De Facto

De Facto

De Facto

Politiķi izvairās sevi kritizēt par mediķiem apsolītā neizpildīšanu

Stacijas būvniecība sadārdzinājusies par vairāk nekā 230 miljoniem

Dzelzceļa stacijas būvniecība sadārdzinājusies par vairāk nekā 230 miljoniem eiro

Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas būvniecība vēl nesākusies jau sadārdzināta par vairāk nekā 100%  jeb 230 miljoniem eiro, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Tā kā stacija top globālā "Rail Baltica" projekta ietvaros, amatpersonas līdz šim centušās noklusēt skandalozo faktu. Tik vien, ka paklusām nomainīta atbildīgā amatpersona un mēģināts rast attaisnojumus dārgajai būvniecībai.

Vasaras sākumā puses parakstīja vairāk nekā 430 miljonu eiro vērtu līgumu par Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas pārbūvi. Jau dažas dienas vēlāk projektā iesaistītie lepni stāstīja par nākotnes iecerēm un to, kādas grandiozas pārmaiņas sagaida šobrīd novecojušo infrastruktūras objektu. 

Taču tobrīd noklusēja ko svarīgu. Pirms diviem gadiem iepirkuma sākumā amatpersonas runāja par pavisam citām izmaksām. Toreiz būvniecību plānoja 200 miljonu eiro apmērā. Divas reizes lētāk.

Turklāt arī arhitektu izstrādātais projekts iekļāvās tieši šajos aprēķinos. “De facto” gan toreiz pieļāva, ka apjomīgais būvprojekts varētu noslēgties ar būtisku sadārdzinājumu. Taču atbildīgie bažas noliedza.

"Ziniet, tā ir zīlēšana nākotnē. Mēs darīsim absolūti visu, lai sadārdzinājuma nebūtu,” 2017. gada oktobrī solīja “RB Rail” valdes priekšsēdētāja, izpilddirektore Baiba Rubesa.

Taču notika “De facto” prognozētais. Centrālās dzelzceļa stacijas un tilta pār Daugavu pārbūve sadārdzinājās par vairāk nekā 100 procentiem. Rubesas gadiem ilgušās domstarpības ar Baltijas valstu politiķiem rezultējās amata zaudēšanā pirms konkrētā iepirkuma beigām. Tikmēr viņas pēctecis savos izteikumos ir piesardzīgs.

“Tā ir iespaidīga naudas summa. Par to nav šaubu. Tajā pašā laikā man jāatgādina, ka mūsu iesaiste iepirkuma procedūrā bijusi ļoti ierobežota. Mūsu atbildība bijusi par tehniskajiem risinājumiem projektā kopumā,” norāda “RB Rail” valdes priekšsēdētājs Timo Rīhimaki.

Par iepirkumu atbildīgie jāmeklē Satiksmes ministrijas paspārnē izveidotajās “Eiropas Dzelzceļa līnijās”. “De facto” noskaidroja, ka sākotnējais iepirkums pirms diviem gadiem bijis bez nepatīkamiem pārsteigumiem. Taču izmaiņas notikušas vēlāk. 

Tagad toreizējās atbildīgās amatpersonas pinas skaidrojumos, kas tad īsti sadārdzinājis projektu. “Eiropas dzelzceļa līniju” bijušais vadītājs Andris Linužs gribēja “De facto” ieskaidrot, ka sākotnējā iepirkumā nemaz neesot iekļauta tilta būvniecība, savukārt iepirkuma komisijas vadītājs centās pārliecināt, ka stacijas pārbūve bijusi ieplānota daudz maznozīmīgāka nekā šobrīd.

“Labi tas nav, un mēs esam izdarījuši no tā secinājumus, lai nākamajos projektos šādas kļūdas nepieļautu,” secina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP). 

“De facto” noskaidroja, ka patiesais iemesls sadārdzinājumam – iepirkumā pēkšņi daļu risku pārcēla uz būvniekiem. Līdz ar to viņi nodrošinājās pret iespējamiem zaudējumiem, palielinot gala cenu.

