Dienas ziņas

Aprit mēnesis kopš karadarbības sākuma Ukrainā

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Rojas pludmalē izskalots vraks

Rojas pludmalē izskalots kuģa vraks

Ziemas peldētājām Rojas pludmalē pavisam nejauši izdevies atrast kuģa vraku. Pagaidām to norobežo bojas, lai iedzīvotāji negūtu traumas. Pagaidām nav zināms, cik kuģa vraks ir sens.

Rojas pludmali ziemas peldēm rojnieces parasti neizvēlas, jo atšķirībā no citām, netālu esošajām vietām, šeit ilgāk jābrien ūdenī. Pirms dažām dienām viņas pārdomājušas, un Eva Fricberga atcerējās, ka dziļums parādījies neierasti ātri. Vēlāk izrādījās, ka viņas jau bija iekāpušas blakus vrakam esošajā bedrē.

"Viņas turpināja peldēt tajā bedres vidū, bet es sadomāju nez kāpēc pēkšņi traukties pa kreisi un atdūros pret kaut ko milzīgu. Sākumā domāju, ka akmeņi, bet tad man saslēdzās, ka akmeņi šajā pludmalē nekad nav bijuši. Un sāku pētīt dziļāk, skatos, ka tas ir kaut kas ass un bīstams diezgan," stāstīja Fricberga.

Peldētājas nospriedušas, ka tā ir priede un devās mājup, bet Fricberga nākamajā dienā atgriezusies un kopā ar dēlu drona kadros ieraudzīja, ka patiesībā tas ir kuģa vraks. Vietējo versijas ir dažādas – iespējams, barža, kas vilkta gar krastu un notrūkusi trose, bet varbūt zvejas laiva, kas uzskrējusi ledus gabalam.

Rojas Jūras zvejniecības muzejs stāstīja, ka varbūt tas ir MB tipa kuģis no pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākuma, kad zvejai vairs nederīgos jūrā sadedzināja.

"Tas nozīmē, ka to kuģīti padzina, cik augstu varēja padzīt ārā, jo nebija jau tādas tehnikas kā šodien, kad var jebko un jebkur pārvietot, un tātad tad tos arī dedzināja," klāstīja Rojas Jūras zvejniecības muzeja galvenā speciāliste Gundega Balode.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) atklāja, ka vraks jau bijis izskalots pirms vairākiem gadiem un toreiz cilvēki arī satraumējušies.

Visticamāk, pēc laika vraks atkal nonāks zem smiltīm. Cik vērtīgs tas, pārvalde vēl nezina, taču, ja vraks ir sens, tam labāk atrasties zem ūdens.

"Zemūdens vidē, kur ļoti labi saglabājas šie koka vraki, izcelti tie ļoti strauji degradējas. Un tas būtu ļoti sarežģīts uzdevums to saglabāt nākotnei," norādīja NKMP Arheoloģijas un vēstures daļas speciālists Jānis Meinerts.

Tikmēr nejaušā vraka atradēja brīvdienās plāno doties uz bibliotēku, lai senajos laikrakstos meklētu informāciju.

"Es gribu zināt, kas tas ir un no kura gada. Man patīk tas jaunums manā dzīvē. Es jūtos līdzpiesaistīta, man gribētos līdz galam uzzināt, kam tad es īsti uzpeldēju virsū," atzina Fricberga.

NKMP speciālists atzīmēja: "Ja izrādīsies, ka tas ir baržas vraks, visticamāk, nekādas papildu  darbības neveiksim. Bet, ja izrādīsies, ka tas varētu būt kas senāks, mēs mēģināsim organizēt maijā, jūnijā apskatīt šo objektu uz vietas, piesaistot nirējus, lai saprastu labāk, kas tas īsti ir, kas ir atklājies pie Rojas."

NKMP aicina iedzīvotājus ziņot par šādiem atrastiem vrakiem, jo zemūdens arheoloģija Latvijā ir maz pētīta. Baltijas jūrā varētu būt 80 000 šādu vraku, bet Latvijas piekrastē vairāki tūkstoši.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt