Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Gada notikumi fizikā, astronomijā un kosmosa tehnoloģijās: Visuma tūrisms un Marsa izpēte
Gada notikumi fizikā, astronomijā un kosmosa tehnoloģijās: Visuma tūrisms un Marsa izpēte
Viens no ievērojamākajiem notikumiem kosmosa tehnoloģiju jomā šogad bija pirmā tūrista došanās suborbitālā lidojumā, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” norādīja astronomijas entuziasts Raitis Misa. Tāpat svarīga ir Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa palaišana, Marsa un eksoplanētu izpēte, stāstīja Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks. 
2021. gads tehnoloģiju jomā: izrāviens kosmosa apgūšanā, pusvadītāju krīze un «metaverss»
2021. gads tehnoloģiju jomā: izrāviens kosmosa apgūšanā, pusvadītāju krīze un «metaverss»
2021. gads zīmīgs ar izrāvienu kosmosa apgūšanā, kas mainīs arī mūsu dzīvi uz zemes, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” norādīja tehnoloģiju speciālists Reinis Zitmanis. Savukārt pusvadītāju jeb mikročipu krīze parādīja, ka auto industrija ir novecojusi un uzvarēs tie, kas ātri mainīs tehnoloģijas, stāstīja portāla uzladets.lv redaktors Kārlis Mendziņš. Eksperti norādīja, ka aizejošais gads bijis zīmīgs arī ar pievērsto uzmanību “metaversam” jeb virtuālajai pasaulei.  
Profesors: Navigācijas ierīču lietošana ikdienā notrulina telpiskās maņas
Profesors: Navigācijas ierīču lietošana ikdienā notrulina telpiskās maņas
Telpiskajai uztverei nepieciešamās zināšanas, piemēram, izpratne par attālumu, leņķiem un paralelitāti, aug dzīves laikā līdz ar cilvēka attīstību. Tāpat telpiskās maņas var notrulināties, piemēram, ikdienā nepārtraukti lietojot navigācijas ierīces, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” atklāja Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors, Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters.
No paroles līdz pārdomātiem ierakstiem – drošība sociālajos tīklos
No paroles līdz pārdomātiem ierakstiem – drošība sociālajos tīklos
Pirmais nosacījums, lai aizsargātu savus sociālos kontus no uzlaušanas, ir parūpēties par drošas paroles izmantošanu. Tajā jābūt izmantotiem lielajiem un mazajiem burtiem, dažādiem simboliem, un tai nevajadzētu būt īsākai par 15 zīmēm, skaidroja “ImmuniWeb” drošības eksperts Andis Šteinmanis.
Rīgas Stradiņa universitātē izanalizēts, kādas baktērijas sakrājas uz medicīniskajām maskām
Rīgas Stradiņa universitātē izanalizēts, kādas baktērijas sakrājas uz medicīniskajām maskām
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras pētnieki izanalizējuši baktērijas, kas sakrājušās lietotas medicīniskās maskas iekšpusē un arī ārpusē. Pētījumā secināts, ka vairāk mikroorganismu paliek masku iekšpusē nekā ārpusē, raidījumam “4. studija” stāstīja RSU Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras rezidente – pētniece Katrīna Tomiņa.
Diāna Ņikitina raidierakstā dalās pieredzē, kā atrast savu aicinājumu
Diāna Ņikitina raidierakstā dalās pieredzē, kā atrast savu aicinājumu
Diāna Ņikitina ir kopstrādes telpu – gan klātienes, gan neklātienes – rīkotāja, atbalstītāja, popularizētāja. Diānas podkāsts, kas iesākumā bija ar nosaukumu "Mamma strādā", nu ir pārdēvēts par "Bizness ir radošs". Tajā Diāna ar klausītājiem dalās pieredzē, kā izveidot "online" kursu vai atrast savu aicinājumu. Diāna raidierakstu veido pēc saviem noteikumiem un tas ir tikpat radošs, kā tā nosaukums.
Pētniece: Latvijas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nespēj attīrīt no farmaceitiskajām vielām
Pētniece: Latvijas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nespēj attīrīt no farmaceitiskajām vielām
Latvijā esošās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nav būvētas tā, lai attīrītu ūdeņus no farmaceitiskajām vielām, tāpēc tās nonāk vidē, radio “Naba” raidījumā “Nezāle” ūdens piesārņojuma iemeslus komentēja Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece, hidrobioloģe Ieva Putna-Nīmane. Pētniece arī uzsvēra, ka iedzīvotājiem medikamentus vajadzētu lietot atbildīgi.
Latvijas zinātnieces radījušas putuplasta līdzinieku no bioloģiski mazvērtīgiem materiāliem
Latvijas zinātnieces radījušas putuplasta līdzinieku no bioloģiski mazvērtīgiem materiāliem
Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieces Ilze Vamža un Vivita Priedniece radījušas videi draudzīgas termoiepakojuma plāksnes, kas ļauj iepakojumam pildīt savu funkciju līdzīgi, kā to darītu polistirols jeb putuplasts. Viņu veikumu licencējuši divi Latvijas uzņēmumi, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” atklāja pētnieces. 
«Facebook» sapnis vai nākotnes murgs: ko nozīmēs pārcelšanās uz metaversa vidi
«Facebook» sapnis vai nākotnes murgs: ko nozīmēs pārcelšanās uz metaversa vidi
Trīsdimensiju vide, kurā mēs ar savu avatāru starpniecību piedalīsimies darba sapulcēs, iepirksimies un izklaidēsimies ar draugiem: šādu nākotnes vīziju uzbūris tehnoloģiju milzis “Facebook”, kas nesen nomainīja savu nosaukumu uz “Meta”. Vieniem šī nākotne šķiet vilinoša, bet citi raizējas, ka “metaverss” kļūs par vēl lielāku draudu privātumam un demokrātijai.
Ar «digitālo aģentu» apmācībām cer uzlabot iedzīvotāju e-pakalpojumu izmantošanas prasmes
Ar «digitālo aģentu» apmācībām cer uzlabot iedzīvotāju e-pakalpojumu izmantošanas prasmes
Latvijā ir plaši pieejami dažādi e-pakalpojumi un risinājumi, taču tos pilnībā izmantot ir spējīgi tikai 43 % iedzīvotāju, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja digitālo līderu mācību pasniedzēja Zane Rasčevska. Situāciju cer uzlabot ar programmu “Dari digitāli”, kurā apmāca “digitālos aģentus” valsts un pašvaldību, kā arī nevalstiskajās organzācijas, lai viņi tālāk izglītotu sabiedrību, pauda Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas (VARAM) pārstāve Liene Strazdiņa.
Kādas kaites varētu palīdzēt ārstēt ar Nobela prēmiju medicīnā apbalvoto zinātnieku atklājumi
Kādas kaites varētu palīdzēt ārstēt ar Nobela prēmiju medicīnā apbalvoto zinātnieku atklājumi
Ar Nobela prēmiju medicīnā apbalvoto zinātnieku atklājumi neiroloģijā nākotnē varētu palīdzēt risināt dažādas veselības problēmas – dziļās jušanas traucējumus, hroniskas sāpes, iekšējo orgānu slimības, glaukomu un dažādas citas diagnozes, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” skaidroja Rīgas Stradiņa Universitātes profesors, Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras vadītājs Andrejs Millers.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd