Ķekava - viena no Latvijas turīgākajām pašvaldībām - nonākusi uz bankrota sliekšņa, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Ja tuvākajā laikā finanšu situāciju uzlabot neizdosies, tas jau būtu otrais gadījums, kad dažu gadu laikā bagātās vietvaras piedzīvo finanšu krahu.
Iedzīvotājiem Latvijā ir vieni no zemākajiem ienākumiem Eiropas Savienībā, bet braukšanas paradumi ir līdzvērtīgi bagātajām Rietumvalstīm, secinājis Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Sociālā eksperimenta rezultātā atklājies, ka automašīnā vidēji pārvietojas 1,65 persona. Iedzīvotāji nelabprāt uzņem līdzbraucējus, lai izmaksas par degvielu sadalītu.
Dienu pēc Krimināllikuma grozījumu stāšanās spēkā, kas paredz kriminālatbildību par jauno psihoaktīvo vielu realizāciju, kam noteikts pagaidu aizliegums, LTV raidījuma “De facto” veiktajā eksperimentā īsā laikā izdodas atrast dīleri, kurš jaunietim pārdod “spaisu”. Tas nozīmē – arī pēc aizlieguma "spaisu" var nopirkt gandrīz tikpat vienkārši kā agrāk kioskos.
Tikai sešiem pusaudžiem gadā valsts dod iespējas iziet rehabilitācijas programmu, lai mēģinātu atradināties no „spaisa” lietošanas. Tiem, kas vēlas tikt galā ar šo atkarību, jāgaida mēnešiem ilgi garās rindās, Veselības ministrija par papildu finansējumu ārstēšanai aizdomājusies tikai tagad un plāno to prasīt no rezerves līdzekļiem.
Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē gada laikā pārbaudīto augu maisījumu apjoms ir trīskāršojies. Tādu, kurā nebūtu sintētisko kanabinoīdu, eksperti vēl nav redzējuši. Tātad – tie visi ir bīstami un var novest pie "legālas nāves".
Kamēr politiķi un valsts iestāžu darbinieki vēl meklē veidus, kā vislabāk apkarot, tā dēvēto “legālo narkotiku” izplatību, bodīšu īpašnieki turpina pelnīt. Nelieli ieguldījumi biznesa uzsākšanai, mazas izmaksas uzņēmuma uzturēšanai un mežonīgi liela peļņa. Tā īsumā varētu raksturot "spaisa" bodīšu biznesu. Konsultējoties ar narkotiku apkarošanas ekspertiem mēs veicām aptuvenos aprēķinus, cik daudz naudas ienes šāds rūpals.
Pērn tūristu skaits kādreiz atpūtnieku tik iecienītajā Ēģiptē sarucis par 41%. Valsts joprojām nespēj atkopties pēc revolūcijas, kas notika pirms trim gadiem. Politiskā nestabilitāte, bruņoti karavīri ielās, ik pa laikam dzirdams sprādziens ceļotājiem aizvien biežāk liek izvēlēties citu tūrisma galamērķi. Tikmēr vietējie uzņēmēji, to vidū arī latvieši, spiesti savus suvenīru veikaliņus slēgt.
Jauno psihotropo vielu, tā saukto “legālo narkotiku” lietotāji kļūst aizvien agresīvāki, projekta „Legālā nāve” ietvaros vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā sastaptais pacients Jurijs raidījumam atzīstas, ka pusgadu lietojot “spaisu”, nervu sistēmu pamatīgi sabojājis.
Austrālijas un Latvijas dubultpilsonis Pēteris Greste Toras cietumā Ēģiptes galvaspilsētā Kairā pavadījis jau vairāk nekā divus mēnešus. Intervijā raidījumam “De Facto” Grestes brālis Andrejs stāsta, ka Pētera vietā varēja būt jebkurš žurnālists. Vēl iepriekš viņš varējis svaigā gaisā pavadīt četras stundas dienā, bet tagad 23 stundas paiet cietuma kamerā, liedzot iespēju kaut ko lasīt vai rakstīt.
Pagājušās nedēļas ceturtdienā vienā no Vecrīgas kafejnīcām divi uzņēmēji centušies uzpirkt vides aktīvistu Artūru Priedi. Apmaiņā pret 25 000 eiro Priedem prasīts, lai viņš atsauc savu iesniegumu tiesā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Latvietis, kļūstot par upuri organizētās noziedzības grupējuma shēmā, zaudējis gan pašu spēkratu, gan 6 000 eiro, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Turklāt notikušais ļāvis atklāt shēmu, kā pie pircējiem Latvijā nonāk ārvalstī meklēšanā izsludinātas automašīnas.
Pusotra gada laikā VAS „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) darbiniekiem prēmijās izmaksāts teju pusmiljons latu, izvērtējot tikai peļņas esamību vai uzņēmuma pamatdarbības ieņēmumu izpildi, kur 78% nāk no valsts iestādēm, kam īpašumi iznomāti, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Turklāt prēmijas izmaksātas arī pēc postošā Rīgas pils ugunsgrēka vasarā.