BESIX  starptautiskā reģiona vadītājs Eiropā Niks de Rūks norāda, ka “mums ir jārēķinās ar pieņēmumiem un tas ir tikai viens no riskiem. Risku novērtēšana ietver metodoloģiju, riskus saistībā ar dizainu, iespējams mums būs jāiedzen kādi pāļi, bet mums ir jāapdrošinās pret situāciju, ja mūs sagaida kāds nepatīkams pārsteigums.” De Rūks ir Beļģijas būvuzņēmuma pārstāvis. Beļģi kopā ar Latvijas RERE saņēma iespēju tikt pie 430 miljonu eiro vērtā projekta. Otrajā kārtā kopuzņēmumam bija tikai viens konkurents – personu apvienība “ITL Rail Baltica”, kurā bez Turcijas un Itālijas uzņēmumiem apvienojās arī Latvijas “LNK Industries”, “Binders” un “Arčers”. 

“BESIX RERE Group” esot izkonkurējuši ne tikai ar cenu, bet arī ar kvalitāti, sagatavojot nepieciešamo dokumentāciju. Tāpat beļģi esot uzbūvējuši Rīgai līdzīgu staciju Nīderlandē.

“Tā ir ekspluatācijā bijusi stacija būvdarbu laikā. Un tas arī mums ļāva noticēt, ka viņi zina, ko viņi dara. Tas bija tas, kāpēc viņi vinnē,” skaidro pašreizējais “Eiropas dzelzceļa līniju” valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Vingris noliedz, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vai Konkurences padome būtu izprasījuši informāciju saistībā ar šo iepirkumu: "Vēl ne, vēl nav bijis nekā.” Savukārt de Rūku neuztrauc partneru "RERE" iespējamā iesaiste “būvnieku karteļu” lietā Latvijā: "Nē, mums nav kauns par to. Mūsu partneris mūs regulāri informē par notiekošo. Mēs ticam, ka tiesībsargājošās iestādes izdarīs visu nepieciešamo, lai ātri izmeklētu notikušo."

Iesaistītās puses izvairās publiski nosaukt amatpersonas vārdu, kurš  būtu atbildīgs par lēmumiem, kas divkārt sadārdzināja dzelzceļa stacijas būvniecību. Taču neoficiāli par vainīgo tiek piesaukts bijušais projekta ieviesējs, “Eiropas Dzelzceļa līniju” vadītājs Andris Linužs. Viņš amatu atstāja pavasarī. 

Linužs pats uzskata, ka iepirkumā ieviesis inovāciju. Laikus nodrošinājies, lai par iespējamo sadārdzinājumu samaksātu no Eiropas Savienības fondu naudas: "Tā ir jauna prakse Latvijas būvniecības vēsturē. Līdz šim tas nav bijis. Izdevīgāk ir definēt šos riskus līdz galam, prezentēt to Komisijai, dabūt akceptu, neatstāt atklātas pozīcijas, kur varētu būt kaut kādi sadārdzinājumi, jo tādā gadījumā tie sadārdzinājumi var 100% pāriet uz Latvijas budžetu. Es nesaņēmu jaunā ministra uzticību. Tādā situācijā es nolēmu atgriezties privātā biznesā.”

Linužs amatā nokļuva neilgi pēc izsludinātā stacijas būvniecības iepirkuma. Tur pabija nedaudz ilgāk par gadu. Tajā laikā Linužs vairākkārt izpelnījās “De facto” uzmanību ar savām darbībām pagātnē, piemēram, par iespējamo dokumentu viltošanu. Taču toreizējais ministrs Linužu aizstāvēja. Arī šoreiz.

“Tanī brīdī nekādu iebildumu nebija. Visi darbi tika veikti laikus, kavēšanās bija no lielā “Rail Baltica”,”norāda bijušais satiksmes ministrs, Saeimas deputāts Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība).

Tomēr par sadārdzinājumu vienmēr kāds maksā. Šoreiz tie ir gan Latvijas, gan Eiropas Savienības nodokļu maksātāji. Lielāko daļu plānots segt no Eiropas fondu naudas. Taču apmēram 65 miljoni eiro dzelzceļa stacijas būvniecībai būs jāatrod valsts budžetā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti