De Facto

«Oligarhu pārcelšanās» izmaksās vēl 30 miljonus eiro

De Facto

Kukuļa summa – lielāka par līguma apjomu

Ietekmīgi būvnieki zaudē pielaidi valsts noslēpumam

«De facto»: Ietekmīgi būvnieki zaudē pielaidi valsts noslēpumam

Vairākiem ietekmīgiem būvniekiem anulēti industriālās drošības sertifikāti, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Pērn vasarā sertifikāts anulēts “Skonto būve”, savukārt rudenī -  būvkompānijai “Arčers”. Tas nozīmē, ka drošības iestāžu acīs viņi nav pietiekami uzticami, lai tiem atļautu būvēt ar valsts noslēpumu saistītas ēkas. Šāds lēmums vairākiem būvniekiem pamatīgi iedragājis iespēju piedalīties daudzmiljonu būvprojektos.

Līdz šā gada beigām Ādažu poligonā jāpagūst uzbūvēt dažāda veida ēkas bruņutehnikas izvietošanai, apkopei un uzturēšanai. Laika nav daudz. Darbi nule kā sākušies. Taču šis vairāk nekā 27 miljonus eiro vērtais projekts draudēja izgāzties. Būvuzņēmumam “Arčers” pērn rudenī nepagarināja industriālās drošības sertifikātu. Taču tāds ir nepieciešams gadījumos, kad jābūvē ar valsts noslēpumu saistītas būves.

"Par laimi mūsu gadījumā šo projektu varēja turpināt, jo ne viss projekts kopumā bija saskarē ar klasificēto informāciju. Tā kā šis ir liels būvuzņēmums, kas ņem vairākus apakšuzņēmumus, tad konkrēto darbu īstenotājam, kam bija vajadzīgs industriālās drošības sertifikāts, tas bija. Tāpēc projektu varēja turpināt,” skaidro Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons. Taču “Arčers” nav vienīgais būvuzņēmējs, kurš industriālās drošības sertifikātu zaudējis.

Apgrozījums 2015

  • “Skonto Būve”                122 502 604 EUR
  • “UPB”                             84 342 399 EUR
  • “Merks”                           65 375 839 EUR
  • “LNK Industries”             45 366 381 EUR
  • “Re & Re”                       37 249 513 EUR
  • “Arčers”                          33 407 366 EUR  

Pēc apgrozījuma lielāko būvuzņēmumu sešiniekā atļauja būvēt ar valsts noslēpumu saistītas ēkas ir tikai diviem - “UPB” un “Re & Re”. Pērn vasarā sertifikāta derīguma termiņu nepagarināja “Skonto Būve”. “Merks” atļauju zaudēja vēl pirms vairākiem gadiem. Tas nozīmē, ka lielākajai daļai ietekmīgāko Latvijas būvuzņēmumu valsts noslēpumu uzticēt nedrīkst.

“Mēs nekomentējam. Tāpat kā tas ir ar atļauju darbam ar valsts noslēpumu, kas ir tie iemesli, cēloņi,” norāda Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis. Viņš skaidro, ka "tie ir papildu kritēriji, kas tiek izvirzīti visās valstīs, arī NATO dalībvalstīs uzņēmējiem, kuri projektē, būvē, aprīko telpas, veic citāda veida uzņēmējdarbību, kas ir saistīta ar valsts noslēpuma aizsardzību. Tas nav kritērijs, ka uzņēmējs nevar nodarboties ar uzņēmējdarbību kopumā. Tie ir papildu drošības kritēriji, kas tiek izvirzīti.”

Likums ir vispārīgs. Satversmes aizsardzības birojs var anulēt izsniegto industriālās drošības sertifikātu, ja rodas pamatotas šaubas par uzņēmuma uzticamību. Tāpat gadījumos, ja valsts noslēpums izpausts vai arī atkārtoti pārkāpti valsts drošības iestādes norādījumi saistībā ar konkrēta valsts pasūtījuma izpildi.

Uzrunātie uzņēmēji intervijai ar “De facto” nepiekrita. Taču minējumi par to, kāpēc šiem uzņēmumiem sertifikāts nav pagarināts, ir visdažādākie: īpašnieki, nauda un iespējamā saistība ar Krieviju.

“Nevienam nav īsti skaidrs, kas ir tie kritēriji, pēc kuriem piešķir, pēc kuriem atsaka piešķirt un pēc kuriem atsaka pagarināt,” norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Viņa neuzskata, ka uzņēmumi būtu neuzticami: "Es domāju, ka visas lielās kompānijas, kuras, pirmkārt, ilgstoši Latvijā ir strādājušas, kuras ir ilgstoši, stabili nodokļu maksātāji, kuram ilgstoši ir bijuši drošības sertifikāti, manuprāt, noteikti ir uzticamākas un drošākas nekā jaunas, mazas kompānijas un, iespējams, arī ārvalstu kompānijas.”

Tieši pirms mēneša izsludināja vienu no pēdējo gadu kārotākajiem iepirkumiem būvniecības nozarē – tiek meklēts Liepājas cietuma būvnieks. Paredzētās izmaksas – vismaz 74 miljonu eiro apmērā. Taču nu vairākiem Latvijas uzņēmumiem iespēja piedalīties konkursā ir liegta.

“De facto” zināms, ka gan “Skonto Būve”, gan “Arčers” vēlējās iekosties šajā kumosā.

“Šobrīd es teiktu, ka interese ir pietiekama. Mums nolikumu ir izņēmušas jau piecas būvkompānijas. Man šobrīd nav pamata teikt, ka nav intereses par šo projektu tāpēc, ka ir šī prasība pēc industriālās drošības sertifikāta. Ārvalstu uzņēmumi nav izņēmuši pagaidām pieteikumu. Ir zvanu līmenī interesējušies,” norāda “Tiesu namu aģentūras” valdes locekle Santa Sausiņa.

Nereti būvniecības iepirkumos viena no prasībām ir uzņēmuma apgrozījums noteiktā apmērā. Tieši dārgākajos projektos šī summa var būt gana augsta. Uzņēmumu skaits, kas šobrīd atbilst nepieciešamajām drošības prasībām un apgroza iespaidīgas naudas summas, strauji sarucis. Līdz ar to arī konkurence mazāka.

“Protams, ka tas uzreiz sašaurina, bet tā ir tāda liela dilemma, vai uzticēties uzņēmumam, kuram nav skaidras izcelsmes, kurš nav spējīgs glabāt klasificēto informāciju un attiecīgi nebūt drošam, kur šī informācija nonāks. Mums ir būtiski, ka mēs varam saņemt šīs garantijas no uzņēmējiem, ka mēs varam būt droši par to, ka attiecīgi viņi nenopludina šo informāciju tālāk,” norāda Garisons.

“Arčers” pērn uzvarēja vairāk nekā divus miljonus eiro vērtajā iepirkumā par ēkas pielāgošanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vajadzībām. Taču līgumu nācās lauzt. Nepieciešamā drošības sertifikāta “Arčers” vairs nav.

Savukārt “Skonto Būvei” šobrīd ir tikai viens aktuāls būvprojekts, kurā nepieciešams šis drošības iestādes izdotais sertifikāts – Rīgas pils. Būvdarbi tajā ir jau pabeigti. Taču sertifikāts varētu būt nepieciešams, ja gadīsies kādi garantijas laikā darāmi darbi.

Abi uzņēmumi, tāpat kā citi, tikai pēc pieciem gadiem var atkal pieteikties uz industriālās drošības sertifikātu. Līdz tam viņi no šī tirgus ir izslēgti.

"Pretendēt, acīmredzot, var, bet jebkurā gadījumā būs jāvērtē, kas tad ir mainījies saistībā ar to, kādēļ ir bijis negatīvs lēmums,” paskaidro Maizītis.

Nesenais Satversmes tiesas spriedums, ar kuru par Satversmei neatbilstošām atzītas atsevišķas likuma “Par valsts noslēpumu” normas, visticamāk, ietekmēs arī kārtību, kā tiek anulēti industriālās drošības sertifikāti. Proti, ka uzņēmumi varētu uzzināt lēmumu iemeslu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti