Vai tiešām pašvaldība aizstāv visu mārupiešu intereses? Šāds jautājums rodas, iepazīstoties ar raidījuma “de facto” noskaidroto saistībā ar Mārupes iebildumiem pret dzelzceļa līniju “Rail Baltica”. Raidījums atklājis, ka Mārupes novada dome plāno ieguldīt milzu finanšu līdzekļus sliežu ceļā esošajās tukšajās pļavās.
Publikācijā izdevumam ,,The European Times” VAS ,,Latvijas Autoceļu uzturētājs” (LAU), samaksājot 5000 eiro, sevi reklamē kā uzņēmumu, kas ,,nodrošinot pasaules līmeņa ceļu uzturēšanu Latvijā”, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Tajā pašā laikā “De facto” izpētījis, ka traģisko avāriju dienās LAU ar darbiem nogaidījuši līdz pēdējam un laika prognozes būtībā nav ņēmuši vērā.
Krievijas propaganda Latvijā visbiežāk sasniedz vienu, konkrētu auditoriju. Taču Krievijas specdienesti izmanto arī daudz nemanāmākus veidus, kā iemantot Latvijas pārstāvju uzticību, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De Facto”. Satversmes aizsardzības birojs konstatējis, ka izlūkdienesti Krievijā nereti strādā zem valsts, pašvaldību, uzņēmumu un nevalstisko organizāciju piesega. Savukārt viena no šīm organizācijām par saviem sadarbības partneriem sauc divas Latgales pašvaldības.
Igaunijas šāvēja tēvs Vīlandē ir respektēta persona, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Viņš ne tikai vada Pālalinnas skolas vecāku padomi, bet arī pašvaldību vēlēšanās startējis no tā paša politiskā spēka saraksta, no kura domē ievēlēts pašreizējais pilsētas mērs.
Kamēr Valsts ieņēmumu dienests (VID) apkaro privātuzņēmēju “dubulto grāmatvedību”, pašvaldībās atklājusies bēdīga aina, secina Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, pētot novadu domju spēj iekasēt finanšu līdzekļus.
4 800 eiro bija tas slieksnis, ko svešinieki jeb tā sauktā “trešā persona” drīkstēja izlietot, lai aģitētu par kādu politisko spēku vai Saeimas deputāta kandidātu. Reklāmu finansēšanas pārkāpumi partijai "Vienotība" draud ar valsts naudas atņemšanu.
Žurnālista Pētera Grestes notiesāšana Kairā spilgti apliecina vārda brīvības apspiešanu Ēģiptē. Tajā pašā laikā vecākiem Pēteris nav tikai žurnālists, bet gan dēls, kurš nevainīgs iespundēts krātiņā uz septiņiem gadiem. Latvijas Televīzijas žurnāliste Linda Bagone pabija Kairā, intervēja Pētera Grestes māti Luīzi Gresti, Latvijas vēstnieci Ēģiptē Ivetu Šulci un sarunājās ar Pētera tēvu Juri Gresti.
Nepatiesi notiesātais – tādu viedokli par Ēģiptes tiesas spriedumu žurnālista Pētera Grestes lietā paudušas vairākas mediju organizācijas, cilvēktiesību aizstāvji un valstu līderi visā pasaulē. Tajā pašā laikā Kairā Pēteri uzskata par teroristu sabiedroto, kurš izplatījis nepatiesas ziņas par notiekošo šajā islāma valstī. Vissmagāk aptvert Pētera nonākšanu cietumā ir viņa ģimenei – brāļiem Andrejam un Miķelim, kā arī vecākiem Jurim un Luīzei, ar kuriem Kairā šonedēļ tikās LTV žurnāliste Linda Bagone.
Nīderlandes amatpersonas skarbi un emocionāli uztver to, kas patlaban notiek Malaizijas lidmašīnas katastrofas vietā. Šī valsts zaudēja 193 pilsoņus. Nērkantes ciems īpaši sēro. Bojāgājušo vidū bija divi precēti pāri, kuri dzīvoja kaimiņos, un bija nolēmuši brīvdienas pavadīt kopā. Tāpat kāda 15 gadus veca meitene. Viņa paralēli mācībām skolā strādājusi veikalā, lai sakrātu naudu ilgi gaidītajam ceļojumam. Un arī kāda daudzbērnu ģimene, kuras māja šobrīd slīkst ziedos.
Nīderlandē piektdien tika izsludinātas sēras. Nīderlandes premjerministrs Marks Rute traģēdiju nodēvējis par lielāko valsts avio vēsturē. Izmisušie upuru tuvinieki ceturtdien ilgas stundas pavadīja lidostā, no kuras izlidoja liktenīgais reiss. Arī šodien asaras redzamas cilvēku acīs, kuri ieradušies pieminēt bojāgājušos.
Kā diena pret nakti – šādu salīdzinājumu var attiecināt uz Igaunijas – Latvijas robežšķērsošanas vietu Ainažos. Kamēr igauņu pusē norit aktīva rosība, Latvijas bijušās robežkontroles ēkas ir pamestas un nesakoptas. Turklāt radušos domstarpību dēļ, visticamāk, vēl vairākus gadus nebūs iespējas atjaunot ceļa segumu. Tas nozīmē, ka, iebraucot Latvijā, vēl 400 metri būs jābrauc pa bedrainu šoseju un tikai tad sāksies jaunizveidotais “Via Baltica” ceļš.
Trīs no astoņiem Latviju pārstāvošajiem deputātiem Eiropas Parlamentā (EP) ievēlēti pirmo reizi. Viņi neslēpj, ka sajūtas ir teju salīdzināmas ar pirmo skolas dienu. Taču ziedus viņiem neviens nedod.
Saskaņā ar ceturtdien Eiropas Parlamenta (EP) pieņemto sarakstu no Latviajs ievēlētie EP deputāti stādās astoņās komitejās, informēja EP.
„Atkal atrast Eiropas dvēseli” - šādu apņēmību Eiropas Parlamenta priekšā paudis Itālijas premjers Mateo Renci, valstij pārņemot Eiropas Savienības (ES) prezidentūru. Notiekošais Ukrainā, taupības pasākumu nodarītās sekas dažādās Eiropas valstīs un lēna reģionālā izaugsme ir faktori, kam nākamos sešus mēnešus būšot jāpievērš īpaša uzmanība.
Svinīgā ceremonijā atklāta jaunuzceltā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ēka. Taču ironiskā kārtā daudzstāvu biroju nodokļu iekasētājiem šeit bijis iespējams uzcelt vien pateicoties miljonam latu, kas samaksāts kukuļos. Valsts ieņēmumu dienesta ēkas projekts ir viens no piemēriem, kad valsts kļuvusi par ķīlnieci savulaik neizdevīgi noslēgtam līgumam.
Jauno psihoaktīvo vielu jeb, tā dēvētā, "spaisa" kriminalizēšanas rezultātā samazinājusies tā izplatība jauniešu vidū. Turklāt arī šīs narkotiskās vielas cena pieaugusi pat piecas reizes. Iepriekš tieši "spaisa" zemā cena un vieglā pieejamība daļai cilvēku ļāva iekrist "legālās nāves" tirgoņu izliktajos slazdos.
Teju par neatņemamu Līgo nakts sastāvdaļu tieši autovadītājiem kļuvusi sastapšanās ar ceļu policistiem. Daļai tas liek kļūt apzinīgākiem un pie stūres dzērumā nesēsties. Tomēr ne visiem. Aizvadītajā diennaktī policija reibumā pieķērusi 23 spēkratu vadītājus. Taču krietni lielāks ir apturēto automašīnu skaits, kuros šoferīši grādīgos dzērienus nav lietojuši.
Ja vēl pirms vairākiem gadiem nebija iedomājams, ka Līgo svētkus varētu svinēt arī galvaspilsētā, šobrīd tas ir mainījies. Īpašo vasaras saulgriežu noskaņu kupls skaits iedzīvotāju notver tieši šeit. Nav svarīgi, vai tā ir krastmala, vai parks Pārdaugavā, līgotāji dzied, dejo un mielojas tikpat dedzīgi kā jebkurā Latvijas vietā.
Ēģiptē pasludināts tiesas spriedums trim telekanāla „al Jazeera” žurnālistiem, arī latviešu izcelsmes Austrālijas un Latvijas pilsonim Pēterim Grestem, vēsta starptautiskie mediji. Grestem un pārējiem diviem „al Jazeera” žurnālistiem piespriesti 7 gadi cietumā.
45 miljoni eiro – tik dārgs kļuvis Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas projekts. Vieglu roku atbildīgās amatpersonas piešķīrušas uzņēmumam ,,Skonto Būve” papildu finansējumu, lai darbus līdz nākamā gada beigām pabeigtu. Vienlaikus amatpersonas pieļauj, ka tieši sākotnējais iepirkums pirms četriem gadiem ticis izstrādāts un novadīts nepilnīgi, tādēļ bija iespējams šo darbu izmaksu prāvais pieaugums. Tagad arī Ministru prezidente paudusi gatavību rosināt izvērtēt toreiz iesaistīto amatpersonu kompetenci.
Dienā, kad visā Latvijā cilvēki rotāsies vainagiem, baudīs sasietos sierus un pašbrūvēto miestiņu, Latvijas un Austrālijas dubultpilsonis, telekanāla "Al Jazeera" žurnālists Pēteris Greste aiz Toras cietuma mūriem sagaidīs savu spriedumu. Viņu apsūdz par "melīgu ziņu" izplatīšanu un sadarbošanos ar "Musulmaņu brālību", kas Ēģiptē atzīta par teroristu organizāciju.
