Ik brīdi gaisā atrodas tūkstošiem pasažieru lidmašīnu. Tur pasažieru drošība ir atkarīga no tehnikas un cilvēku - pilotu un apkalpes locekļu - darba. Lai gan tehnoloģijas lidmašīnās ir būtiskas, bez pilota ar skaidru galvu tomēr neiztikt.
Autora ziņas
Muižu skaits Latvijā strauji saruka dažādu vēstures notikumu ietekmē - muižu dedzināšana 20. gadsimta sākumā, divi pasaules kari. Taču arī šobrīd pie mums muižu nav maz - to ir aptuveni 600. Tomēr daļa no tām ir atstātas laika zoba varā un to agrāko varenību un skaistumu iespējams apskatīt tikai vēstures fotogrāfijās.
Bezskābekļa kabatas, kuras varētu par iemeslu, kāpēc Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku ģenerālmēģinājumā ģība bērni, ir nesaprotams termins fiziķiem un tas nevieš pārliecību nozares speciālistos par organizatoru nopietnu attieksmi pret notikušo.
Ja karstā vasaras dienā Rīgas centrā gribēsies apsēsties zālītē, rūpīgi jāizvēlas vieta: lai gan mauriņš ir atvērts jūsu sedziņām un piknikam, arī plikām kājām, kanālmalā sēdēt joprojām nedrīkst.
Jau vairākus gadus Latvijā izmirst oši. Kaut arī šī epidēmija Latvijā plosās jau sen un mežziņiem tas nav nekas jauns, šobrīd tā ir izplatījusies tik tālu, ka ošu mežus Latvijā sastapt ir teju neiespējami. Pēdējos gados novērojamā sērgā vainojama sēne, paziņojuši pētnieki.
Valstij trūkst simtiem policistu un glābēju - par to liecina garais brīvo darbavietu skaits šajos dienestos. Pieci.lv skaidroja, vai tas nozīmē, ka darbs ir būtiski traucēts un kāpēc tāda situācija izveidojusies.
Nepālas zemestrīci pārdzīvojuši un uzsākuši palīdzību sniegt tajā cietušajiem jauni cilvēki no Latvijas. Viņi piedzīvojuši gan šausmas, gan redzējuši sabrukušos ciemus, gan arī strādājuši, lai palīdzētu.
Tuvojoties Latvijas neatkarības atgūšanas divdesmitpiecgadei, portāls LSM.lv dod iespēju aplūkot, cik Latvijā ir ielu, kas saistās ar Latvijas neatkarību un brīvības atgūšanu.
Pēdējā laikā Latvijā daudz dzirdēts par cilvēkiem, kas bruņojušies ar metāla detektoru un lāpstu, staigā pa mežiem, tīrumiem vai ūdenskrātuvju krastiem, bieži vien, aiz sevis atstājot neaizraktas bedres. Šos cilvēkus tautā dēvē par racējiem. Latvijā šādu cilvēku ir daudz. Precīzs to skaits nav nosakāms, taču tiek lēsts, ka pie mums ar mantas meklēšanu nodarbojas vismaz 2000 cilvēku.
Divi latvieši – Renārs Kauliņš un Emīls Lukašēvics - kopā ar vēl diviem Dānijā studējošiem jauniešiem Dānijas pilsētā Orhūsā ir izveidojuši multimediju producēšanas uzņēmumu "BBG Films". Viņu nākotnes sapnis - pilnmetrāžas filma.
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja akceptējusi grozījumus saistošajos noteikumos, ar kuriem no 1.aprīļa tiks paaugstināta maksa par pašvaldības maksas autostāvvietu izmantošanu. Pieci.lv nolēma noskaidrot, cik novietot automašīnu izmaksā citās Eiropas valstu galvaspilsētās, salīdzinot ar Rīgu.
"Rīgas satiksmei" (RS) uzradušies konkurenti mobilās lietotnes "Zaķiem.lv" formā, kas ļauj noteikt sabiedriskā transporta kontrolieru atrašanās vietas. Katru dienu lietotne tiek atvērta ap 100 tūkstošiem reižu, radio "Pieci.lv" pastāstīja idejas autors Kristaps Freimuts. Savukārt RS neplāno cīnīties pret šīs lietotnes izmantošanu.
Kolektīvās iepirkšanās portālu Latvijā ir daudz. Tajos atrodamas preces ar vilinošām atlaidēm, taču, kā atklāja pieci.lv, dažu portālos atrodamo pakalpojumu atlaides veidojas mākslīgi, jo pakalpojuma cena bez atlaides tiek norādīta lielāka, nekā ir patiesībā.
22 gadu laikā 7000 dažāda veida kriminālpārkāpēju Valsts prezidentiem lūguši tos apžēlot. Bet ne visi saņēmuši prezidenta žēlastību – līdz šim ir apžēloti 616 noziedznieki.
Ziemassvētki ir dāvanu laiks, un tam aktīvi gatavojas arī Latvijā esošie interneta veikali, piedāvājot gan svētku atlaides, gan aktīvi reklamējoties dažādos medijos. Tas liek domāt, ka ar vien vairāk cilvēku dāvanas izvēlas iegādāties tieši internetā.
Šķiet, Eižens Austriņš par vilcieniem zina visu, jo, kad pastaigājas pa Dzelzceļa muzeju, viņš uzreiz ar pirkstu norāda uz dažādajiem vilcieniem, spēj nosaukt gan to modeļus, gan ražotājus.
Vairāk nekā 70 gadi un joprojām "dzīvo" pa jumtiem kā Karlsons? Jā, skursteņslauķis Varis Vilcāns jau 57 gadus strādā par skursteņslauķi un viens pats strādā savā skursteņslauķu birojā.
Latvijas Radio komandas jaunākā paaudze, kas pati nav piedzīvojusi Baltijas ceļa laikus, turpina savu ekspedīciju pa Baltijas ceļa pēdām, lai saprastu, ko tas toreiz nozīmēja baltiešiem un vai tas joprojām ir dzīvs.
Latvijas Radio komandas jaunākā paaudze, kas pati nav piedzīvojusi Baltijas ceļa laikus, turpina savu ekspedīciju pa Baltijas ceļa pēdām, lai saprastu, ko tas toreiz nozīmēja baltiešiem un vai tas joprojām ir dzīvs. Jaunieši ceļā iepazinuši Baltijas ceļam tuvējo pilsētu un ciemu iedzīvotāju un guvuši arī atziņu - vērienīgais projekts trijās valstīs ir apliecinājums mūsu brīvībai.
Latvijas Radio komandas jaunākā paaudze, kas pati nav piedzīvojusi Baltijas ceļa laikus, turpina savu ekspedīciju pa Baltijas ceļa pēdām, lai saprastu, ko tas toreiz nozīmēja baltiešiem un vai tas joprojām ir dzīvs.
Latvijas Radio komandas jaunākā paaudze, kas pati nav piedzīvojusi Baltijas ceļa laikus, turpina savu ekspedīciju pa Baltijas ceļa pēdām, lai saprastu, ko tas toreiz nozīmēja baltiešiem un vai tas joprojām ir dzīvs.
Latvijas Radio komandas jaunākā paaudze, kas pati nav piedzīvojusi Baltijas ceļa laikus, turpina savu ekspedīciju pa Baltijas ceļa pēdām, lai saprastu, ko tas toreiz nozīmēja baltiešiem un vai tas joprojām ir dzīvs.
Ierakstu sērijā par Baltijas ceļu Latvijas Radio jaunie žurnālisti visas nedēļas garumā stāstīs par piedzīvoto, braucot pa Baltijas ceļa maršrutu. Viņi vāca cilvēku atmiņas un stāstus. Šodien pirmajā sižetā jaunie žurnālisti iepazīstinās ar sevi un pastāstīs Lietuvas pierobežā redzēto.
Kopš Baltijas ceļa akcijas ir pagājis jau ceturtdaļgadsimts. Šajā laikā Latvijā ir izaugusi jauna paaudze, kas par to ir tikai dzirdējusi no vecākiem vai skolotājiem. Viņiem Baltijas ceļš nav atmiņas, bet gan uzdevums vēstures eksāmenā. Tādēļ Latvijas Radio komanda izlēma šogad pa Baltijas ceļa pēdām sūtīt savus jaunākos kolēģus, kuri no neitrāla skatupunkta mēģinās saprast, ko toreiz baltiešiem nozīmēja Baltijas ceļš un vai Baltijas ceļa leģenda ir dzīva arī šodien. Jaunieši dienasgrāmatā pierakstījuši savus iespaidus un sabildējuši redzēto.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
