Latvijā satraucas par vārda brīvību pēc 91 Krievijas propagandas vietnes bloķēšanas

Mediju nozares pārstāvji satraucas, vai Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmums bloķēt 91 interneta vietni saistībā ar Krievijai piemērotajām sankcijām par tās sākto karu Ukrainā un Kremļa propagandas izplatīšanu neapdraud vārda brīvību Latvijā.

NEPLP bloķējis 91 Krievijas propagandas vietni; nozarē satraucas par draudiem vārda brīvībai
00:00 / 04:22
Lejuplādēt

NEPLP ir bloķējusi 91 interneta vietni. No tām 20 mājaslapas slēdza par Krievijas sāktā kara piespriesto sankciju pārkāpumiem, un 71 vietne bloķēta, jo tā izplata Kremļa propagandu. Savukārt NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš sola, ka nākotnē tiks pieņemti vēl līdzīgi lēmumi. 

"Tiek aizslēgtas 20 vietnes par sankciju režīma pārkāpumu, kas bija saistītas ar "Sputņik" un citām sankcionētām personām. Savukārt 71 vietne ir slēgta par apdraudējumu valsts drošībai," par NEPLP nesen bloķētajām interneta vietnēm stāstīja Āboliņš.

Šos soļus NEPLP ļāva spert pirms divām nedēļām pieņemtie likuma grozījumi Elektronisko sakaru likumā. Grozījumi paredz, ka NEPLP ir tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tīmekļvietnēm, kuru saturs apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību.

"NEPLP viena pati šādus lēmumus nevar pieņemt. Likumā ir iestrādāts dubulto acu princips, respektīvi – mums ir jāsaņem informācija no Valsts drošības dienesta. Un pēc tam mēs šo informāciju vēlreiz pārvērtējam, un pēc tam vēl tiesa," uzsvēra Āboliņš.

Satraukumu par interneta cenzūru pauda žurnāla "Ir" galvenā redaktore Nellija Ločmele. Viņa uzsvēra, ka atbalsta Kremļa propagandas televīzijas kanālu slēgšanu Latvijā, jo, lai saņemtu apraides atļauju, jāatbilst detalizētām likuma prasībām. Savukārt jaunos likuma grozījumus, žurnālistes ieskatos, politiķi pieņēmuši neapdomīgi.

"Šis likums ir pieņemts bez jebkāda laika ierobežojuma. Pirmais lēmums par 71 interneta vietnes bloķēšanu nerada pārliecību, ka ir veikta rūpīga analīze. Padome atsakās publiskot savu izpēti. Tā mums paskaidroja, ka padome savas pārbaužu metodes publiski neatklāj. Šim visam ir jābūt caurskatāmam, jo mēs esam demokrātiska valsts. Piemēram, Igaunijā ir bloķētas piecas televīzijas kanālu interneta vietnes un divas ziņu aģentūras. Regulators ir publicējis 14 lappušu garu izvērstu lēmuma pamatojumu ar piemēriem," skaidroja Ločmele.

Āboliņš uzsvēra, ka visi NEPLP lēmumi ir tiesiski un katra bloķētā vietne pirms tam ir pārbaudīta.

Tikmēr zvērināts advokāts Lauris Liepa vērtēja, ka šī brīža apstākļos NEPLP šādas pilnvaras ir nepieciešamas. Un svarīgi – padomei jāņem vērā drošības iestāžu vērtējums. Kā arī ikviens slēgto mājaslapu īpašnieks, kam šķiet, ka viņa tiesības ir ierobežotas, var vērsties tiesā.

"Protams, ka jebkurš ierobežojums vārda brīvībai ir augsts risks valsts demokrātijai, augsts risks sabiedrības tiesībām paust informāciju un saņemt informāciju. Tas nozīmē, ka šiem ierobežojumiem ir jābūt, pirmkārt, ļoti precīzi formulētiem un, otrkārt, tiem ir jābūt nepieciešamiem," skaidroja Liepa.

Viņš norādīja, ka līdz ar to Latvijā tiek izmantota formula, pēc kuras vadās Eiropas Cilvēktiesību tiesa, Latvijas administratīvās tiesas un arī Satversmes tiesa. Proti, tā vērtē, vai kāds konkrēts vārda brīvības gadījums nav pretrunā ar sabiedrisko drošību un sabiedrisko kārtību.

Mediju jautājumu eksperte, sabiedrisko mediju ombuds, profesore Anda Rožukalne interneta vietņu bloķēšanu sauc par īstermiņa risinājumu, taču pamatotu. "Jebkura tīmekļa bloķēšana tomēr mums asociējas ar autoritārām valstīm. Tas rada bažas par informācijas pieejamību, daudzveidību.

Es gribētu lielāku detalizāciju, dzirdēt kritērijus, pēc kādiem tiek bloķēti, bet ļauties tādai maldinošai ilūzijai, ka visu propagandas vietņu bloķēšana nozīmē, ka mūs vairs nesasniedz kara propaganda, ar karu saistītā dezinformācija, tas ir maldīgi," skaidroja Rožukalne.

Eksperte norādīja, ka šis lēmums tieši ietekmē žurnālistus un pētniekus, liedzot viņiem iegūt ziņas no pirmavota, jo bloķētas tiek arī oficiālās Krievijas informācijas vietnes.

"Arī mūsu pētījums, pavisam svaigs pētījums rāda, ka 2–5% sabiedrības izmanto šādas apiešanas metodes. To ir iespējams izdarīt, un tad jau tas ir atkarīgs no katra žurnālista paša profesionalitātes un spējas strādāt internetā, spējas strādāt digitāli," uz veidiem, kā iegūt informāciju, sacīja Āboliņš no NEPLP.

"Vai tas ir normāli, ka Latvijas žurnālistiem, lai mēs varētu noskaidrot karojošās kaimiņvalsts oficiālos paziņojumus, tagad ir vai nu jāpārkāpj likums, apejot šo vietņu bloķēšanu, vai arī jāgaida, kamēr citi mediji to paziņos citās valstīs," sacīja žurnāliste Nellija Ločmele. Viņa norādīja, ka informācijas karā nevar uzvarēt, "aiztaisot acis, kad uz tevi šauj".

Tāpat Ločmele Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" uzsvēra, ka viņu interesē rezultāts. "Mani iedvesmo Lietuvas piemērs, viņiem ir tūkstošiem [cilvēku] tā saucamā "elfu" armija, kas cīnās pret Krievijas "troļļiem". Viņi to iesāka jau pirms astoņiem gadiem. Tagad pat Lietuvas Aizsardzības ministrija ir atzinusi, ka tas ir ļoti labs veids, kā brīvprātīgie meklē un atrod propagandas saturu sociālajos tīklos, uzreiz ziņo par to, uzreiz cilvēku masas pieslēdzas, lai tīkli patiešām likvidētu tos kontus un izņemtu ārā tos melus," piebilda Ločmele.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ NEPLP 27. februārī aizliedza Latvijas teritorijā retranslēt Krievijas televīzijas kanālu "RBK", bet 28. februārī aizliedza retranslēt Latvijas teritorijā Krievijas kanālus "Mir 24" un RTVI. 7. martā tika pieņemts lēmums no retranslējamo programmu saraksta izslēgt vēl 18 Krievijas Televīzijas kanālus, bet 10. martā Saeima lēma, ka NEPLP būs tiesības ierobežot piekļuvi Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļa vietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību.

Pirms tam NEPLP nolēma apturēt Latvijā programmas "Belarus 24" darbību, kā arī anulēt retranslācijas atļaujas kanāliem "PBK Igaunija" un "PBK Lietuva".  24. februārī NEPLP paziņoja, ka aizliegusi Krievijas kanālu "Rossija RTR" un "Rossija 24" retranslāciju Latvijā. Tāpat Latvija bloķējusi visus ar Krievijas propagandas medija "Sputnik" saistītos interneta resursus.

15. martā NEPLP nolēma Latvijā bloķēt pieeju 71 galvenokārt Krievijas interneta vietnei, kura izplatīja Kremļa propagandu, atbalstīja un slavināja Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt