Dienas ziņas

Notiesā 2015. gada Parīzes teroraktā iesaistītos

Dienas ziņas

Kanādas premjers: Papildu kanādiešu karavīri Latvijā būs

Sezonas lauku darbos ukraiņi iesaistās nelabprāt

Talsu novada zemnieces cerības par ukraiņu iesaisti zemeņu vākšanā neattaisnojas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Silgaļu ģimene Talsu novadā ir vieni no lielākajiem zemeņu audzētājiem Latvijā. Tāpēc, ja mazākām saimniecībām vajag vien padsmit darbiniekus un tās tiek galā ar vietējo darba spēku, tad SIA "Lubeco" zemeņu lasītāju vajag krietni vairāk. Tāpēc Silgaļi cerības lika uz ukraiņiem. Pāris zvanu ir bijuši, taču nākamajā dienā darbā neviens tā arī nav ieradies.

"Pat biju uz tādu darba biržu Rīgā, kur bija tieši ukraiņi uzaicināti un piedāvātas vakances pa visu Latviju. Pie manis pienāca kādi 20, no tiem divi vispār interesējās par sezonas darbu un būtu gatavi izskatīt, bet tie paši divi nav ne atbraukuši, ne zvanījuši vairāk," stāstīja SIA "Lubeco" valdes priekšsēdētāja Zane Silgale.

Pērn nepietiekamu darba roku dēļ puse zemeņu ražas palika uz lauka. Ja turpināsies karstie laika apstākļi, Silgale prognozēja, ka šogad scenārijs atkārtosies.

Šovasar saimniecībā strādā uzbeku viesstrādnieki, un, lai gan lielas cerības nelolo, Silgale tomēr turpinās ukraiņus meklēt.

"Plānoju doties uz visiem centriem, kur tie ukraiņi ir izmitināti te Talsu novadā, un pati fiziski runāt ar tiem cilvēkiem, likt sludinājumus, runāt ar tiem, kuri koordinē viņus, lai vismaz daļu dabūtu pie sevis. Jo mums zemeņu sezona iet pilnā sparā – viena platforma strādā divās maiņās, un mums otra gaida savus darbiniekus. Arī vēl divas maiņas, kas varētu nostrādāt," stāstīja zemeņu audzētāja.

Ir karsti, fizisks darbs uz lauka nav viegls, un līdz šim dzimtenē ukraiņi strādājuši pavisam citas kvalifikācijas darbus – šie ir iemesli, kurus minēja "Lubeco". Ukraiņi Talsu novadā šobrīd no publicitātes vairās, bet, uzrunājot viņu līdzcilvēkus, kā nedošanos uz saimniecībām minēja arī transporta trūkumu, kas neļauj nokļūt lauku apvidos, un plānus tuvākajās dienās atgriezties karadarbības plosītajā Ukrainā. Tomēr izņēmumi ir, un šonedēļ dažas sievietes arī "Lubeco" darbu uzsākušas.

"Kam nepatīk, tās ir jaunās māmiņas, piemēram, no 20 līdz 30 [gadiem]. Viņas grib savā profesijā strādāt. Viņas negrib zemenēs. Liekas, ka par maz maksā.

Bet sievietes, kam jau ir 40 un pāri 40, tās grib strādāt," norādīja aprūpētāja un ukraiņu kontaktpersona Ingrīda Priede.

Līdz 30. jūnijam Nodarbinātības valsts aģentūras datu bāzē aktuālas ir gandrīz 5000 brīvu darbavietu, ko 560 Latvijas darba devēji piedāvā Ukrainas civiliedzīvotājiem. No tām lauksaimniecībā piedāvājumi ir gandrīz 300.

Arī Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte apstiprināja, ka saimniecībām grūti atrast palīdzību ražas vākšanā.

"Cik esmu skatījusies, viņi pārsvarā labāk grib kaut kur kafejnīcā vai kādā tūrisma objektā, vai kaut kur citur, kur stundu darbiņš ir tuvu viņa mājām. Mums lauki parasti ir attālināti no centriem," klāstīja Rudzāte.

Asociācijā atzina, ka pavasarī gan vairākās saimniecībās ukraiņi palīdzējuši ravēšanā un stādījumu kopšanā, un atsauksmes par ukraiņu darba stilu bijušas ļoti labas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti