Strādāt policijā un VUGD daudzus attur mazais atalgojums un nespēja izpildīt fiziskos normatīvus

Valstij trūkst simtiem policistu un glābēju - par to liecina garais brīvo darbavietu skaits šajos dienestos. Pieci.lv skaidroja, vai tas nozīmē, ka darbs ir būtiski traucēts un kāpēc tāda situācija izveidojusies.

 

 „To nevar uzskatīt par darbu. Tam ir jābūt kā dzīvesveidam, kā saucienam pēc tā, jo šeit ir jākalpo. Ir jākalpo, ir jābūt gatavam palīdzēt citam. Nedomāt par sevi, bet palīdzēt citam. Tas ir tāpat, kā tas ir glābējiem, kā ir mediķiem,” šādi Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis raksturo darbu policijā un glābšanas dienestā. Kad esam mazi, gribam palīdzēt citiem. Taču, kad pieaugam, šīs domas mainās, jo gan policijā, gan ugunsdzēsējos trūkst darbinieku.

Apskatot Valsts policijas vakanču sarakstu, redzams, ka darbinieku trūkst dažādos amatos. Visvairāk brīvo vakanču ir policistiem, kas dodas patruļās, kā arī izmeklētājiem.

Kā stāsta Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, šobrīd vislielākais darbinieku trūkums ir galvaspilsētā un Kurzemē:

„Vissmagākā situācija ir Rīgā, kur ir ap 14% nekomplekts. Nākošais nāk Kurzeme, Kurzemes reģions, kur ir 10%. Kurzeme mums jau kādu laiku ir tāds būtisks jautājums, jo loģiski - šie 10% Kurzemē, kur ir krietni mazāks darbinieku skaits nekā Rīgā, atstāj arī lielāku iespaidu uz to.”

Tai pašā laikā Latgalē policistu iztrūkums ir tikai ap 1%.

Vairāk nekā 150 brīvu vakanču ir arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD). VUGD sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Viktorija Gribuste stāsta, ka virs 100 brīvām vakancēm ugunsdzēsējos ir regulāri, jo nepārtraukti kāds aiziet no darba vai dodas izdienas pensijā. Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā visvairāk trūkst virsnieku, kas skaidrojam ar to, ka krīzes gados tika izlaists viens apmācāmo kurss. Taču nevar teikt, ka interese par darbu ugunsdzēsējos ir maza.

„ Ārpus Rīgas par ugunsdzēsēja - glābēja profesiju ir interese. Ir pat vietas, kur jāgaida rindā, kamēr kāds aizies pensijā, jo tā tomēr ir stabila darba vieta. Lai gan tas atalgojums, salīdzinot ar citām nozarēm, nav liels, tas ir regulārs atalgojums, tās ir sociālās garantijas,” saka Gribuste.

Vidējais atalgojums gan policistam, gan ugunsdzēsējam ir aptuveni vienāds, un tie ir 500 eiro uz rokas. Ints Ķuzis min vairākus iemeslus, kāpēc policijā trūkst darbinieku - gan nekonkurētspējīgo atalgojumu, gan ierobežoto vecumu darbam policijā, gan arī to, ka klupšanas akmeņi mēdz būt neatbilstība dienesta prasībām.

„Viņam ir jābūt spējīgam iekļauties attiecīgos normatīvos. Jo mēs redzam, izejot šīs pārbaudes, ka ir problēmas jauniešiem ar veselību. Ir patoloģiskas saslimstības, teiksim, kaulu deformācijas un tamlīdzīgas lietas. Tas ir vislielākais, es domāju, kur atsijājas cilvēki,” saka Ķuzis.

Viktorija Gribuste stāsta, ka puse no jauniešiem, kuri vēlās iekļūt Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā, nespēj nokārtot fiziskos normatīvus vai veselības pārbaudi, tādējādi nevar kļūt par ugunsdzēsējiem. Taču jāņem vērā arī cits faktors, stāsta Gribuste:

„Tas tomēr ir risks, tā ir liela fiziska slodze, cilvēkam varbūt jāpārvar kādas bailes, kas ir. Arī ne kurš katrs spēj skatīties uz bojāgājušajiem, pat sakropļotiem bojāgājušajiem. Tāpēc tas vīriešu loks, kuri izvēlās kļūt par ugunsdzēsēju - glābēju, ir salīdzinoši neliels.”

