Laikapstākļu prognozes reizēm mēdz būt neprecīzas, jo pietrūkst datoru jaudas, lai aprēķinātu visus ietekmējošos procesus, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Revidents" skaidroja LTV laika ziņu redaktors Toms Bricis.
Dzīve & stils / Ikdienai
Deviņdesmitajos gados par latviešu valodas attīstību man bija bažas, kas mazinājās 21. gadsimta sākumā, bet tagad nedaudz pieaug atkal saistībā ar valodas lietojumu jauniešu vidē, Latvijas Radio raidījumā “Monopols” atzina Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesors, valodnieks Andrejs Veisbergs.
Brīvprātīgo darbu var veikti ne tikai jaunieši, jo Latvijā un arī pasaulē valda stereotips, ka to veic jauni cilvēki, kuriem ir daudz brīvā laika un nav ģimenes. Bet pie mums arvien vairāk piesakās ne tikai trīsdesmitgadnieki, bet arī daudz vecāki cilvēki, kuri ir nostabilizējušies un zina savas dzīves vērtības, to Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" atklāja labdarības organizācijas "Palīdzēsim.lv" dibinātāja un vadītāja, viena no Labo darbu nedēļas idejas autorēm Ilze Skuja.
Neliterāri vārdi tiek lietoti visdažādākajās situācijās, un mūsdienās ir radusies tendence digitalizēt valodu, un sarunvalodā izmantotais vārds "antivakseris" ir tā iegājies valodā, ka to joprojām turpina lietot, to Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" atzina valodnieki Dite Liepa un Andrejs Veisbergs.
Strādājot ar senajiem iespieddarbiem, atklāts, ka 16. gadsimtā Rīgā dzīvojošā dzejnieka un humānista Daniela Hermaņa poēma ir viens no pirmajiem iespieddarbiem, kurā pieminēta reti sastopama medicīniska anomālija – Freizera sindroms, ar ko slimoja kāda meitenīte Ašerādenē jeb Aizkrauklē, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" atklāja medicīnas vēsturniece, Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja vadītāja Ieva Lībiete.