Otrdiena, 21. maijs

Vārda dienas: Ingmārs, Ernestīne, Akvelīna

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +15 °C, A/ZA vējš, 3m/s
LSM Bērnistaba

Monta Krūze

LSM.lv autore

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski

Autora ziņas
Zudušo laiku spožumu meklējot. Daudzsēriju filmas «Pansija pilī» apskats
Zudušo laiku spožumu meklējot. Daudzsēriju filmas «Pansija pilī» apskats
Daudzsēriju filma "Pansija pilī" ir darbs, kurš savieno literatūru un kino. Tajā var atrast vizuālu un scenārija kvalitāti, tēlu daudzveidību, humoru un vieglu garu, kā arī pienācīgu brīnišķīga latviešu rakstnieka veikuma atveidojumu. Darbā atsauces uz kino vēsturi, jokaini dažādu krāsu un formu iedomu, jandāliņu un sapņu tēlojumi kombinēti ar mazliet "ačgārnu" varoņu atveidojumu – dažkārt defokusējoties no galvenajiem, un lielu uzmanību pievēršot perifēriem tēliem.
Polsterēta jūgendstila trakomāja un falša brīvība. Filmas «Nabaga radības» apskats
Polsterēta jūgendstila trakomāja un falša brīvība. Filmas «Nabaga radības» apskats
Janvāra vidū uz kinoekrāniem nonāca grieķu režisora Jorga Lantima (Yórgos Lánthimos) filma "Nabaga radības" ("Poor Things") ar Holivudas zvaigzni, producenti Emmu Stounu (Emma Stone) galvenajā lomā. Jūgendstila, renesanses un baroka estētiskā kokteilī veidotā filma rotaļājas ar fantāziju un medicīnas, zinātnisku eksperimentu un atklājumu pasauli, kā arī ar bagātu kino un mākslas vēstures atsauču arsenālu. Filma ir interesanta, patīkama, izklaidējoša un pārdomas raisoša.
Skaties REplay.lv ► Seriāls, kuram režisors Ksavjē Dolans atdevis visu – «Nakts, kad Logans pamodās»
Skaties REplay.lv ► Seriāls, kuram režisors Ksavjē Dolans atdevis visu – «Nakts, kad Logans pamodās»
2014. gadā kanādiešu kinorežisors un aktieris Ksavjē Dolans (Xavier Dolan) pēc žūrijas balvas saņemšanas Kannu kinofestivālā par filmu "Mommy" teica iedvesmojošu uzrunu savai paaudzei. Tajā viņš uzsvēra, ka ir nepieciešams turēties pie saviem sapņiem, jo ar tiem varot mainīt pasauli. Taču šī gada jūlijā, pēc seriāla "Nakts, kad Logans pamodās" (2022) iznākšanas Dolans spāņu laikrakstā "El Pais" paziņoja par aiziešanu no kino. Intervijā viņš teica: "Es neredzu jēgu stāstu stāstīšanai laikā, kad viss ap mums jūk un brūk. Māksla nekam neder, un savu laiku veltīt kino ir velta laika šķiešana."
Pasaka par nāvi un pirmo mīlestību. Filmas «Ēriks Akmenssirds» apskats
Pasaka par nāvi un pirmo mīlestību. Filmas «Ēriks Akmenssirds» apskats
Igauņu režisora Ilmāra Rāga Piedzīvojumu filma "Ēriks Akmenssirds" 19. oktobrī piedzīvoja Latvijas pirmizrādi kinofestivālā Riga IFF. Tā līdzinās pasaulei ar kājām gaisā – īstam Gulivera ceļojumam! Filmas varoņi runā nesaprotamā valodā, tās titros atrodami sešu valstu pārstāvji, tās tituldziesmā dzirdam "Brainstorm", un Renārs Kaupers ar plastmasas saulesbrillēm un blondiem Eminema matiem filmā pievienojies pirātu pūlim!
Sublimācijas kino. Filmas «Par sausu zāli» apskats
Sublimācijas kino. Filmas «Par sausu zāli» apskats
18. oktobrī Rīgas Starptautiskajā kino festivālā (Riga IFF) pie Latvijas skatītājiem nonāks vēl viena kino pērle – turku režisora Nuri Bilges Džeilana filma "Par sausu zāli". Lente ir Turcijas pieteikums "Oskara" balvas konkurencei, un aktrise Merve Dizdara, kura filmā atveido Nuraju, šogad Kannās saņēma balvu par labāko aktrises sniegumu. Filma ir elpu aizraujošs vizuāls un literārs zudušo ilūziju tēlojums, kurā redzam jaunu cilvēku dzīvi Turcijas vistālākajā nomalē.
Spēle ar kino kodiem. Par Aika Karapetjana filmu «Bezkaunīgie»
Spēle ar kino kodiem. Par Aika Karapetjana filmu «Bezkaunīgie»
Rīgas Starptautiskajā kino festivālā (Riga IFF) 17. oktobrī pie skatītājiem nonāks sestā Aika Karapetjana filma "Bezkaunīgie". Tās centrā ģimene – Helēna, Rihards, Maija un Ēriks, un viņu centieni kopdzīvei piešķirt jaunu elpu, pārvācoties uz meža ielokā esošu, mazu, no šķeltiem laukakmeņiem celtu mantotu muižu. Taču, kā jau kino tas mēdz notikt, viss nav tik vienkārši, kā šķiet.
Skaties REplay.lv ► Mūsu un jūsu brīvības – personisks filmas «Mana brīvība» apskats
Skaties REplay.lv ► Mūsu un jūsu brīvības – personisks filmas «Mana brīvība» apskats
Ilzes Kungas-Melgailes filmas "Mana brīvība" pirmizrāde notika 30. septembrī. Septembra vidū arī tika paziņots, ka filma izvēlēta kā Latvijas piedāvājums ASV Kinoakadēmijas balvai "Oskars". Filmas vēstījums, kas pirmajā plānā izvirza Atmodas laika poļu izcelsmes politiķi Alīciju un kura autore ir sieviete, noteikti tai nesīs pluspunktus. Cits jautājums ir par to, vai ārzemju auditorija, kura filmā neatpazīs nevienu no tās tēlu prototipiem un nebūs uz "tu" ar Latvijai tik izšķirošajiem Atmodas notikumiem, spēs pienācīgi novērtēt filmas stiprās puses? 
Biznesa, nevis politiskā korektuma dēļ. Saruna par iekļaujošiem uzņēmumiem ar Vācijas dažādības hart...
Biznesa, nevis politiskā korektuma dēļ. Saruna par iekļaujošiem uzņēmumiem ar Vācijas dažādības hartas līdzdibinātāju
Dažādība ir ceļojums, kurā viņa piedalās jau 23 gadus – tā par sevi saka grāfiene Aleta fon Hardenberga (Aletta Gräfin von Hardenberg), Vācijas dažādības hartas līdzdibinātāja. Viņa uzsver, ka dažādības vadība un tās ieviešana uzņēmējdarbībā nenotiek pati no sevis, tai ir jābūt balstītai jau biznesa pamatā. Vācijas dažādības hartu ir parakstījušas 5000 iestādes un organizācijas, tā pārstāv 16 miljonus darbinieku, kas ir aptuveni viena trešdaļa no Vācijas strādājošajiem.
Z paaudzes burbulis, deviņdesmito kaislības un kaimiņu būšana – «Lielajam Kristapam» nominētās daudz...
Z paaudzes burbulis, deviņdesmito kaislības un kaimiņu būšana – «Lielajam Kristapam» nominētās daudzsēriju filmas
Atlikušas "Lielā Kristapa" skatītāju balsojuma pēdējās dienas, tāpēc atskatāmies uz darbiem, kuriem nacionālās kino balvas ceremonijā ir iespēja iegūt labākās daudzsēriju filmas titulu. Daudzsēriju filmas un seriāli, kas nominēti "Lielajam Kristapam" pārstāv dažādu žanru darbus, kuriem katram ir sava mērķauditorija. Tie ir režisores Madaras Dišleres "Ārčijs un Nellija jeb Kā uzlabot dzīves kvalitāti un nodzīvot līdz 100 gadiem", Armanda Zvirbuļa "Krimināllieta iesācējam" un Alberta Viegliņa "Viss norm".
Brīnumainā ikdiena, velnišķīga kulīte un viltīgā neirobioloģija – «Lielajam Kristapam» nominētās ani...
Brīnumainā ikdiena, velnišķīga kulīte un viltīgā neirobioloģija – «Lielajam Kristapam» nominētās animācijas filmas
Animācijas filmu joma šodien ir patiesa iespēju, eksperimentu un brīvības zeme. Tā ļauj veidot dažādu formu un kompozīciju darbus, atklāt visdažādāko tēmu lokus jaunos un oriģinālos veidos. Nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps" izvirzītās trīs animācijas filmas – Kristas Burānes "Dziesma par brīnumskapi", Daces Rīdūzes "Dusmukule" un Signes Baumanes "Mans laulību projekts" – parāda šī kino žanra piedāvājumu visiem vecumiem – gan jaunākajiem skatītājiem, gan pieaugušajiem. Prieks arī par to, ka nominētās animācijas filmas vairāk ir autoru vai mākslas darbi, nevis patēriņa produkti.
Analogā kino valdzinājums un formas eksperimenti. «Lielajam Kristapam» nominētās īsmetrāžas filmas
Analogā kino valdzinājums un formas eksperimenti. «Lielajam Kristapam» nominētās īsmetrāžas filmas
Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" skatītāju balsojums notiek līdz 24. februāra pulksten 23.59, un tajā piedalās 24 filmas, no tām astoņi darbi, kas balvai nominēti īsmetrāžas dokumentālo un spēlfilmu kategorijās. Dokumentālo īsfilmu kategorijā nominēta Jāņa Ābeles filma "81 metrs", Andreja Verhoustinska filma "Nr.105555", Mārča Ābeles un Laura Ābeles filma "Mierjemā", Zanes Gargažinas filma "No manis nav jābaidās", Emīla Alpa filma "Renesanses laika cilvēks". Īsmetrāžas spēlfilmu kategorijā savukārt atrodami trīs darbi – Kristinas Martinukas filma "Augustā", Paula Ķestera filma "Pirmie soļi", Rūtas Znotiņas filma "Sāc visu no jauna".
Jaunā brieduma pakāpē. «Lielajam Kristapam» nominēto pilnmetrāžas spēlfilmu apskats
Jaunā brieduma pakāpē. «Lielajam Kristapam» nominēto pilnmetrāžas spēlfilmu apskats
Uz nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps 2022" skatītāju simpātiju balvu spēlfilmu kategorijā pretendē Viestura Kairiša "Janvāris", Lindas Oltes "Māsas", Raita Ābeles un Laura Ābeles "Nemierīgie prāti", Aika Karapetjana "Sema ceļojumi" un Uģa Oltes "Upurga". Balsojumam izvirzītās spēlfilmas parāda, ka Latvijas kino sejā vērojami vairāki jauni vaibsti. Tie ir aizraujoši darbi, kas pārstāv dažādus žanrus, dažādas tematikas, kā arī rāda latviešu kino atbrīvošanos no vēsturiskā materiāla skavām.
Kurš pilnmetrāžas dokumentālais stāsts saņems «Lielo Kristapu»? Nominēto filmu apskats
Kurš pilnmetrāžas dokumentālais stāsts saņems «Lielo Kristapu»? Nominēto filmu apskats
Uz nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps 2022" skatītāju simpātiju balvu pretendē 24 filmas, no tām kategorijā "Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma" ir izvirzīti pieci darbi: Ivara Zviedra filma "Bahs pret Covid", Pētera Krilova un Ivetas Budrevičas filma "Hekabes jautājums", Ievas Ozoliņas filma "Mana māte valsts", Kristīnes Briedes filma "Svārstības" un Ivara Selecka filma "Zemnieki".
Varis Brasla – režisors, kura darbos rodas iespaids, ka kino ir bērna spēle
Varis Brasla – režisors, kura darbos rodas iespaids, ka kino ir bērna spēle
Šoruden Latvijas kino ir darbojies paātrinātā režīmā, pateicoties tik daudzām un dažādām kinofilmām, kas atradušas ceļu uz kinoekrāniem. Tas ir iemesls, lai no jauna noskatītos latviešu kino klasikas pērles un pievērstos tādiem režisoriem kā Varis Brasla, kura aizrautība un humors, kā arī lieliskā izpratne par kinovalodas būtību palīdzējusi radīt virkni dramatisku vai ar vieglu garu skatāmu, labu latviešu kinofilmu.
Aizsalušās cerību jūras priekšā ar kinokameru. Viestura Kairiša filmas «Janvāris» apskats
Aizsalušās cerību jūras priekšā ar kinokameru. Viestura Kairiša filmas «Janvāris» apskats
11. novembrī pirmizrādi piedzīvoja Viestura Kairiša filma "Janvāris", un pirmajā filmas izrādīšanas nedēļas nogalē to skatījušies vairāk nekā 7100 skatītāju. Filmā 1991. gada notikumi mijas ar personiskiem pārdzīvojumiem, dokumentālie kadri ar spēlfilmas inscinējumiem, Juris Podnieks ar Andreju Tarkovski. Taču jāatzīst, ka filmas estētika to padara par teju taustāmu, lieliskas mūzikas pavadījumā izstāstītu stāstu par pieaugšanu skaistā ziemā, Atmodas laikā.
21. gadsimta zemnieku portreti kā sava laika dokuments. Ivara Selecka filmas «Zemnieki» apskats
21. gadsimta zemnieku portreti kā sava laika dokuments. Ivara Selecka filmas «Zemnieki» apskats
Ivara Selecka dokumentālo filmu skatīšanās ir ceļojums dzīvēs, laikā, realitātē. Tās rada sajūtu, ka pietuvojamies pavisam tuvu mūsu līdzcilvēkiem gan šodien, gan arī pagātnē, vai tie būtu bērni vai pieaugušie. Šī tuvuma formula meklējama filmā "Zemnieki" dzirdamajā autora komentārā: "Jo vairāk cilvēks patīk, jo pievilcīgāks viņš ir uz ekrāna."
Saldais kino kameras darbs: Federiko Fellīni filma «La Dolce Vita»
Saldais kino kameras darbs: Federiko Fellīni filma «La Dolce Vita»
Itāļu kinorežisora Federiko Fellīni (1920-1993) filma "Saldā dzīve" ("La Dolce Vita") ir kinoklasikas pērle. Maz būs tādu, kas apšaubīs filmas noteicošo lomu Eiropas kino vēsturē. Septiņu vakaru un nakšu, kā arī dažu rītausmu garumā, skatītājs ceļo līdzi filmas galvenajam varonim Marčello Rubini (Marcello Mastroianni) viņa gaitās, kurās privātā dzīve un ballītes mijas, citreiz saplūst ar darba pienākumiem.
Realitātes gobelēni. Režisores Lailas Pakalniņas kino rokraksts
Realitātes gobelēni. Režisores Lailas Pakalniņas kino rokraksts
Laila Pakalniņa ir viena no spilgtākajām latviešu kinorežisorēm. Viņa strādā gan dokumentālajā, gan arī spēlfilmu žanrā, viņas darbos atrodam gan cilvēku portretus, gan sava laika raksturojumu, gan stāstus par vietām, gan arī nepakļaušanos mainstream dokumentālā vai spēlfilmu kino veidošanai. Viņas filmas var raksturot kā brīvības telpu, kurā režisore un viņas komanda atkal un atkal atgādina, ka cilvēkiem ar kinokamerām ir ko teikt, turklāt arvien atrodot jaunus un oriģinālus stāstījuma veidus. To vēl spilgtāk pasvītro fakts, ka 2019. gadā viņas dokumentālās filmas tika izrādītas retrospektīvā Pompidū centrā Parīzē (Centre Pompidou), kurā izstādes ir veidojusi Anjēze Varda (Agnès Varda) un kura kolekcijā ir Šantālas Akermanes (Chantal Akerman) darbi.
Stāsts par trim zudušām pasaulēm. Daudzsēriju filmas «Krimināllieta iesācējam» apskats
Stāsts par trim zudušām pasaulēm. Daudzsēriju filmas «Krimināllieta iesācējam» apskats
Daudzsēriju mākslas filmai "Krimināllieta iesācējam" piemīt vairākas īpašības, kas palīdz uzrunāt latviešu skatītāju. Tas ir detektīvs, tas ir veidots, atsaucoties uz Latvijā zināma un atzīta autora literārā darba motīviem, tas runā par spraigu un interesantu laiku Latvijas vēsturē – 1990. gadiem, ar kura noskaņu liela daļa Latvijas sabiedrības spēj identificēties. Otra daļa sabiedrības vēlas to izzināt, lai labāk saprastu savu izcelsmi un laiku, kas bijusi robežšķirtne starp divām dažādām pasaulēm.
Detektīvseriālu vilinājums. Kāpēc tie ir tik populāri?
Detektīvseriālu vilinājums. Kāpēc tie ir tik populāri?
Kādā Latvijas skolas klašu aptaujā bērni uz jautājumu, kura ir bīstamākā vieta pasaulē, atbildēja – Midsomera. Šis joks, ar kuru vēlāk dalījās vecāki, manuprāt, labi ataino vizuālo stāstu ietekmi uz cilvēka uztveri. Nav noslēpums, ka Eiropas valstu televīzijās, tostarp arī Latvijā, detektīvseriāliem ir noteicoša loma – tas ir saturs, ko skatītāji skatās regulāri un kas viennozīmīgi ir interesants un populārs plašās sabiedrības grupās.
No paaudzes paaudzē. Skolēnu dziesmu svētku noslēguma koncerti cauri laikiem
No paaudzes paaudzē. Skolēnu dziesmu svētku noslēguma koncerti cauri laikiem
Šogad, kad Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiek jaunā, neierastā formātā, jaunā Mežaparka Lielā estrāde nepiedzīvoja noslēguma koncertu, bet tapa par filmēšanas laukumu koru koncertstāstam "Dziesmubērns". Tas ir vēl viens apliecinājums, ka Latviju jau gadu gadiem apdzīvo tūkstošiem "dziesmubērnu", kuru sejas atrodamas arī Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertu arhīvā.
Tūkstošiem bērnu radīts mākslas darbs – skats skolēnu deju svētku lieluzvedumu vēsturē
Tūkstošiem bērnu radīts mākslas darbs – skats skolēnu deju svētku lieluzvedumu vēsturē
Šogad XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju norises #dziedundejo2021 ir pielāgotas pārmaiņām, ko izraisījusi Covid-19 krīze. Arī virtuālais lielkoncerts "Saule vija zelta rotu", ko vērosim uz televīzijas ekrāniem un tiešsaistē 6. novembrī pulksten 21.05, bagātinās tik dažādo un bagātīgo Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku deju lielkoncertu klāstu ar jaunu ideju, jaunu formu meklējumiem un jauniem risinājumiem deju lielkoncerta veidošanā.
Kino kā glābšanas riņķis laikmetīgajai mākslai. Par filmu «Viss reizē zied»
Kino kā glābšanas riņķis laikmetīgajai mākslai. Par filmu «Viss reizē zied»
Laikmetīgās mākslas un kino attiecības kopš 1960. gadu beigām ir kļuvušas arvien tuvākas un tuvākas. Šajā laikā muzejos, izstāžu zālēs un galerijās arvien vairāk bijis iespējams sastapt video formātā tapušus vai kino režisoru veidotus darbus. 2020. gadā, līdz ar Covid-19 izraisīto pandēmiju, laikmetīgās mākslas notikums RIBOCA2 nonācis uz kino ekrāniem un drīzumā ienāks arī interesentu mājās.
Zaļš mauriņš, sarkanas lūpas, pļavā atrasta auss. Deivida Linča «Zilais samts»
Zaļš mauriņš, sarkanas lūpas, pļavā atrasta auss. Deivida Linča «Zilais samts»
Filma “Zilais samts” ("Blue Velvet" 1986) hronoloģiski atrodas starp diviem svarīgiem notikumiem Deivida Linča (David Lynch) kino režisora dzīvē – smagāko izgāšanos un pirmo triumfu. Komerciāla un mākslinieciska neveiksme bija filma “Kāpa” (“Dune” 1984), kamēr seriāls “Tvinpīka” (“Twin Peaks” 1990-91) veicināja režisora starptautisku atpazīstamību. Līdz ar to, no vienas puses “Zilais samts” ir apliecinājums režisora spējai atgūt kontroli pār savu karjeru un radošo brīvību, bet no otras tā arī ievada filmas skatītāju tajā, kas kļūs par Linča rokrakstu un individuālo stilu.
Pārlaicīgais skopums – Luija de Finesa komēdija «Skopulis»
Pārlaicīgais skopums – Luija de Finesa komēdija «Skopulis»
Līdz 31. augustam REplay.lv ir skatāma Žana Žiro (Jean Girault) un Luija de Finesa (Louis de Funes) komēdija “Skopulis”. Filmā savijas motīvi no divām senākām komēdijām: Plauta “Zelta lādes” un Moljēra lugas “Skopulis”, ļaujot izsekot skopuļa tēla variācijām 2000 gadu garumā.
Francijas kino ikona – bezbailīgā un neapturamā Katrīna Denēva
Francijas kino ikona – bezbailīgā un neapturamā Katrīna Denēva
Dāma, kura vienmēr sargājusi savu personisko dzīvi ar neskaitāmām tiesas prāvām, dāma, kura nebaidās paust savu viedokli, dāma, kura ir viena no Francijas kino ikonām, sieviete, kura turpina darboties kino vēl šodien, nebaidoties no jauniem izaicinājumiem, un kura ir strādājusi ar vairāk kā sešdesmit kino režisoriem – Katrīna Denēva.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti