De Facto

Daugavpilī reģistrēta viena eiro SIA par miljoniem apkrāpusi «Google»

De Facto

VDK izpētes komisija netiek pie dokumentiem

Pašvaldības iebilst skaidras naudas uzkrājumu ierobežošanai

Pašvaldības iebilst skaidras naudas uzkrājumu ierobežošanai

Pašvaldību pārstāvošās organizācijas iebilst pret skaidras naudas uzkrājumu ierobežošanu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Tajā pašā laikā virkne pilsētu mēru savus uzkrājumus veikuši tieši skaidrā naudā.

Lieli skaidras naudas uzkrājumi, dāvinājumi no vecākiem un mantojumi – to pirms gada, analizējot Valsts ieņēmumu dienesta struktūrās strādājošo izmeklētāju deklarācijas, atklāja raidījums “De facto”. Nedaudz vēlāk par līdzīgu tendenci ziņoja arī žurnāls “Ir” savā pētījumā par Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē strādājošajiem.

Protams, krāt naudu “zeķē” šobrīd nav pārkāpums. Taču tas ir mazliet neparasti. Atalgojumu amatpersonas saņem savā bankas kontā. Tieši iespējamo korupcijas risku mazināšana ir viens no svarīgākajiem iemesliem, kāpēc plānots noteikt maksimālo skaidras naudas uzkrājumu apmēru.

"Jau no 90. gadu sākuma skaidras naudas uzkrājumi vienmēr bija problēmjautājums, vienmēr pastāvēja risks, ka šie skaidrās naudas uzkrājumi dabā neeksistē. Taču amatpersonas deklarācijā tos norāda tāpēc, lai pēc tam, gūstot kādu prettiesisku labumu un tālāk šo labumu realizējot un materializējot kaut kādos īpašumos, varētu atsaukties, ka man bija lieli skaidras naudas uzkrājumi,” skaidro Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka p.i. Ilze Jurča. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ilze Cīrule uzskata, ka "amatpersonām ir jābūt paraugam pārējai sabiedrībai. Ja mums pastāv ierobežojumi uz darījumiem skaidrā naudā, tad ir pilnīgi loģiski, ka arī tas varētu būt attiecībā uz šiem uzkrājumiem.”

Tieši pašvaldības pārstāvošās organizācijas izmaiņām iebilst visvairāk. Taču viņu vidū ir neviens vien skaidras naudas krājējs. Piemēram, Zilupes novada mēra Oļega Agafonova bankas kontā  pērn bija tikai apmēram septiņi tūkstoši eiro. Taču skaidrā naudā viņš esot uzkrājis 100 tūkstošus ASV dolārus un 86 tūkstošus eiro. Intervijā “De facto” Agafonovs pērn skaidroja, ka šo naudu viņš savulaik mantojis no savas visu mūžu pieticīgi dzīvojošās mātes.

Agafonovs nav vienīgais, kurš glabā skaidru naudu lielā apmērā. Piemēram, Latvijas Lielo pilsētu asociācija apvieno deviņas pilsētas. Lielākajai daļai to mēru 2015. gadā ir bijuši skaidras naudas uzkrājumi.

Skaidras naudas uzkrājumi 2015. gadā

Nils Ušakovs, Rīgas mērs                                                                                  0

Jānis Baiks, Valmieras mērs                                                                              0                                             

Jānis Lāčplēsis, Daugavpils mērs                                                                      3 235 EUR

Andris Rāviņš, Jelgavas mērs                                                                            3 150 EUR

Leonīds Salcevičs, Jēkabpils mērs                                                                    1 200 EUR

Rita Sproģe, Jūrmalas mēre                                                                              4 300 EUR

Uldis Sesks, Liepājas mērs                                                                                6 000 EUR

Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes mērs                                                            78 000 EUR

Aivars Lembergs, Ventspils mērs                                                                      115 000 EUR

 

Tikai diviem – Rīgas un Valmieras pašvaldību vadītājiem, šāda veida iekrājumu nebija. Vēl daļai uzkrājumu apmērs skaidrā naudā nepārsniedza plānoto ierobežojumu slieksni – vairāk nekā 20 minimālās mēnešalgas vai, piemēram, ja likums būtu pieņemts šogad, – 7 600 eiro. Tajā pašā laikā Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs sakrājis 78 tūkstošus eiro, bet no pienākumu pildīšanas atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs – 115 tūkstošus eiro.

