Pēdējo mēnešu laikā zemi ir skārušas vairākas spēcīgas magnētiskās vētras, ko izraisa uzliesmojumi uz saules.
Vētru ietekmē bieži ir vērojamas ziemeļblāzmas, bet tā ir skaistā šo saules vētru puse, nepatīkamāka ir ietekme uz dažādām sakaru un elektroierīcēm.
Vaivads skaidroja, ka magnētiskās vētras ir dažāda stipruma. Var būt tik lielas vētras, kas notiek vien reizi saules ciklā jeb 11 gados, bet var arī būt tādas, kas notiek vien reizi 100 vai 1000 gados.
Lielākā daļa satelītu, kas riņķo kosmosā, ir būvēti tā, lai saules cikla lielās vētras, iespējams ar ierobežojumiem darbībā, bet varētu izturēt. “To pavadoņu kļūst tik daudz augšā, ka, piemēram, tāda lieta kā sadursmes ar citiem objektiem, kas ir kosmosā, drīz jau būs lielāks risks nekā uztraukšanās par kosmiskajām vētrām,” vērtēja Vaivads.
Toties, ja tuvojas gadsimta vai tūkstošgades stipruma vētra, ietekmētas var tikt elektropārvades līnijas, caurules un garie kabeļi uz zemes. Profesors skaidroja, ka saules vētra un saules vējš nozīmē milzīgu daudzumu lādētu daļiņu. Savukārt tur, kur kustas lādētas daļiņas, vienmēr ir strāva.
“Kad šī strāva plūst uz augšu jonosfērā, magnētiskais lauks uz zemes mainās. Tad fizikā ir Maksvela likumi, kas saka, ka mainīgs magnētiskais lauks rada elektrisko lauku. Elektriskais lauks, kas tiek radīts, var radīt strāvu vados, jo vadiem ir zema pretestība. Tādā veidā pa pārvades līnijām var plūst 100–200 ampēru lielas strāvas,” skaidroja Vaivads.
Attiecīgi kosmisko vētru laikā elektropārvades līnijās inducētajām lielajām strāvām apakšstacijās var nebūt gatavi transformatori. “Transformatori tiek veidoti tā, lai izturētu visas saules cikla vētras, tomēr, ja tuvojas gadsimta kosmiskā vētra, tāda, kas notiek tikai reizi gadsimtā vai reizi gadu tūkstotī, lielākā daļa transformatoru netiks ar to galā,” Vaivads norādīja.
“Ja vētra nav tik stipra, ar to ietekmi var tikt galā, ja nepaveicās un vētra ir ļoti stipra, tad transformators var pārstāt darboties.
Tad, piemēram, ir bijuši gadījumi, kad veseli apgabali ir bez strāvas vairākas stundas,” viņš stāstīja.
Vienlaikus Vaivads atzina: “Slikti kosmiskie laika apstākļi ir ļoti labi zinātniekiem. Mēs to vien gaidām, kad šie sliktie apstākļi būs, jo gribam saprast, kāpēc notiek šie izvirdumi, kā tie izskatās.”