Nespēja nokārtot fiziskās vai veselības prasības, par mazu atalgojums. Šie ir galvenie iemesli, kāpēc cilvēki neizvēlas strādāt policijā vai glābšanas dienestā. Taču iedzīvotājiem nav pamata uztraukties, ka darbinieku trūkuma dēļ operatīvie dienesti nespēs uz izsaukumu nokļūt laikā vai nodrošināt sabiedrisko kārtību. Viktorija Gribuste norāda, ka darbinieku trūkums nav tik akūts.

Savukārt Ints Ķuzis stāsta, ka darbinieku trūkums tiek kompensēts ar esošo darbinieku virsstundām:

„Trūkst šo cilvēku? Tas nozīmē, ka kādiem ir jāpilda vairāk, nekā tas viņam ir [paredzēts]. Tas ir viennozīmīgi, jo mēs, neskatoties uz šo nekomplektu Valsts policija kopumā, visās savās funkciju nozarēs izpilda savus pienākumus.”

Par virsstundām atalgojums tiek segts no naudas, kas paliek pāri no neaizpildītajām vakancēm.

Bet kas motivē tos, kuri Valsts policijā strādā?

„Izglītība, sociālās garantijas ir tas spilvens, kurš nāk mums līdz un kurš ir absolūti par velti. Un es domāju, ka tieši daudzus jauniešus piesaista šis jautājums. Tas ir stabils darbs, tas ir stabils atalgojums un šis sociālais spilvens. Tas ir nepieciešams, lai droši varētu justies dzīves situācijās,” saka Ints Ķuzis.

Tāpat kā policistiem, arī ugunsdzēsējiem tiek nodrošināta bezmaksas izglītība. Turklāt kadetiem tiek maksāta alga arī studiju laikā. Tieši stabilais atalgojums un sociālās garantijas ir viens no iemesliem, kāpēc jauniešiem darbs šajās profesijās šķiet saistošs. Viens no tiem ir jelgavnieks Artūrs Rožkovs, kurš šogad absolvēs Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžu. Kaut Artūrs vēl tikai beigs koledžu, viņš jau šobrīd no ugunsdzēsēja ir kļuvis par Kalnciema posteņa komandieri. Viņš atzīst, ka alga nav liela, taču strādāt motivē arī citas lietas:

„Brīžiem varbūt sāk likties, kāpēc es to daru un kā, bet pēc padarītā darba tu tomēr jūties labāk - kad palīdzēji cilvēkam, kad kaut ko saglābi, kādu māju izglābi, vēl kaut ko. Tas tiešām motivē un liek justies labāk.”

Artūrs piebilst, ka darbs VUGD ir stabils valsts darbs, tāpēc vienmēr varēs paļauties uz to, ka alga tiks izmaksāta laikā, kā arī tiks nodrošinātas visas sociālās garantijas.

Bieži darbs ugunsdzēsējos un policijā tiek izvēlēts, jo to iespējams savienot ar darbu citur. Darbu Valsts policijā ar profesionālu sportu apvieno Ansis Brūns, kurš profesionālā līmenī nodarbojas ar šķēpmešanu. Pabeidzis Sporta pedagoģijas akadēmiju, Ansis iestājās policijas koledžā, lai paralēli sportam strādātu Valsts policijā.

„Tāda forša programma ir tajā Policijas koledžā. Ja tev ir augstākā izglītība, Tu vari virsnieka pakāpi dabūt pusgada laikā. Tas viss baigi saīsināts, mācību process intensīvs. Es varu būt drošs, ka es šogad, nākamgad, “dajebkad”, kad strādāšu Valsts policijā, varēšu samaksāt par savu dzīvesvietu, rēķinu un tamlīdzīgas lietas. Neuztraukties un ar brīvu galvu trenēties. Ja ir labi rezultāti, ir finansējums no dažādām sporta iestādēm, bet tas ir no gada uz gadu. Vienu gadu esi nodrošināts, bet tagad dabū traumu… Redzēs, kā būs nākamgad. Tas viens. Bet tas darbs paliek, nu tā ir drošība man,” Ansis nesūdzas par atalgojumu. Kaut tas nav liels, galvenais, ka stabils.

Ir cerības, ka atalgojumu sistēma gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, gan Valsts policijā uzlabosies, jo jau šobrīd tiek strādāts pie jaunās atalgojumu sistēmas, kurai veiksmīga iznākuma gadījumā vajadzētu stāties spēkā no nākamā gada.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt