Ja ir kāda valoda, ko pēdējā laikā dzirdam teju ik uz soļa, atverot sociālos tīklus, tā ir ukraiņu valoda. Pēc skanējuma pazīstama un krievu valodas zinātājiem nedaudz saprotama, taču tā ir atšķirīga un ar savu vēsturi bagāta valoda.
Sproģe norādīja, ka pēc melodiskuma dažādos pasaules reitingos ukraiņu valoda atrodas tūlīt aiz itāļu. Iespējams, tas tāpēc, ka ukraiņu valoda ir ļoti bagāta ar mazākajām skaņu valodas vienībām, kas šķir vārdu un morfēmu skanējumu – fonēmām. Tajā ir 48 fonēmas, stāstīja filoloģe.
Viņa uzsvēra, ka uzskats, ka krievu valoda ukraiņu valodai ir vistuvākā, ir nepareizs:
“Visi tagad runā, ka ļoti līdzīga krievu valodai, bet tieši tā nav, ukraiņu valoda ir ļoti līdzīga baltkrievu valodai. Ar baltkrievu valodu sakritība ir 84%, pēc tam ir poļu valoda un tikai kaut kādi 64% sakritības ir ar krievu valodu.”
Ar baltkrievu valodu ukraiņu valodai ir ļoti daudz radniecīgu frāžu, gan, piemēram, sveicinoties, gan sakot paldies. “Es varu pilnīgi mierīgi skatīties filmas baltkrievu valodā, es visu saprotu, tāpat kā baltkrievi ļoti labi saprot ukraiņu valodu,” norādīja Sproģe.
Tāpat filoloģe skaidroja, ka jau vēsturiski ukraiņu valoda radusies ātrāk nekā, piemēram, krievu: “Ukraiņu valoda radās 4. gadsimtā, un sanāk, ka ukraiņu valoda parādās ātrāk nekā krievu, vācu vai pat turku valoda. Tas ir ļoti nozīmīgi. Tieši no ukraiņu valodas attīstās tālāk krievu valoda. Pamats krievu valodai ir ukraiņu valoda.”
Vienlaikus Sproģe atzina, ka Ukrainā izplatīta ir sarunvalodas forma, kurā krievu un ukraiņu valoda it kā savijas kopā, taču tā nav īsta valoda.
Ukraiņu valodā ir vairākas īpatnības, kas to atšķir no citām slāvu valodām. “Ukraiņu valodā ir septiņi locījumi, un no visām slāvu valodām mūs atšķir septītais locījums, kas ir tā saucamais vokatīvs. Latviešu valodā arī ir vokatīvs, bet, piemēram, krievu vai baltkrievu valodā tāda nav,” stāstīja filoloģe.
Grūtāk izprast un izskaidrot citu īpatnību – trīs nākotnes formas, Sproģe stāstīja: “Ukraiņu valodā ir nākotnei trīs formas, kā mēs varam pateikt, ko mēs tieši darīsim nākotnē. Tas arī ir raksturīgs tieši ukraiņu valodai. Ukraiņu valodā pārsvarā lieto vienkāršo formu un sarežģīto formu, bet ir vēl viena vecā forma.”
“Ukrainā ir dažādi dialekti, austrumos un rietumos runā drusku savādāk. Rietumos varam dzirdēt veco nākotnes formu,” viņa piebilda.
Ukraiņu valodā šobrīd tiek rakstīts kirilicā, taču Sproģe atklāja, ka jaunā ukraiņu paaudze arvien vairāk vēlas pāriet uz latīņu alfabētu, un arī viņa pati to atbalstītu, par spīti tam, ka ukraiņu valodā vēsturiski rakstīts kirilicā.
“Pēdējā laikā cilvēki grib pāriet rakstīt visu ar latīņu burtiem, tā, lai ir vieglāk un tā, lai vairāk varētu integrēties Eiropā. Ir dažādi viedokļi, bet es uzskatu, ka tas būtu pozitīvi, jo mums jābeidz šī padomju laiku ēra un jāiet uz priekšu, nevis atpakaļ. Tas nenozīmē, ka mēs pazaudēsim savu valodu vai valodas bagātību,” Sproģe vērtēja.
