Kā gājējiem un riteņbraucējiem izdzīvot vairākus kilometrus garā, bīstamā ielas posmā, vaicāja rīdzinieki, par kuriem varētu teikt, ka viņi dzīvo Pierīgā, taču jūtas kā visīstākajā nomalē.
"Dzīvojam vienā no garākajām Rīgas ielām – Biķernieku ielā," vēstulē rakstīja Brekšu apkaimes iedzīvotāja. "Rīdziniekiem, kuri dzīvo Brekšos un tālāk uz apvedceļa pusi, ir dzīvībai bīstami braukt ar velosipēdiem vai iet ar kājām uz tuvējo Mežciemu un tālāk uz centru.
Palīdziet uzdot jautājumu Rīgas domei: kad varam cerēt uz velo un gājēju celiņu Biķernieku ielā no Juglas ielas rotācijas apļa?"
Jau maijā raidījums "4. studija" stāstīja par šo divus kilometru garo posmu, kura dēļ simtiem iedzīvotāju ir nošķirti no Rīgas centra, jo kājāmgājējiem un velosipēdistiem nav vietas uz šī ceļa, kur atļautais braukšanas ātrums ir 70 kilometri stundā. Pusgads ir pagājis, bet situācija šeit nav mainījusies – nedz solītā ietve, nedz arī samazināts atļautais braukšanas ātrums nav ieviests.
"Mūsu galvenā problēma ir tā, ka mēs dzīvojam it kā Rīgā, diezgan netālu no Mežciema, bet, lai nokļūtu Mežciemā vai uz centru, – citiem [citur] ir iespējams izmantot veloceliņu vai gājēju celiņu, tad mums tādas iespējas nav," situāciju skaidroja vietējā iedzīvotāja Sandra Akmane.
"Mēs varam nokavēt autobusu – vienīgo, kas mums kursē šeit, – 16., un tad mums ir kaut kādā veidā jānokļūst līdz mājām, un tad ir divas iespējas: vai nu mēs saucam taksometru, ja mums ir nauda, vai arī mēs ejam pa šo Biķernieku ielu, kas ir dzīvībai bīstami."
Jāpiebilst, ka 16. autobuss kursē reizi stundā un, ja ir gadījies to nokavēt, tad daudzi šos divus kilometrus labprāt arī mērotu kājām, bet – ja būtu ietve. Pagaidām gājēji drošības labad ieminuši taciņas pa mežu.
"Tās ir tās, pa kurām mēs mēģinām iet, bet iet var līdz tiltiņam, un, sākot no tiltiņa, sākas cīņa par izdzīvošanu. Paldies autovadītājiem, kas mūs ierauga, bet tas ir ļoti, ļoti bīstami," raksturoja Akmane. "Tikai un vienīgi gājēju celiņu un ietvi un vēl gājēju pāreju pie nākamās autobusu pieturas [vajadzētu], jo tur ir tā problēma, ka mums ir daudz skolas vecuma bērnu un arī cilvēku gados, kuriem šķērsot Biķernieku ielu, kas ir ļoti lielas intensitātes iela, ir ārkārtīgi sarežģīti."
"Jā, departaments no savas puses ir iezīmējis gan finansējumu, gan attiecīgi tuvākajā laikā – nākamā gada sākumā – plānojam uzsākt projektēšanas darbus, respektīvi – no sākuma izsludināt iepirkumu projektēšanas darbiem gājēju un velo infrastruktūras izbūvei šajā ielas posmā un attiecīgi pēc tam, kad būs izprojektēts šis risinājums, uzsākt arī būvniecību," pavēstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora p.i. Jānis Vaivods.
Tātad pusgada laikā situācija ir būtiski mainījusies un vairs nav runas par to, ka šeit var tikai un vienīgi samazināt atļauto braukšanas ātrumu, bet jau tiek reāli plānots izbūvēt apgaismotu ietvi un veloceliņu.
"Projektēšana būs atkarīga droši vien no komunikāciju valdītāju izvirzītajām prasībām, parasti šāda projektēšana ilgst pusotru, divus gadus, un, tiklīdz ir gatavs projekts, tad droši vien šo projektu varētu realizēt arī uzreiz pēc projekta gatavības. Trīs vai četru gadu laikā varētu būt gājēju celiņš un ietve," solīja Vaivods.
Izgaismoto ietvi un veloceliņu ir plānots izbūvēt līdz Juglas papīrfabrikai. Tomēr līdz šim brīnišķīgajam rezultātam ir jāgaida vēl vairāki gadi, tāpēc patlaban šajā ceļa posmā tik un tā vajadzētu samazināt atļauto braukšanas ātrumu, jo ir skaidrs, ka gan gājēji, gan velosipēdisti to turpinās izmantot.