"Likums jau ir pareiziem, labiem cilvēkiem rakstīts. Ja tā nauda ir noziedzīgi iegūta, tad diez vai viņš to deklarēs jau šobrīd. Tas rada to neizpratni,” pret skaidras naudas uzkrājumu ierobežošanu iestājas Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža padomniece Vineta Reitere viņu papildina, sakot, ka "skaidras naudas uzkrājumu ierobežojums ir nesamērīgs. Attiecīgajām personām tiek liegts brīvi izmantot savu īpašumu.”

Pašvaldības iebilst arī pret to, ka turpmāk amatpersonām būtu jāatklāj personas vārds, ar kuru tās dzīvo kopā. Proti, lai novērstu iespējamos interešu konfliktus, jau šobrīd deklarācijās atrodams amatpersonas vīra vai sievas vārds. Iecerēts, ka tas pats attiektos arī uz partneri, ar kuru laulība nav reģistrēta. "Nav skaidri definētas pazīmes, kas liecina par dzīvošanu kopā un kopīgu, nedalītu saimniecību. Faktiskajā dzīvē šīs pazīmes – kopīgs maks un kopīga saimniecība, ir sastopams gan studentiem, dzīvojot kopmītnēs un vienlaikus neatrodoties pāru attiecībās, gan gadījumos, kad tiek īrēta kopīga dzīvesvieta un vienlaikus neatrodoties pāru attiecībās,” savu nostāju pamato Reitere. Savukārt Valainis uzskata, ka ir nepieciešams zināt to, "kādā veidā kontrolējošajām iestādēm fiksēt šādus gadījumus, lai arī iestāžu vadītājiem būtu skaidri saprotams, ja viņiem ar citu normu liks šo situāciju kontrolēt, tad pēc kādiem mehānismiem viņi varēs to kontrolēt.”

Pretēji pašvaldībām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzstāj uz vēl lielāku nepieciešamību saistībā ar amatpersonu partneriem. Viņu vārdiem jābūt publiskiem, nevis ierakstītiem deklarāciju nepubliskojamajā daļā. Tāpat kā tas ir ar amatpersonu vīriem un sievām. "Iedzīvotāji ziņo par iespējamiem interešu konfliktiem, balstoties tieši uz deklarācijā esošām ziņām. Viņi zina, kas ir amatpersonas darījumu partneri, kas ir amatpersonas radinieki un mums šādi ziņojumi gadu gadiem nāk,” norāda Jurča.

Bija iecerēts, ka skaidras naudas uzkrāšanas ierobežojumi varētu stāties spēkā jau šogad. Tāpat kā iecere, ka deklarācijās jāuzrāda amatpersonu civillaulāto vārds, kā arī citas iniciatīvas. Taču likumprojekts iestrēga diskusijās. Rezultātā tajā esošās izmaiņas neatbalsta ar pašvaldībām saistītās organizācijas un to pārstāvošā ministrija. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzskata, ka "mēs esam sagatavojuši šo likumprojektu ar galveno jēgu, pastiprināt kontroli. Ja mēs speram kādu soli atpakaļ, pazūd visa ideja, ar kādu mēs esam nākuši, likumprojektu ierosinot. Finanšu ministrija no savas puses nebūs pārāk elastīga.”

Neraugoties uz iebildumiem, rīt plānots par šo izmaiņu tālāku virzību lemt valdībā. Līdz ar to jau politiķu ziņā būs lemt par vairāk nekā 65 tūkstošu Latvijas amatpersonu ciešāku uzraudzību. Turklāt šobrīd sācies ir jau priekšvēlēšanu laiks, kad lēmumus pieņemt kļūst aizvien grūtāk.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti