Kā izvārīt perfektu olu, lai to būtu viegli nolobīt?
Kurām olām lielāka uzturvērtība?
Tā dēvēto laimīgo vistu olas, ko dējuši bioloģiski audzēti vai brīvos apstākļos turēti putni, uzturvērtības ziņā īsti neatšķiras no kūtī un sprostos turētu vistu olām, secinājis LTV raidījums “Pārtikas revidents”.
Vairāk par veiktajām analīzēm var lasīt šeit.
Lai labāk nomizotu olas, tās pēc vārīšanās apmēram 5 minūtes jātur aukstā ūdenī. Pēc tam, iesitot čaumalu, tā jāliek atpakaļ aukstajā ūdenī un jāmizo tur.
Ja, olu pārgriežot, ap dzeltenumu saskatāma pelēka josliņa, tas nozīmē, ka ola ir pārvārīta.
Kā veikalā noteikt olas izcelsmi?
Lai veikalā noskaidrotu, kāda ir olas izcelsme un vistas turēšanas apstākļi, jāpievērš uzmanība olas marķējumam jeb kodam, skaidroja Pārtikas un Veterinārā dienesta (PVD) Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Una Rubīna.
“Likumdošana nosaka, ka uz olas ir jābūt ražotāja kodam. Patērētājam, lai saprastu šī koda nozīmi, uz iepakojuma iekšpusē vai virspusē ir jābūt koda skaidrojumam. Pirmais cipars ir dējējvistu turēšanas metode. Tas varētu būt viens, divi vai nulle, kas nozīmē: 1 – brīvā turēšana, 2 – olu dēšana kūtīs, 3 – dēšana sprostos un 0 nozīmē bioloģiskajā lauksaimniecībā ražotas olas,” skaidroja Una Rubīna.
Savukārt aiz cipara seko burtu kombinācija, kas norāda valsti, kurā olas ražotas. Latvijas gadījumā pēc apzīmējuma “LV” seko vienreizējais, katram ražotājam piešķirtais identifikācijas numurs, ko dējējvistu novietnei piešķir PVD.
Saskaņā ar Rubīnas teikto lielākā daļa ražotāju cenšas pāriet uz dējējvistām draudzīgāku turēšanas metodi, proti, turēšanu kūtī, kur vistai ir atļauts arī pastaigāties un kur tā nav iesprostota.
Audzētāji, kuru pārraudzībā ir neliels daudzums vistu, izvēlas tā saucamo brīvo turēšanu. PVD Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Rudīte Vārna skaidroja, ka likumdošanā pagaidām nekādu izmaiņu nav un vistu turēšana kūtī vai brīvā turēšana ir vairāk uzņēmēju griba un sabiedrības prasība.
Vai no olas izmēra atkarīga tās uzturvērtība?
AS “Balticovo” Komunikācijas un attīstības direktors, valdes loceklis Toms Auškāps skaidroja, ka uzturvērtības, ko vistas uzņem, tiek pievienotas barībai – piemēram, kalcijs, vitamīni. Tomēr pamatā vistas ēd Latvijas zemnieku audzētus graudus.
“Tie ir kvieši un mieži, tāpat arī rapšu rauši, ko mēs paši spiežam un iegūstam eļļu, ko pievieno barībai. Bet lai būtu stiprākas čaumalas, barībai pievieno kalciju,” norādīja Auškāps.
Olu izmērs savukārt ir atkarīgs no vistas vecuma – jo jaunāka vista, jo mazākas tās izdētās olas.
Uzturvērtības ziņā olas izmēram nav nozīmes. Uz jautājumu, kas uzturam vērtīgs tajās ir atrodams, dietoloģe Lolita Neimane skaidroja, ka olā ir apmēram 18 dažādas uzturvielas, sākot ar vitamīniem un minerālvielām, līdz dažādām bioloģiski aktīvām vielām, kā, piemēram, holīns, luteīns.
“Olas tiešām iesaka acu veselībai, kaut vai, piemēram, luteīna dēļ. [Tajās] ir D vitamīns. Būtībā varētu teikt, ka vienā tādā mazā, pavisam nelielā produktā ir apkopots ļoti, ļoti daudz vērtīgu uzturvielu!” norādīja Neimane. Piesardzība esot jāievēro cilvēkiem, kuri slimo ar diabētu, un tiem, kuriem ir nopietnas sirds saslimšanas.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
