Dzīve uz pulvera mucas
2021. gada nogalē jau bija manāms, ka Tongas vulkāns sācis darboties – bija nelieli izvirdumi un dūmi, taču lielais izvirdums notika jau 2022. gada 14. un 15. janvārī. Prognozes milzīgajam izvirdumam ir bijušas, bet ļoti aptuvenas, norādīja Stinkulis.
“Šajā apgabalā ļoti precīzas vulkāna prognozes nestrādā, es domāju, ka tur ir tā situācija sliktāka, nekā, piemēram, Japānā, Filipīnās, kur pētījumi pamatīgāk risinās. Faktiski šajās salās vispār nevajadzētu dzīvot cilvēkiem, tās ir bīstamas vietas. Cilvēki dzīvo burtiski uz dabiskas pulvera mucas,” viņš sacīja.
Šobrīd ir grūti vērtēt to, vai briesmas var gaidīt atkal.
Zinātnieki nav vienisprātis, kas tālāk ir sagaidāms, un šos notikumus ir grūti prognozēt, bet cilvēki noteikti tur nevar būt mierīgi.
Tongas vulkāns pats par sevi gan pēc iedalījuma, gan atrašanās vietas ir visai parasts. To iedala pie stratovulkāniem, kas ir augsti konusveida vulkāni ar daudziem sacietējušiem lavas un vulkānisko pelnu slāņiem.
“Tāda ir lielākā daļa vulkānu pasaulē, un šis, šķiet, arī ir stratovulkāns. Pēc izvietojuma arī diezgan tipisks, jo atrodas subdukcijas zonā, kur viena plātne virzās apakšā, otra ir virsū, tāds ir viss Klusā okeāna uguns loks,” skaidroja Stinkulis.
Izvirduma īpatnības zinātnieki varētu pētīt gadiem
Neparastas toties ir dažādas paša izvirduma īpatnības, ko zinātnieki, iespējams, pētīs vēl gadiem ilgi. Stinkulis stāstīja: “Pirmais interesantais moments ir tāds, ka izvirdums notika dažu simtu metru dziļumā ūdenī, kas ir vidēji dziļi. Šajā gadījumā ūdenim bija ļoti liela loma izvirduma procesā, jo lava, sprādzienu produkti, gāzes, tas viss saskārās ar ūdeni, un ūdens šo procesu būtībā ir vēl ierosinājis un paātrinājis.”
Tāpat vulkāns neparasti augstu atstājis pēc sevis paliekošas pēdas. “Pagaidām ne visai skaidru iemeslu dēļ šis vulkāniskais mākonis, sēne ir pacēlusies ļoti lielā augstumā. Ir arī tādi zinātniski pamatoti dati, ka šis mākonis ir sasniedzis pat troposfēru, kas vulkānu gadījumā ir neparasti,” skaidroja Stinkulis.
Izmērīts, ka šis vulkāniskais mākonis atrodas 58 kilometru augstumā, un tā platums ir 260 kilometri savā maksimumā. Tam, ka tas atrodas tik augstu, sekas var būt ilglaicīgas.
“Vulkāniskie pelni un sēra gāzes, abi šie komponenti aizsedz saules starojumu un var radīt globālo atdzišanu. Ir viedoklis, ka uz pāris gadiem Dienvidu puslodē vidējā temperatūra pazemināsies par 0,1–0,2 grādiem. Tas nav ļoti spilgts efekts, bet kopumā uz klimatu varbūt to varēs just,” norādīja Stinkulis.
Vienlaikus viņš atzina: “Katrs šāds notikums mūsdienu zinātnes attīstības laikā ir vērtīgs. Tas, protams, ir traģisks, bet ilglaicīgi tas zinātnei nāks par labu, lai varētu prognozēt līdzīgus notikumus precīzāk.”
