De Facto

De Facto

De Facto

Rimšēviča tiesā līdz pirts sarunām vēl netiek

Deputāti lemj par citu iestāžu budžetiem, bet paši sev pārbaudi negrib

Deputāti lemj par citu iestāžu budžetiem, bet paši sev pārbaudi negrib

Kopš gada sākumā Saeimas atbildīgajā komisijā iestrēgusi vairāk nekā 10 tūkstošu pilsoņu parakstīta iniciatīva par nepieciešamību Saeimā veikt lietderības revīzijas, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Saeima joprojām ir vienīgā institūcija, kas joprojām nav nokļuvusi zem Valsts kontroles lupas. 

ĪSUMĀ:

  • Saeimas tēriņu lietderība nekad nav vērtēta.
  • Parlamenta budžets arvien pieaug.
  • Savākti paraksti sabiedrības iniciatīvai, vērtēt Saeimas tēriņu lietderību.
  • Valsts kontrole gatava uzņemties vērtēšanu.
  • Deputāti argumentē, ka Saeima ir neatkarīga institūcija.
  • Reirs retoriski vaicā: "Kurš tad vērtēs Valsts kontroli?"
  • Visticamāk, nākamgad Saeimas tēriņu lietderību nevērtēs.

Katru gadu Saeimā veic finanšu pārskata revīziju. Tas nozīmē, ka revidents pārliecinās, ka pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Saeimas finansiālo stāvokli. Taču neviens nevērtē izdevumu lietderību.

Pēdējā desmitgadē Saeimas budžets ir audzis un savu virsotni sasniegs nākamgad. Lai nodrošinātu Saeimas darbu būs nepieciešami 25,4 miljoni eiro. Lielākie izdevumi atvēlēti algām. 647 strādājošajiem atlīdzībās samaksās vairāk nekā 18 miljonus eiro. Algu kāpums plānots deputātiem. Nākamgad katrs deputāts vidēji saņems par 223 eiro mēnesī vairāk. Protams, apmērs atkarīgs no veicamajiem pienākumiem. Vēl 1,58 miljoni eiro būs nepieciešami dažādiem remontiem, lai saglābtu katastrofālā stāvoklī esošās telpas. Saeima arī sapratusi, ka tai jānomaina elektroniskās balsošanas sistēmas aparatūra. Tas izmaksās 600 tūkstošus eiro. 

Taču plašas diskusijas par tēriņiem izpaliek. Sabiedrībā tikai brīžam uzzibsnī sašutums par atsevišķiem gadījumiem. Piemēram, par nesamērīgām degvielas piemaksām vai dzīvokļu īres maksām deputātiem.

“Izpildot likumu, mums pat, godīgi sakot, nav tiesības tur iejaukties. Tādus acīmredzami nelietderīgus izdevumus es nekad neesmu redzējis. Tā situācija, kas tagad ir izveidojusies ar parlamentu, ir avārijas situācija. Biežāk ir tā, ka šie līdzekļi netiek pieprasīti un pieprasa tikai tad, kad ir reāla avārijas situācija,” skaidro finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jauna Vienotība").

Gadiem sabiedrības neizpratni izraisījusi Jūrmalas rezidences uzturēšana un dārgā Saeimas autobāze. To gan nākamgad pievienos Saeimai. Tādā veidā ietaupot uz dažām amata vietām un uzlabojot kontroli pār tās saimniecību. Taču Saeima nepasūta īpašas revīzijas, lai pārliecinātos, cik efektīvi tiek izmantoti piešķirtie budžeta līdzekļi, piemēram, komandējumos.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa norāda, ka “vislabāk pašiem gūt pārliecību par to, ka savā saimniecībā viss ir kārtībā. Liekas, tas ir ļoti būtiski visiem deputātiem, un demonstrēt to arī sabiedrībai, ka, jā, mēs esam gan atbilstoši plānojuši, gan arī lietderīgi un efektīvi tērējam. Pašiem jāizšķiras, kurš ceļš ejams - ar Valsts kontroli vai zvērinātiem revidentiem. Kā uzsver Valsts kontrole - mēs to varam darīt.”