Atklājies, ka ilgākā laika periodā viens no valdes locekļiem SIA „Jūrmalas ūdens" slēdzis līgumus ar savam partijas biedram no „Saskaņas centra" piederošu uzņēmumu. Lai gan konstatētie pārkāpumi ir nopietni, Jūrmalas dome ar revīzijas rezultātu publiskošanu nav steigusies, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "de facto". Turklāt pārkāpumos vainotā persona ne tikai turpina darbu pašvaldības uzņēmumā, bet vada pat Drošības un kārtības komiteju domē.
Trešdien par atkāpšanos no amata pavēstīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce. Viņa aiziešana gan nav saistīta ar atbildības uzņemšanos par ,,Maximas" traģēdiju. Atklājies, ka Pūces sievas vadītā labdarības biedrība saņēmusi ziedojumu no galvenajiem veikala būvniekiem - ,,Re & Re". Tas sabiedrībā raisīja bažas, vai Pūce var pietiekami neatkarīgi iesaistīties traģēdijas seku izmeklēšanā.
Viņu dzīve aprāvās pašā plaukumā. Smaidīgas, atsaucīgas un mīlošas – tā savas kolēģes raksturo privātskolas „Evrika" audzinātājas. Marina Hitruka un Svetlana Kirillova bija to 54 cilvēku vidū, kuru dzīvība izgaisa netālu esošajā „Maxima" veikalā. Abām nākamgad būtu jāatzīmē 50. dzimšanas diena.
Veikala ,,Maxima" pārstāvji jau paziņojuši, ka sola līdz pilngadības sasniegšanai materiāli atbalstīt tos bērnus, kas traģēdijā zaudējuši savus vecākus. Katru mēnesi viņiem izmaksās vidēji 500 latu. Tajā pašā laikā projekta attīstītāji – „Homburg, - līdz šim ar būtiskiem paziņojumiem pie sabiedrības nav vērsušies. Latvijas Televīzija sazvanīja ,,Homburg Group" pārstāvi Nīderlandē, kurš joprojām skaidri nevarēja atbildēt, cik lielā mērā uzņemies atbildību no savas puses.
Traģiskajā nelaimē lielveikalā "Maxima" cietuši un bojā gājuši vairāku Rīgas skolēnu vecāki, piektdien valdības ārkārtas sēdē ziņoja izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija).
Ne vietējo ceļu kvalitāte, bet fermas izmērs bijis noteicošais, izvēloties, kurus ceļus atjaunot nākamajos sešos gados. Nākamajos sešos gados no valsts budžeta vietējiem ceļiem plānots izlietot 45 miljonus latu, neskaitot ikdienas uzturēšanu. Šī nauda tiek sadalīta, vadoties pēc tā, vai apkārt atrodas kāda no 50 lielākajām piena lopkopības saimniecībām, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Nepilnus 40 miljonus eiro nākamo četru gadu laikā plāno ieguldīt sporta infrastruktūras pilnveidošanai, tajā pašā laikā sporta treneri algu palielināšanai izcīnījuši vien nepilnu miljonu. To, ka Latvijā sporta attīstība iet roku rokā ar būvniecību, skaudri parāda Murjāņu sporta ģimnāzijas piemērs, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Šogad visā Latvijā aizturēti vairāk nekā 80 autovadītāji, kuri izvairoties no administratīvā soda, policistiem piedāvājuši kukuli, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Lai gan par šo noziegumu draud pat piecu gadu ilgs cietumsods, lielākoties likumpārkāpējiem tiesa piespriež piespiedu darbu.
Ministriju un pašvaldību noslēgtie līgumi ar dažādiem plašsaziņas līdzekļiem aizvien vairāk grauj uzticību medijiem kopumā. Iedzīvotājiem kļūst aizvien grūtāk atšķirt apmaksātas publikācijas no pārējās informācijas kopuma laikrakstos, portālos, radio un televīzijās. Turklāt šajā jūklī plāno iespraukties arī Rīgas dome (RD), kas drīzumā izdos pati savu avīzi.
Paralēli saviem tiešajiem pienākumiem pašvaldībā, Valkas novada mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) reklamē interneta veikalu. Turklāt video reklāma uzņemta Kraukļa kabinetā Valkas novada domē, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (ZZS) "Jūrmalas slimnīcas” valdē iecēlis savu bijušo partijas biedru un kolēģi, ”Jūrmalgeitas” lietā notiesāto un sodu izcietušo Juri Hlevicki. Kā vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”, iespējams tādā veidā Truksnis cenšas arī atdot “parādu” Hlevickim, kurš savulaik izpilddirektora amatā apstiprināja pašu Truksni.
Pēc nesenām pašvaldību vēlēšanām uz augšu gājusi Jūrmalas domnieku un viņiem pietuvināto dzīve. Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis dubultojis deputātu algas un piešķīris dzīvokli kūrortpilsētā savai padomniecei mārketinga jautājumos.
Valsts finansējums teju 2,5 latu apmērā katru mācību gadu nonāk arī privātskolu banku kontos, un daļa no šīm skolām ir cieši saistītas arī ar politiķiem, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
