pusotram, bet sievietēm divi, trīs centimetri papēdītim tomēr ir jābūt, čībās staigāt visu dienu arī nevajag," ieteica Rumba.
Parādoties deformācijai, pirmkārt, mainās pēdas platums, jo priekšējā pēdas daļa paliek platāka. Līdz ar to mainās viss – mainās pacienta gaita, noslodze locītavām.
"Tie pacienti, kas sūdzas par ceļu sāpēm, gūžas, locītavu, muguras sāpēm, bieži nesaprot, kāpēc es lieku viņiem novilkt arī apavus un zeķes, lai es redzu, kādas izskatās pēdas. Patiesībā pēda ļoti ietekmē visu, kas ir virs pēdas," uzsvēra Rumba.
Vieglas pakāpes greizā īkšķa deformāciju var labot ar fizioterapeita palīdzību un vingrošanu. Tāpat ieteicams apmeklēt arī tehnisko ortopēdu, kas ar iekārtu palīdzību izvērtēs pēdu noslodzi un izrakstīs speciālas ortopēdiskās zolītes, kas jālieto ikdienā vai sportojot.
Greizā īkšķa deformācijai attīstoties, kājas otrajam pirkstam vairs nav vietas, kur palikt, un tas sāk celties uz augšu un saliekties. Tas rada diskomfortu apavos un sāpīgus ādas sabiezējumus. To sākotnēji arī iespējams labot, pirkstu iztaisnojot ar speciālu ortožu palīdzību.
"Es parasti saku, ka vajadzētu iegādāties silikona uzlikas, speciālas ortozītes, kas veidotas no silikona. Ortopēdisko preču veikalā ir nopērkama tāda garena pamatnīte, kurai pa vidu ir tāds pusaplītis, tā kā tiltiņš, un tajā tiltiņā iebāžot to pirkstu iekšā, garenā pamatnīte paliek apakšā zem pirkstiem, un pie slodzes viss smuki taisnojas uz otrā un trešā pirksta rēķina," skaidroja Rumba.
Ja ortozes nelīdz, pēc palīdzības jāvēršas pie ķirurga. Otro pirkstu iespējams iztaisnot arī ar operāciju, kuru veic lokālā anestēzijā.
"Tas nozīmē, ka nevajag pilno anestēziju, kas ir diezgan tāds izaicinājums pacientam, sevišķi gados. Ir lietas, ko tā var izdarīt un labot, un sāpīgākais pie lokālās anestēzijas ir dūriens, 15–20 sekundes ir bišķiņ jāiztur, bet tas nav arī tik šausmīgi," norādīja ortopēde.