Iniciatīva iestrēgusi

Kopš 2012. gada sabiedrības iniciatīvas platformā "ManaBalss.lv" vāca parakstus. Pašlaik jau vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku parakstījušies, lai Saeimā tāpat kā citās valsts un pašvaldību iestādēs kāds no ārpuses veiktu izdevumu likumības un lietderības auditu. Septiņus gadus vēlāk – šā gada janvārī – iniciatīva beidzot sasniedza Saeimu.

Atbildīgo komisiju priekšsēdētāji tobrīd “ar putām uz lūpām” aizstāvēja pārbaužu nepieciešamību. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe (Jaunā konservatīvā partija) no Saeimas tribīnes pauda: “Es dzirdēju ļoti daudz iebildumu, kāpēc Valsts kontrole nevar revidēt Saeimu. It kā esot interešu konflikts... Varētu padomāt, ka ģenerālprokuroram un KNAB priekšniekam, ko ieceļ Saeima... Un viņi izskata krimināllietas... Ka tiem nav interešu konflikta...”

Arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens ("KPV LV") uzstāja: “Uzsākot šo darbu, mans pamatmērķis bija sākt ar to, ka mums jāsakārto vispirms mūsu māja. Es teikšu tā - pirms mēs runājam un debatējam par to, kā citi tērē savus līdzekļus, ir jāsāk ar Saeimu. Es aicinu šo jautājumu nodot tālāk, lai jau no 2020. gada Valsts kontrole varētu revidēt Saeimu.”

Taču kopš janvāra grozījumi un visa šī iecere iestrēgusi atbildīgajā Saeimas Juridiskajā komisijā. Arī nākamā gada budžeta paketē, kurā iekļauta virkne pretrunīgi vērtējamu likumprojektu, šī iniciatīva nav atrodama. Pavisam droši var apgalvot, ka, visticamāk, nākamgad ne Valsts kontrole, ne kāds cits lietderības revīziju Saeimā neveiks.

“Vienu reizi mēnesī vai vienu reizi divos mēnešos mēs rakstām jautājumu, cik tālu pavirzījies šis jautājums,” tagad taisnojas Ģirģens. Arī Strīķe kļuvusi piesardzīgāka: “Es nedomāju, ka tas ir principiāli nākamgad vai aiznākamgad. Tā Saeimas uzraudzības ziņā ir globāla pārmaiņa, un gads nebūtu tik nozīmīgs. Mēs neko nevilcināsim.”

Nemainīgi iebildumi pret Valsts kontroles ielaišanu Saeimā jau gadiem ilgi bijuši “Vienotībai”. Taču arī pārējie nav naski izmaiņu aizstāvji. Galvenokārt, deputāti aizbildinās ar to, ka Saeima un Valsts kontrole līdz šim bijušas divas neatkarīgas institūcijas, kas savā starpā sadarbojušās.

“Saeima parlamentārā valstī ir neatkarīga institūcija.

Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras, pati lemj par savu budžetu. Gribu uzsvērt [deputātu] savstarpējo uzraudzības principu, kas tradicionāli ir raksturīgs parlamentiem,” norāda Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība). Savukārt Reirs uzdod retorisku jautājumu: “Saeima ir tā, kas izveido Valsts kontroli, lai tā pārliecinātos par publisko izdevumu lietderību. Tad ir jautājums, kurš kontrolēs Valsts kontroli?”

Ārvalstu pieredze ir atšķirīga. Vairākās Eiropas valstīs, tāpat kā Latvijā, cita iestāde neveic revīzijas parlamentos. Savukārt Valsts kontrolei līdzīga institūcija finanšu revīzijas veic Francijā, Nīderlandē, Horvātijā, Bulgārijā un Grieķijā. Igaunijā un Lietuvā var vērtēt arī tēriņu vai darbības lietderību. Piemēram, Igaunijā pētīts, vai likumdevējs apzinās savu lēmumu sekas. “Īpatnības un dīvainības jau ir visās valstīs. Vai tad mums visas dīvainākās lietas jāpārņem?” komentē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars ("Attīstībai/Par").

Taču tieši izdevumu un dažādu lēmumu lietderības pārbaudes, visticamāk, varētu būt biedējošākais iemesls, kāpēc politiķi pretojas Valsts kontroles veiktām revīzijām Saeimā. Valsts kontrole būtu tā, kas tāpat kā jebkuru citu revīziju gadījumā, izvēlētos pārbaudes tēmu un laiku. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti