Latvijā reģistrēti ap 300 mājdzīvnieki no Ukrainas. Kādu palīdzību tie saņem, un no kurienes nāk nauda?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Kopš kara sākuma Ukrainā Latvijā reģistrēti 118 kaķi un 271 suns no Ukrainas, par statistiku līdz aprīlim informēja Lauksaimniecības datu centrā. No budžeta līdzekļiem ķepaiņu reģistrēšanai, čipošanai un vakcinēšanai no valsts budžeta pieejami 149 tūkstoši eiro. Tāpat ir arī dažādas labdarības organizācijas, kuras palīdz dzīvniekiem. Viena no tām saņem arī ātro kredītu naudu.

Dzīvniekus aprūpē par valsts naudu

Ieceļotājiem no Ukrainas, kuri Latvijā ieradušies kopā ar savu mājdzīvnieku – suni, kaķi, sesku, arī zirgu –, jāvēršas tuvākajā veterinārajā klīnikā, lai reģistrētu, čipotu un, ja nepieciešams, vakcinētu dzīvnieku. Šos pakalpojumus veterinārārsti sniedz bez maksas.

Latvijā reģistrēti ap 300 mājdzīvnieki no Ukrainas. Kādu palīdzību tie saņem un no kurienes nāk nauda?
00:00 / 04:48
Lejuplādēt

"Ja normālos apstākļos ievestu dzīvnieku no Ukrainas, ir nepieciešams veterinārais veselības sertifikāts, dzīvniekam ir jābūt apzīmētam, dzīvniekam ir jābūt vakcinētam pret trakumsērgu un ir jābūt atbilstoši noņemtam antivielu pret trakumsērgu testam. Šajā gadījumā lielam vairumam šo dzīvnieku nekā no tā visa nav, līdz ar to valsts sniedz šo atbalstu," skaidroja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa.

Kā Latvijas Radio noskaidroja Zemkopības ministrijā, šim atbalstam no valsts budžeta paredzēti nedaudz vairāk nekā 149 tūkstoši eiro. Līdz marta beigām praktizējošo veterinārārstu pakalpojumu izmaksas aprēķinātas 14 206 eiro. Laboratorijas "Bior", kurā nosaka dzīvnieka trakumsērgas antivielu līmeni, un datu centra izmaksas kopumā bijušas 2806 eiro. Valsts atbalsts mājdzīvniekiem šobrīd nav terminēts.

Palīdz arī ziedotāji; viens ar ātro kredītu kompānijas naudu

Zināms, ka ir vairākas organizācijas, kas pēc savas iniciatīvas ķepaiņiem piedāvā vēl citus veterināros pakalpojumus, barību un nepieciešamās preces. Informāciju par palīdzības sniedzējiem var atrast mājaslapā "www.propozycii.lv". Tur kategorijā "veterinārā palīdzība" var manīt vairākas veterinārās klīnikas, kas vai nu bez maksas, vai ar atlaidi piedāvā savus pakalpojumus, tostarp norādot, ka atbalsts ir valsts apmaksāts. Kategorijā sākotnēji varēja manīt arī labdarības fondu "Sofi". Fonds piedāvā starta komplektus iedzīvotājiem ar mājdzīvniekiem. Viņu sociālajos tīklos norādīts, ka mājdzīvniekus no Ukrainas vetārsti bez maksas apskatīs, čipos, reģistrēs un vakcinēs, taču nemin, ka šo pakalpojumu jau apmaksā valsts. 

"Šādus pakalpojumus var sniegt tikai un vienīgi veterinārārsts. Citas organizācijas šādus pakalpojumus sniegt nedrīkst, tas ir noteikts Veterinārmedicīnas likumā. Protams, ka veterinārās klīnikas katra var domāt par kādu palīdzību vai kādu atbalstu, bezmaksas pakalpojumus tās sniedz šādiem dzīvniekiem. Bet pasākumi, kas ir valsts apmaksāti, ir noteikta kategorija, ko var veikt. Par pārējo, protams, katra klīnika var lemt atsevišķi. Kā arī šīs organizācijas, protams, ka var piedāvāt gan barību vai apmaksāt vēl kaut ko citu," stāstīja PVD pārstāve.

Iepriekšminētajā mājaslapā "Sofi" fonds pašlaik vairs nav kategorijā "veterinārā palīdzība" bet gan kategorijā "mantas", jo nodibinājums dod mājdzīvniekiem barību.

"Mēs esam izveidojuši sākuma komplektu suņiem un kaķiem ar tādu domu, ka cilvēks ierodas Latvijā, lai viņam nav jādomā par to, kur iegādāties pārtiku saviem mājdzīvniekiem," pastāstīja viens no fonda "Sofi" dibinātājiem Toms Jurjevs.

Komplektus, kuros ietilpst ne tikai barība, bet arī citas mantas, var saņemt organizācijas birojā. Tādi izdalīti vairāk nekā 50. Rīgas vienotajā atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem mājdzīvnieku īpašnieki saņem starta komplekta kuponus, kurus biedrībā var apmainīt pret nepieciešamo.

"Šie komplekti ir par mūsu līdzekļiem. Mēs esam fonds, mēs esam vērsti uz labdarību. Šis ir viens no veidiem, kur mēs ziedojam naudu un atbalstām," norādīja Jurjevs.

"Sofi" fonds dibināts 2020. gada nogalē, īsi pirms Ziemassvētkiem, taču aktīva tā darbība sākusies šogad, norādīja viens no labdarības organizācijas dibinātājiem. Organizācijai esot lieli plāni –  grib mainīt likumdošanu, lai uzlabotu apstākļus dzīvniekiem. Fonds finansiāli palīdzējis dzīvnieku patversmēm labiekārtošanas darbos. Tas arī palīdzēja no Ukrainas atvest mājdzīvniekus uz Latviju. Un tagad tas dod naudu "Ulubelei", lai atvestos dzīvniekus varētu uzturēt, ja nepieciešams, arī ārstēt.

Fonds pašlaik nevācot ziedojumos no cilvēkiem, jo vēloties sevi pierādīt. Finansējums galvenokārt nāk no dibinātājiem, kas ir privātas personas, kā arī no vienas juridiskas personas "Sun Finance Group".

Viens no šīs ātro kredītu firmas dibinātājiem un vadītājiem ir pats Jurjevs. "Dienas Bizness" pagājušajā vasarā rakstīja, ka "Sun Finance" kopējais aizdevumu apjoms kopš darbības sākuma sasniedzis miljardu eiro. Starptautiskajai aizdevumu platformai izdevies sasniegt šo atzīmi, uzsākot darbību vien pirms četriem gadiem.

Savukārt patiesā labuma guvējs uzņēmumā ir Aigars Kesenfelds, liecina informācija "Lursoft" datu bāzē. Par Kesenfeldu rakstījis arī pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica", minot, ka viņš ir viens no Latvijas bagātākajiem uzņēmējiem, pazīstams kā viens no ātro kredītu biznesa aizsācējiem Latvijā. Savu darbību viņš paplašinājis ārpus valsts robežām. Kesenfelds bija viens no īpašniekiem uzņēmumā "4Finance". Ātro kredītu uzņēmumu par nedaudz vairāk nekā 100 miljoniem eiro nopirka Krievijas miljardieris, kazino un azartspēļu uzņēmējs Oļegs Boiko, vēstīja "Re:Baltica".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti