Panorāma

Atceļ ierobežojumus "Tukuma straumes" barībai

Panorāma

Uz Saeimu aicinās Šleseru un Lembergu

Barselonā protestē pret policijas vardarbību

REPORTĀŽA no Katalonijas: Barselonā protestē pret policijas vardarbību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Kataloniju pirmdien, 2. oktobrī, pārņēmuši protesti pret policijas vakardienas rīcību – tā ar varu centās pārtraukt Spānijas tiesas neatļauto referendumu. Svētdien, 1.oktobrī, 90% nobalsojušo atbalstīja reģiona neatkarību, bet vietējie politiķi nesteidz solīt neatkarības deklarācijas pieņemšanu un cer uz dialogu ar Madridi.

Barselonas ielās pirmdien valda naids pret Spānijas nacionālo policiju un specvienības "Guarda civil" vīriem, kuri svētdien neapbruņotos demonstrantus sita ar stekiem, mēģinot traucēt referenduma norisi. Pilsētas centrā sanākušie studenti ar Madrides pavēli atsūtītās vienības sauc par "okupācijas armiju".

Studenti uzskata – ja agrāk varēja būt runa par kādu kompromisu, tad pēc vakardienas sarunāties ar Madridi vairs nav iespējamas. Sanākušie atzīst, ka referendums nav noticis pēc starptautiskiem standartiem – policijas slēgto iecirkņu dēļ aptuveni 70 000 cilvēku nebija iespējas nobalsot. Vairākos iecirkņos policija biļetenus vienkārši konfiscēja, notikuši arī citi pārkāpumi. 

"Man uz sejas ir uzrakstīts to cilvēku skaits, kuri cietuši no policijas rīcības vakar. Es zinu, ka Madride šo referendumu neatzīst, bet te svarīgi ir nevis tas, bija vai nebija referendums, bet tas, ka cilvēki ir ielās," teica studente Marina.

"Es uzskatu, ka esam sasnieguši lūzuma punktu. Protams, būtu labi, ja Katalonijas un Spānijas valdības spētu sarunāties, bet tagad ir skaidrs, ka Katalonijai ir jārīkojas vienai pašai un jāuzņemas atbildība," uzskata students Alberto Rodrigess.

"Tas nebija īsts referendums, jo Spānijas valdība lika šķēršļus. Un tagad viņi ir tie, kas negrib referendumu atzīt, jo nebija vaļā visi iecirkņi. Protams, tādēļ ne visi varēja izteikties, bet es nedomāju, ka no tā mainījās "par" un "pret" proporcija," lēsa studente Jūlija.

Plaisu starp Barselonu un Madridi padziļina arī tas, ka Katalonijas dienesti iestājas referenduma organizatoru pusē. Katalonijas vietēja policija "Mossos" aizstāvēja specvienību sistos cilvēkus, bet kādā iecirknī ugunsdzēsēji nostājās starp iedzīvotājiem un specvienību. Un par to viņiem šodien pateicas.

Eksperti uzskata – Madride izdarīja lielu kļūdu, pieļaujot šādu policijas rīcību. Ja iepriekš Katalonijas iedzīvotāju domas par reģiona neatkarību dalījās, tagad daudzi ir vienojušies pret kopīgo pretinieku. Un par to ir kļuvusi Spānijas policija.

"Tagad daudziem ir sajūta, ka Spānijas valdība uzbruka Katalonijai. Daudzi jūt, ka viņu identitāte ir apdraudēta. Daudzi saka, ka vakar viņu domās mainījās pilnībā – tagad viņi uzskata, ka no valsts, kas tik vardarbīgi uzvedas ir jātiek vaļā," teica politikas pētnieks Olivers Eliots.

Taču, iespējams, ka vakardienas vardarbība bija signāls tam, ka Madride ir gatava sargāt Spānijas vienotību jebkādiem līdzekļiem. Un gadījumā, ja Katalonijas parlaments otrdien, 3. oktobrī, tomēr pasludinās neatkarību, Madride var izmantot tai dotās konstitucionālās tiesības un vienkārši pārņemt Katalonijas valdību kopā ar tās iestādēm.

Tomēr Katalonijas politiķi dod mājienu, ka tagad, pēc Madrides vardarbīgās reakcijas referenduma laikā, viņiem ir visas morālās tiesības, lai pasludinātu neatkarību, nerēķinoties ar Spānijas valdības viedokli. Kaut gan pagaidām tā no šādiem solījumiem atturas. 

"Protams, vakardienas referendums ir saistošs, tādēļ mēs arī to organizējām. Vakardienas notikumi parāda, ka mēs izcīnījām tiesības tikt atzītiem un saklausītiem.

Bet mūsu mērķis nav traumatiska šķiršanās, mēs ne pret vienu nepagriežam muguru un vēlamies atrast kopīgus pieturas punktus ar Spānijas valdību," teica Katalonijas prezidents Karls Pudžemonts.

Tikmēr aptuveni 40 Katalonijas arodbiedrības un asociācijas paziņojušas, ka otrdien, 3. oktobrī, gaidāms reģiona mēroga streiks, lai protestētu pret Madrides rīcību, kuru neatkarības atbalstītāji sauc par cilvēktiesību un vārda brīvības pārkāpšanu.

Bumba ir Madrides pusē – tai ir iespējas uzsākt dialogu un piedāvāt kompromisu. Spānijas valdība ved pārrunas ar citiem Spānijas politiskajiem līderiem cerībā atrisināt, iespējams, lielāko politisko krīzi kopš 1981. gada apvērsuma mēģinājuma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti