Eiropā iedzīvotāju datus sargā datu aizsardzības regula. Šobrīd zinātnieki mēģina novilkt robežas, kur varbūt nevajag tik stingri ierobežot datu izmantošanu zinātnē, skaidroja Mežinska.
“Tā ir joma, kurā diezgan daudz ētikas pētniecības speciālistu strādā un mēģina pierādīt, ka datu izmantošana zinātnē ir ļoti vajadzīga un ir ārkārtīgi vērtīga,” viņa stāstīja.
Regula nosaka, ka var būt dažādi pamatojumi personas datu apstrādei. Viens no izplatītākajiem ir pašas personas sniegtā piekrišana, bet ir arī tāds pamatojums kā sabiedrības intereses.
“Zinātniekus uztrauc tas, ka mēs pārāk maz izmantojam sabiedrības intereses kā pamatojumu personas datu izmantošanai tieši zinātnē,” norādīja Mežinska.
“Uzreiz varu teikt, ka Latvijā ir tikai vispārīgi iekopēta šī norma no regulas likumā, bet nav citos likumos detalizēti pateikts, kad mēs varam izmantot sabiedrības intereses datu izmantošanai zinātnē, un tas ir ļoti liels trūkums šobrīd,” viņa vērtēja.
Zinātniekus, piemēram, ļoti interesētu administratīvie dati no veselības aprūpes, cik ilgi pacienti uzturas slimnīcā, kā notiek ceļošana pa veselības aprūpes sistēmu un citi rādītāji.
“Zinātnieki uzskata, ka būtu svarīgi, ka mēs šādus datus varētu izmantot, balstoties uz sabiedrības interesēm. Mēs varētu noteikt, kurā brīdī vajag anonimizēt datus vai pseidonimizēt, savienot ar citiem,” skaidroja Mežinska.
Administratīvie ir tikai viens piemērs, tāpat zinātnē varētu tikt izmantoti dati no laboratorijām par dažādu infekciju izplatību. Vienlaikus cilvēkiem varētu tikt dota iespēja, ja kāds nevēlas, lai viņa datus izmanto pētījumos, no tā atteikties, piemēram, e-veselībā atzīmējot šādu aili, sprieda Mežinska.
Viņa skaidroja, ka dati iedalās vairākās kategorijās, un atkarībā no kategorijas datiem ir vairāki aizsardzības līmeņi. Ir nodalījums starp anonīmiem un identificējamajiem datiem. Uz anonīmajiem datiem datu aizsardzības regula neattiecas, jo pēc tiem nav iespējams identificēt personu.
Identificējamie jeb personas dati iedalās vēl sīkākās grupās. “Ir atsevišķa grupa, kuru sauc īpašo kategoriju dati, kuros ietilpst, piemēram, veselības, ģenētikas, biometriskie dati, reliģiskā pārliecība. Šie īpašo kategoriju dati ir īpaši aizsargāti, un tos drīkst apstrādāt tikai izņēmuma gadījumos,” Mežinska norādīja.
Tāpat viņa norādīja, ka medicīnā, lai izmantotu veselības datus pētījumos, par to lemj pētījumu ētikas komiteja, kura skatās, kādos pētījumos kādus datus tiek plānots izmantot, un pamatā vienmēr tiek prasīta iedzīvotāju piekrišana. Mežinska vērtēja, ka Eiropas iedzīvotāji šajā ziņā ir pasargāti.
“Tad ir jautājums, kur mēs izdarām šos izņēmumus, zinātnes nolūkiem, piemēram. Zinātnei ir diezgan skaidri izstrādāta sistēma, kā varam mēģināt sabiedrības labumu noteikt, definēt un apstiprināt,” viņa piebilda.
