Vai zini?

Vai zini, cik būtiska loma teātrī ir skatuves strādniekiem?

Vai zini?

Vai zini, ka arī mūsdienās Latvijā var atrast iepriekš nezināmus pilskalnus?

Vai zini, kur un kā var praktiski pielietot dendrohronoloģiju?

Vai zini, kur un kā var praktiski pielietot dendrohronoloģiju?

Jēdziens "dendrohronoloģija" mūsdienās vairumam Latvijas iedzīvotāju vairs nav pilnīgi svešs. Tomēr, pieņemot, ka daudziem cilvēkiem šī  jēdziena nozīme varētu būt nesaprotama, jāpaskaidro, ka ar vārdu "dendrohronoloģija" apzīmē zinātnes apakšnozari, kurā datē koku gadskārtas, un šajās datētajās gadskārtās ietverto informāciju izmanto, lai pētītu gan pārmaiņas apkārtējā vidē, gan ar vēstures izpēti saistītus jautājumus.

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

Pirmām kārtām to mūsdienās plaši pielieto kā precīzu datēšanas metodi.  Tā ir ļoti nozīmīga palīgdisciplīna arheoloģijā, jo ļauj noskaidrot absolūto vecumu izrakumos atsegtajām seno koka konstrukciju paliekām, šo konstrukciju vēlāk paplašinātajām daļām, piemēram, piebūvēm un pat atsevišķām būvdetaļām. Līdzīga satura informācijas iegūšanai dendrohronoloģiju aizvien biežāk izmanto arī vēsturisko ēku, piemēram, baznīcu, piļu, muižu, dzīvojamo ēku koka konstrukciju arhitektoniskās izpētes procesā. 

Dendrohronologi nosaka absolūto vecumu arī, piemēram, senu koka tiltu, upju krasta nostiprinājumu paliekām, kuģu vrakiem, seniem etnogrāfiskiem un mākslas priekšmetiem, arī mūzikas instrumentiem.

Pēdējās pāris desmitgadēs dendrohronoloģiju aizvien biežāk arī izmanto, lai noskaidrotu ģeogrāfisko rajonu, kurā bija iegūts koka būvdetaļu un citu izstrādājumu izgatavošanai izmantotais kokmateriāls. Tas ir nozīmīgs jautājums, jo pagājušajos gadsimtos kokmateriālus galvenokārt eksportam, bet daļēji arī vietējam patēriņam līdz Rīgai piegādāja ne vien no Daugavas augšteces, bet arī no Dņepras un 18. gadsimtā – pat no Volgas baseina mežiem.

Dendrohronoloģija ir ļoti nozīmīga arī ekoloģiskos pētījumos.

Koku gadskārtu platums, kā arī vēl citi tās raksturojošie parametri atspoguļo koka reakciju un vides faktoru kopējo ietekmi (galvenokārt konkrētā gada pirmajā pusē).

Turklāt gadskārtas arī ļauj noskaidrot dažu konkrētu faktoru ietekmes kalendāro laiku, ilgumu un intensitāti. Tā, piemēram, mežsaimniecībā koku gadskārtu platuma pārmaiņas analizē, lai spriestu par attiecīgo koku vai visas audzes vitalitāti, par koksnes pieaugšanas apjomu un ātrumu, kā arī, lai vērtētu konkrētu mežsaimniecības pasākumu efektivitāti, kas īstenoti koksnes pieauguma palielināšanai. Noskaidrojot sakarību starp koku gadskārtu platuma pārmaiņām un noteikta rakstura vidējās temperatūras un nokrišņu daudzuma pārmaiņām mūsdienās, analizējot senu koku gadskārtu platuma pārmaiņas, ir iespējams uzzināt, aptuveni kādi šie klimatiski faktori ir bijuši pagātnē, t.i., attiecīgo koku augšanas laikā.

Pētot koku gadskārtas raksturojošo parametru – to platuma, blīvuma, ķīmiskā sastāva – pārmaiņas, to dinamiku, un nosakot koku bojāejas vai stumbra savainojumu iegūšanas laiku, zinātnieki ir iemācījušies iegūt papildu vēsturisko informāciju arī par upju un ezeru ūdenslīmeņa un gultnes pārmaiņām.

Pēc koku gadskārtām var noteikt koka kaitēkļu savairošanās gadus un to skartās teritorijas platību, kā arī konstatēt koku augļu un sēklu ražas gadus.

Vēl koku gadskārtas izmanto kā papildu informācijas avotu tādu koku augšanu ietekmējušu dabas procesu kā, piemēram, zemes nogruvumu, šļūdoņa virzīšanās, vulkānu izvirdumu, zemestrīču un zemes slāņu deformācijas norises izpētē. Turklāt koku gadskārtas uzrāda arī augsnes un atmosfēras ķīmisko piesārņojumu.

Iepriekš minētais liecina, ka koku gadskārtās ietverto informāciju mūsdienās ir iespējams izmantot ļoti plaši.

Vai zini?

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt