Arī Briselē rīko demonstrāciju pret Katalonijas neatkarību

Protesti pret Katalonijas neatkarību nedēļas nogalē notika ne tikai Barselonā un Madridē, bet arī pie Eiropas Parlamenta Briselē.

Starp Eiropas Savienības, Spānijas un Katalonijas karogiem vairāki simti demonstrantu pie Eiropas Parlamenta Briselē pauda atbalstu Spānijas vienotībai. Spāņu, kataloņu, angļu un franču valodā tika nolasīts aicinājums Katalonijas politiķiem ieklausīties tajā sabiedrības daļā, kas ir pret nacionālismu un grib redzēt Kataloniju Spānijā.

Drīzumā gaidāms Katalonijas prezidenta paziņojums parlamentam par referenduma rezultātu, un spāņi bažījas, ka reģions varētu vienpusēji pasludināt neatkarību. Pagaidām nekas neliecina, ka starp Barselonu un Madridi būtu panākts kompromiss.

“Saspīlējumu vajag mazināt. Saspīlējums vienmēr provocē tos, kas iet pret likumu. Mums jāaptur jebkāda nelikumīga rīcība kā šī un jāpieprasa, lai [Katalonijas līderis Karless] Pudždemons nepasludina neatkarību. Tas ir visas Spānijas sabiedrības lūgums, ieskaitot arī daudzus kataloņus un partiju līderus,” uzsvēra Eiropas tautas partijas ģenerālsekretārs Antonio Lopess Isturizs.

Ja reģions pasludinās vienpusēju neatkarību, Madride var atņemt reģionam autonomiju. Tie, kas iestājas par valsts nedalāmību, arī atgādina, ka tas nozīmētu reģiona izstāšanos no Eiropas Savienības.

Ja Katalonijas pasludinās neatkarību, tā netiktu atzīta un tiktu izslēgta no Eiropas Savienības - ar šādu paziņojumu klājā nāca Francijas ārlietu ministre.   

Neatkarības pasludināšanas gadījumā, vismaz 15 lielu uzņēmumu centrālie biroji plāno pamest Barselonu, ziņo aģentūra “Bloomberg”. Tostarp, farmācijas gigants “Grifols” un Spānijas trešā lielākā banka.

Spānijas enerģētikas ministrs pirmdien izteicies – šī brīža politiskā krīze Katalonijas ekonomikai kaitē vairāk nekā augustā notikušie teroristu uzbrukumi. Par ekonomikas lejupslīdi brīdina arī premjers. Taču Katalonijas politiķi nepiekāpjas un uzmanības centrā ir reģionālais parlaments –  pirmdien tā deputātiem bija jādebatē par neatkarības pasludināšanu. Konstitucionālā tiesa debates pasludināja par nelikumīgām un politiķi tiksies otrdien vakarā – pēc darba laika.

Ja Katalonijas parlamentam izdosies nobalsot par reģiona neatkarību, Madrides reakcija ir paredzama. Spānijas valdība neizslēdz, ka tā varētu izmantot konstitūcijas pantu, kas ļauj tai uz laiku atcelt reģiona autonomiju un ievest armiju.

“Jāatceras, ka nesen Katalonijas parlamentā pieņemtais un Madrides neatzītais referenduma likums paredz 6 mēnešu pārejas posmu, kura ietvaros apspriedīs konstitūciju un citus aspektus, runās par pašu Katalonijas armijas izveidošanu. Tāpēc, iespējams, deklarācijas kā tādas nebūs, tiks sperts simbolisks solis, atzīti referenduma rezultāti un turpināsies mēģinājumi panākt kompromisu ar Madridi,” pieļāva politikas komentētāja, žurnāliste Kristina Šreibere.

Tikmēr Katalonijas presē turpinās diskusija par īsto cietušo skaitu pēc referenduma, kad Spānijas policija pielietoja spēku pret balsotājiem. Katalonijas mediji piesauc vairāk nekā deviņus simtus, taču nesen laikraksts “El Pais” ziņoja - Katalonijas iestādes par cietušajiem uzskatīja visus, kas pēc referenduma vērsās pie ārsta, tāpēc šis skaits ir tik liels. Nesen arī kļuva zināms, ka Spānijas valdība pagarinājusi specvienības atrašanos Barselonā līdz politiskās krīzes beigām.

Vairāki uzņēmēji jau pauduši vēlmi pārcelties no Barselonas uz Madridi, lai izvairītos no iespējamas nestabilitātes. Katalonijas referendumā piedalījās 43% balsstiesīgo, no kuriem 90% atbalstīja neatkarību. Tiesa gan, daudzi vienotības atbalstītāji balsojumu boikotēja.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti