Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Sestdien, 15. janvārī, pirmo reizi Latvijas vēsturē norisinās starptautiska skolēnu olimpiāde neirozinātnē. Konkursam pieteicies negaidīti liels interesentu skaits, atzina Rīgas Stradiņa universitātē.
21., 22. un 23. janvārī notiks "FoxHack Teenagers’ Baltic Online Hackathon", kurā jaunieši vecumā no 12 līdz 19 gadiem izstrādās jaunus informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumus veselības aprūpes, publiskās veselības (HealthTech), kā arī vides un pilsētplānošanas (UrbanTech) jomās.
Par spīti tam, ka protezēšanas nozare ik dienu attīstās, joprojām pastāv tādi izaicinājumi kā intuitīvu kustību nodrošināšana un smadzeņu signālu nolasīšana, ko risināt vēl nav iespējams, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” atzina Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultātes studiju programmas ''Ortozēšana, protezēšana'' vadītājs, rehabilitācijas centra "Vaivari" Ortozēšanas, protezēšanas centra vadītājs Ēriks Šveide.
Londonā vairāki luksusa privātie klubi dažādas labsajūtas procedūras veic ar interesantām jaunākajām tehnoloģijām. Klubu pārstāvji apgalvo, ka ar vienas podziņas palīdzību iespējams sasniegt šī gada fiziskās pašsajūtas mērķus.
Zinātniekiem Latvijas Organiskās sintēzes institūtā (OSI) pēc divu gada darba izdevies izstrādāt jaunu metodi broma saturošu ķīmisku savienojumu iegūšanai. Nākotnē tos varēs izmantot gan medikamentu ražošanā, gan dažādu viedo materiālu izstrādē.
Mobilo tālruņu lietotāji pavada vidēji 4,8 stundas dienā, raugoties savā viedtālrunī, liecina mobilo tehnoloģiju izpētes kompānijas “App Annie” pētījums.
Viens no šī gadsimta ievērojamākajiem sasniegumiem ģenētikā un medicīnā kopumā ir gēnu rediģēšanas metodes “CRISPR” jeb “DNS šķēru” atklāšana. Nākotnē to varētu izmantot, lai ārstētu līdz šim neārstējamas, iedzimtas slimības, rediģējot cilvēka genomu. Vienlaikus gēnu rediģēšanas panākumi raisa diskusijas par metodes ētiku. Pati metode gan problēmu nerada, to rada tās pielietojums, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” uzsvēra Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Onkoloģijas institūta Molekulārās ģenētikas laboratorijas vadītāja Zanda Daneberga.
Latvijas universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūtā izstrādāts inovatīvs un ļoti ātrdarbīgs termoelektrisks starojuma sensors. Ar tā palīdzību iespējams mērīt infrasarkanā starojuma intensitāti.
Viens no aizvadītā gada nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē ir Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta zinātnieku radītais pulveris, no kura nākotnē varētu ražot temperatūras marķierus. Tie varētu noderēt gan vakcīnām, gan pārtikas produktiem.
Amerikas Savienoto Valstu Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas speciālisti veiksmīgi atvēruši kosmosā nosūtītā Džeimsa Veba teleskopa spoguli.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums “#DigitālāsBrokastis” piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Ko Latvijas podkāstu pasaulei gaidīt no 2022. gada? Uz sarunu par to Latvijas Radio podkāsts par podkāstiem “Raidnīca” aicināja Arturu Medni, kurš ir viens no Latvijas raidierakstu veterāniem. Divtūkstošo gadu sākumā viņš ir veidojis vienu no pirmajiem diviem vai trim podkāstiem Latvijā.
Ministru kabineta un Valsts kancelejas mājaslapā darbu uzsācis virtuālais asistents “Zintis”, kas prot atbildēt uz dažādiem ar valdības darbu saistītiem jautājumiem.
Smēķēšana ir kaitīgs ieradums, taču jauniešu vidū izplatās arī bīstami ieteikumi par vienreizlietojamo smēķēšanas ierīču lādēšanu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Vai zivs var vadīt automašīnu? Zelta zivtiņas Izraēlā padara šķietami absurdo par realitāti, stūrējot robotizētu transportlīdzekli un pretī saņemot kārumu.
Vai zini, kāda ir vismazākā zāļu molekula pasaulē, par kuras bioloģiskās iedarbības izpēti piedevām vēl ir piešķirta Nobela prēmija? Atbilde uz šo jautājumu meklējama 1987. gadā, kad, pētot asinsspiediena regulācijas mehānismus, fiziologs Roberts Frensiss Fērgots (Robert Furchgott) no Ņujorkas "Downstate Medical Center" kopā ar savu studentu Džonu Zavadzki (John Zawadzki) atklāja, ka, atbildot uz smadzeņu raidītajiem signāliem, asinsvadu sieniņas no iekšpuses izklājošās šūnas, kuras sauc par endotēlija šūnām, veido nezināmu signālmolekulu, kas liek atslābt asinsvadu sieniņu gludajai muskulatūrai. Tā rezultātā asinsspiediens samazinās, bet asins plūsma palielinās.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā (LVMI) “Silava” pētnieki nodarbojas ar kokaugu pavairošanas metožu izstrādi tā, lai kokus varētu audzēt burciņās un arī no šūnām.
Anna Andersone pirms sešiem gadiem izveidoja biedrību “Riga TechGirls”, kas apmāca sievietes visdažādākajos vecumos informācijas tehnoloģiju jomā. Pērn vairāk nekā 100 sievietes pēc bezmaksas kursu apguves sākušas darbu informācijas tehnoloģiju (IT) sfērā. Šādu soli spēra arī Sandra Jēgina, kura vēl nesen strādāja universitātē – ar pētniecību saistītā jomā.
Vērtējot Latvijas zinātnieku sasniegumus, gada nogalē kļuva zināmi izcilākie no tiem. Šāds konkurss notiek jau 20 gadu. Un šoreiz starp 42 iesniegtajiem darbiem Latvijas Zinātņu akadēmija īpaši izcēla 11 uzvarētājus.
"Nav šaubu, ka cilvēki spēj mākslīgi atdzesēt planētu," tā savulaik izteicies profesors Deivids Kīts no Hārvardas universitātes. Bet ja jau cilvēki var manipulēt ar saules starojumu uz Zemes, lai palēninātu klimata pārmaiņas, varbūt tas nozīmē, ka mums ne par ko vairs nav jāuztraucas – varam dedzināt akmeņogles, nešķirot atkritumus, nesiltināt mājas?
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
