Šogad janvārī trīs profesionālās ārstu organizācijas, tostarp, Latvijas Onkologu asociācija, Veselības ministrijai un virknei citu iestāžu nosūtīja apjomīgu vēstuli, kura ir “De facto” rīcībā. Tajā apgalvots – pētījumi un publikācijas par “Rigvir” efektivitāti ir ļoti zemas kvalitātes. Piemēram, vienā no pētījumiem analizētas divas pacientu grupas – vieni lietojuši “Rigvir”, bet citi ne. Vēstules autoru ieskatā šī pētījuma rezultāti apšaubāmi – “Rigvir” grupā pacienti lietojuši arī ķīmijterapiju.
Divās publikācijās pētīti nevis paši pacienti, bet vienkārši ārstu pieraksti no pacientu kartītēm, kas mēdz būt nepilnīgi, un tas nav pietiekošs līmenis, lai medikamentam varētu uzticēties. Onkologi lūdza izņemt “Rigvir” no kompensējamo zāļu saraksta un valsts zāļu reģistra un pārskatīt oficiālās melanomas ārstēšanas vadlīnijas, kas paredz “Rigvir” lietošanu.
Februārī Veselības ministrijas vadība publiski solīja pārskatīt “Rigvir” reģistrāciju un atrašanos kompensējamo zāļu sarakstā. Nu “De facto” noskaidroja, ka
jau pavasarī pieņemts lēmums – onkologu vēstules argumentus neņemt vērā.
“Viens no būtiskajiem jautājumiem, lai kaut ko mainītu zāļu reģistrācijā vai kompensācijas nosacījumos, ir skaidri pierādījumi, ka medikaments ir vai nav efektīvs, drošs, ir vai nav vairāk blakņu, nekā bijis pie reģistrācijas,” skaidro veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un zemnieku savienības izvirzītā).
“Kādas sociālās grupas rakstīta vēstule, ka man kaut kas nepatīk, šobrīd neko nepalīdz.
Uzrādiet mums datus, ka jūsu pacientiem nestrādā šis medikaments; mums šobrīd nav, uz ko reaģēt,” piebilda ministre.
“Rigvir” holdinga attīstības direktors Kārlis Urbāns nevēlas komentēt onkologu pārmetumus – šādam jautājumam neesot sagatavojies. Viņš skaidro – uzņēmums plāno veikt kvalitatīvus klīniskus pētījumus, bet tikai, lai preparāts tiktu reģistrēts Eiropas Savienības līmenī. Lai to nozīmētu Latvijas pacientiem, pierādījumu pietiekot.
“Mums nav nepieciešami zinātniskie pierādījumi, lai redzētu efektivitāti,” saka Urbāns.
Pašlaik “Rigvir” ir piektajā vietā Latvijas pārdotāko recepšu zāļu topā. Tā pārdošanas apjomi aug daudz straujāk nekā citām populārām zālēm un pērn sasnieguši četrus miljonus eiro. Kā kompensējamo medikamentu to saņem aptuveni 300 vēža slimnieku gadā.
