Pamatīgs pārbaudījums tam, cik lielā mērā Latvijas tiesībsargājošo un drošības iestāžu starpā valda uzticība, ir vienotas e-sistēmas ieviešana, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. To neizdodas izdarīt jau vismaz septiņus gadus. Galvenie iemesli ir naudas trūkums un nespēja vienoties par tehniskiem jautājumiem. Taču bažas rada arī iespējamā savstarpējā neuzticēšanās, lai datu bāzē iekļautu pilnīgu operatīvo informāciju.
Visticamāk, jaunā Liepājas cietuma būvniecība sadārdzināsies uz pusi – par aptuveni 50 miljoniem eiro, taču atbildīgās amatpersonas ar būvniekiem kaulēties negrib. Atbildīgās amatpersonas nostājušās būvnieku pusē, kuri neesot gatavi būvēt lētāk. Šonedēļ valdībai bija jālemj, kur atrast pagaidām trūkstošos apmēram 50 miljonus eiro, taču lēmuma pieņemšanu atlika par divām nedēļām.
Partiju “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai” (GKR) atkārtotā uzvara Rīgas domes vēlēšanās nozīmē, ka jau trešo reizi par Rīgas mēru kļūs Nils Ušakovs. Tomēr “Saskaņa”/GKR Rīgā zaudēja gan vēlētājus, gan mandātu skaitu Rīgas domē, turklāt opozīcijā vairākumā būs jauni, domes rutīnā neieslīguši deputāti. LTV raidījumam “De facto” Ušakovs atzīst, ka viņa personālpolitikā ir bijušas kļūdas, kuras būtu jālabo, tomēr vienlaikus neplāno atteikties no paša vadītās partijas “Saskaņa” cilvēku likšanas Rīgas domes kapitālsabiedrībās. Tikmēr Andris Ameriks sola Oļegam Burovam Pilsētas īpašuma komitejas vadītāja vietu.
Lai pašvaldību vēlēšanās gūtu panākumus, ne vienmēr ir jābūt harismātiskai personībai, ne vienmēr ir jārunā ar medijiem,un ne vienmēr ir jātic aptaujām – tie ir daži no Latvijas Radio uzrunāto politologu un žurnālistu novērojumiem. Lieli pārsteigumi kopumā šajās pašvaldību vēlēšanās gan neesot sagaidīti, tomēr notikušais atsevišķās pilsētas liek aizdomāties, turklāt dažām partijām šīs vēlēšanas būs sagādājušas mācību uz nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.
Par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā aizdomās turamā uzņēmēja Jūlija Krūmiņa meita Maija maijā Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS) kopumā noziedojusi 19 tūkstošus eiro, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Krūmiņš to apstiprina, norādot, ka "Jūrmalā viņiem jābūvē vēl kādas četras mājas".
Pretēji prasībām, pēc attīrīšanas darbu pabeigšanas Olaines bīstamo atkritumu izgāztuvē, Valsts vides dienests nav uzraudzījis piesārņoto vietu, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Līdz ar to šobrīd nav zināms, kādā stāvoklī ir tur esošie gruntsūdeņi, un vai tie rada riskus ne tikai videi, bet arī iedzīvotāju veselībai.
Augstākās valsts amatpersonas no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ir pārliecinātas par Liepājas avioreisa dzīvotspēju, neskatoties uz to, ka pirms vairākiem gadiem tas aviokompānijai nesa zaudējumus un rezultātā to pārtrauca. Amatpersonas noliedz, ka priekšvēlēšanu laikā ietekmējušas “airBaltic” vadību, lai šādu maršrutu atjauno. Tajā pašā laikā nelabprāt runā par to, ar kādiem tēriņiem lidsabiedrībai nāksies rēķināties, lai pārvadātu pasažierus no Rīgas un Liepāju un atpakaļ.
Vairākiem ietekmīgiem būvniekiem anulēti industriālās drošības sertifikāti, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Pērn vasarā sertifikāts anulēts “Skonto būve”, savukārt rudenī - būvkompānijai “Arčers”. Tas nozīmē, ka drošības iestāžu acīs viņi nav pietiekami uzticami, lai tiem atļautu būvēt ar valsts noslēpumu saistītas ēkas. Šāds lēmums vairākiem būvniekiem pamatīgi iedragājis iespēju piedalīties daudzmiljonu būvprojektos.
Apmēram trīsarpus gadus desmitā daļa Latvijas pašvaldību neizpilda Satversmes tiesas spriedumu, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Tas paredzēja pārtraukt vecos līgumus par atkritumu apsaimniekošanu un to vietā izraudzīties jaunu pakalpojumu piegādātāju. Tas nepieciešams, lai veicinātu konkurenci un iedzīvotāji saņemtu labāko un viņiem izdevīgāko pakalpojumu.