Ja bankas kontā stāv brīvi finanšu līdzekļi, tad prātīgāk būtu uz tiem nevis sēdēt kā sunim uz siena kaudzes, bet gan ieguldīt tā, lai tie nestu peļņu. Eksperti aicina sākt ar mazākām summām un tās ieguldīt ne tik riskantos produktos, piemēram, krājkontos vai ieguldījumu fondos.
Dzīve & stils / Ikdienai
Krāpnieki interneta vidē atrod aizvien jaunus veidus, un arī izmanto reālo personu profilus. Latvijas likumos cilvēku virtuālā identitāte nav aizsargāta, un vienkārši par tās izmantošanu krāpniekiem atbildība nedraud. Tāpēc eksperti iesaka izmantot dubultās autentifikācijas pieeju, lai ar paroli vien nepietiktu jūsu profila izmantošanai, vēstīja LTV raidījums “4. studija”.
Eksperti iesaka uzkrājumus izveidot vismaz triju savu vidējo mēneša algu apmērā. Viens no veidiem, kā to paveikt, ir uzkrājumiem atvēlēt vidēji 10% no savas ikmēneša algas, un šim nolūkam izveidot atsevišķu kontu, kas nav piesaistīts maksājuma kartei. Tādējādi naudu būs grūtāk iztērēt dažādu mirkļa iegribu dēļ, pastāstīja Finanšu un kapitāla tirgus (FKTK) komisijas pārstāve Aija Brikše.
Ražošanas procesā vārītajām desām un cīsiņiem nereti pievieno dažādas E vielas – visbiežāk tie ir nitrīti un fosfāti. Nitrīti desām un cīsiņiem piešķir rozīgo krāsu, kā arī kavē dažādu mikroorganismu augšanu dzīvnieku izcelsmes produktos, piemēram, gaļā, zivīs un sierā, tomēr nitrīti ir arī potenciāli kancerogēna viela, noskaidroja Latvijas Televīzijas LTV raidījums “Pārtikas revidents”.
Krāpnieki, kas aicina ieguldīt dažādās virtuālajās valūtās, ar saviem upuriem sazinās gan telefoniski, gan interneta vidē. Tiek izveidoti pat viltus profili ar speciāli upurim zīmētiem grafikiem, lai pārliecinātu, ka cilvēka ieguldījumi nes peļņu, skaidroja Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Dmitrijs Homenko. Rezultātā no upura tiek izkrāpta nauda vēl un vēl.
Piektajai daļai Latvijas iedzīvotāju runāšana par naudu sagādā grūtības, bet katram desmitajam izraisa konfliktus attiecībās, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” ar Eiropas vadošā kredītu pārvaldības uzņēmuma “Intrum” veiktās aptaujas rezultātiem dalījās uzņēmuma vadītāja Ilva Valeika. Tas ietekmē mikroklimatu mājsaimniecībā, rada papildu spriedzi un paaugstina finanšu stresu.
Ļaudis, kuri veikuši izmeklējumus Austrumu klīniskajā slimnīcā, spiesti personīgi tajā atgriezties, lai saņemtu izmeklējumu rezultātus, par to bažas Latvijas Televīzijas raidījumam ''4. studija" pauda Rudīte Šukuleja. Lai gan Latvijā darbojas divas veselības un medicīnas nozarei būtiskas platformas – "DataMed" un "e-veselība", kur informācija ir ērti saglabājama un apskatāma, cilvēki no dažādām Latvijas pilsētām tomēr spiesti doties uz Rīgu. Nacionālajā veselības dienestā (NVD) norādīja – visiem slimnīcās veiktajiem izmeklējumiem būtu jābūt pieejamiem e-veselībā.
Reputācijai digitālajā vidē ir arvien lielāka nozīme. Informācija internetā ir publiski pieejama uz mūžu, un iespēja kontrolēt tās izplatību interneta plašumos ir visai niecīga, tomēr vērts atcerēties, ka šobrīd pastāv likumīgas iespējas nevēlamus personas datus dzēst, skaidroja Maija Katkovska, drossinternets.lv vadītāja.
Banku pārskaitījumu sistēmu uzrauga arī automātiski, un sistēma aptur maksājumus, ja to mērķos parādās aizdomīgie vārdi. Pēc tam maksājums ir jāpārbauda bankas darbiniekam, un, ja skaidrības nav, viņiem pat jāsazinās ar klientu un jālūdz paskaidrojumi. Tāpēc bankas uzsver – jokiem maksājumu mērķa aprakstā nav vietas.
Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma “Pārtikas revidents” veiktajā interneta aptaujā teju puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju zīmolu uzskata par būtisku faktoru, iegādājoties pārtikas produktus. Reklāmas speciālists Andris Rubīns skaidroja, ka vadīšanās pēc zīmoliem pircējam ļauj veltīt mazāk laika pārdomām, ko no visa plašā sortimenta pirkt.
Ir diezgan izplatīts mīts, ka birža domāta tikai lielajiem investoriem, bet šobrīd tirgū ir ļoti daudz arī tā saucamo mazo investoru, kas iegulda no pārdesmit līdz simt eiro, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” atzina biržas “Nasdaq Riga” eksperte Laima Viškinte. Viņa norādīja, ka Baltijā un arī citviet novērojama arvien lielāka investoru interese par mazākiem darījumiem.