“Tas ir informācijas paziņojums, ka kaut kas pašlaik notiek ar jūsu finansēm – ar jūsu kontu, varbūt tas ir aizdomīgs darījums, kas ir ienācis, apstrīdēts darījums vai kāda cita finanšu manipulācija, kura pašlaik notiek un tā ir nekavējoties jāpārtrauc. Var būt arī tieši otrādi – ir nepieciešams apliecinājums, lai darījumu apstiprinātu. Satraukums ir mūsu pašu ienaidnieks, kas ļauj pieļaut kļūdu un uzķerties uz krāpnieku sagatavotajām lamatām,” pauda Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Dmitrijs Homenko.
Šādi zvani izklausās par ļoti ticami, jo krāpnieki savu upuri ir izpētījuši.
Viņi var uzdoties gan par bankas pārstāvjiem, gan par kādas Latvijas valsts iestādes darbiniekiem.
Savus personas datus cilvēki ir iedevuši krāpnieku rokās, pašiem to nemaz nenojaušot. Tieši tādēļ arī saruna izklausās ticama.
“Parasti krāpnieku zvans ir shēmas daļa, kurā tas ir trešais vai ceturtais posms. Pirmie posmi, kad krāpšana tiek sagatavota, ir dažāda veida informācijas ievākšana no cilvēkiem, kuri neapdomīgi rīkojas ar saviem personas datiem internetā. Tie ir linki, tās ir neliģitīmas aptaujas, kurās cilvēki piedalās ar nolūku laimēt kādu potenciāli lielu laimestu. Tie ir pikšķerēšanas aicinājumi piedalīties loterijās, ievadot savus bankas datus vai karšu datus,” stāstīja Homenko.
Pirmkārt, šādus krāpniekus var atpazīt pēc tā, ka pārāk uzstājīgi tiek mēģināts izraisīt stresu un tiek uzstāts, ka jārīkojas nekavējoties. Otrkārt, lielākajā daļā gadījumu krāpnieki runā tikai krievu valodā, latviski nav spējīgi sazināties. Treškārt, jāatceras, ka bankas, citas finanšu iestādes vai valsts institūcijas nekad telefonsarunā nelūgs jums nosaukt savas bankas kartes numurus, CVV kodus, paroles vai PIN kodus.
“Ne banka, ne uzraudzības iestāde nekad nezvana iedzīvotājam un nesaka, ko darīt ar konkrētiem kontiem vai tamlīdzīgi,” norādīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vecākais juriskonsults Ingus Valtiņš.
Lai izvairītos no krāpniekiem, galvenais ir nepakļauties viņu izraisītajam satraukumam un domāt ar vēsu prātu.
