De Facto

23.aprīļa «De Facto»

De Facto

Daugavpils vēlēšanas-2017

Vides dienests nav uzraudzījis piesārņotu vietu Olainē

Vides dienests pretēji prasībām pēc attīrīšanas nav uzraudzījis bīstamo atkritumu izgāztuvi Olainē

Pretēji prasībām, pēc attīrīšanas darbu pabeigšanas Olaines bīstamo atkritumu izgāztuvē, Valsts vides dienests nav uzraudzījis piesārņoto vietu, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Līdz ar to šobrīd nav zināms, kādā stāvoklī ir tur esošie gruntsūdeņi, un vai tie rada riskus ne tikai videi, bet arī iedzīvotāju veselībai. 

Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Olaines mežā izveidoja šķidro bīstamo atkritumu krātuves. No tām vairākkārt noplūda gruntsūdeņus piesārņojošas vielas. Tās postījušas apkārtni desmitiem gadu.

Pirms dažiem gadiem izdevās iegūt Eiropas Savienības fondu naudu. Par nepilniem 7 miljoniem eiro pusgada laikā izsmēla ķīmiskos dīķus. Taču gruntsūdeņi pilnībā attīrīti netika. Tomēr bija apņēmība to izdarīt nākotnē.

Tāpat dienests ziņoja, ka turpmākos 30 gadus nodrošinās teritorijas gruntsūdeņu kvalitātes monitoringu. Tam pat speciāli izbūvēja sistēmu, taču līdz šim tā ne reizi nav izmantota.

 Par pašreizējo piesārņojuma stāvokli Olaines mežā nezina arī pašvaldība.

 “Es tā sapratu, ka mūs informētu, ja kaut kas nebūtu kārtībā. Tā kā mūs līdz šim brīdim neviens nav informējis par to, es ceru, ka viss ir kārtībā,” norāda Olaines novada domes priekšsēdētājs Andris Bergs (Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija).

“De facto” rīcībā nonākuši pirms mēneša laboratorijā veiktu gruntsūdeņu un grunts paraugu testēšanas rezultāti. Tajos konstatēts anomāli augsts piesārņojums. Protams, nevar pilnībā pārliecināties, vai šie gruntsūdeņu paraugi ņemti tieši šajā vietā. Taču rezultātus būtu viegli pārbaudīt, ja Valsts vides dienests būtu veicis regulāru bijušās izgāztuves uzraudzību. Atkarībā no veida, dažas pārbaudes veicamas pat divas reizes gadā.

Taču pusotra gada laikā, kopš attīrīšanas darbu pabeigšanas, Valsts vides dienests to nav darījis ne reizi. Tā vietā dienests vērsies ar iesniegumu policijā saistībā ar “De facto” nosūtītajiem analīžu rezultātiem.

“Šajā teritorijā mēs redzējām prettiesiskas darbības, kuru rezultātā ir nolauzti monitoringa urbumi, vāki, ir sabojāti trīs monitoringa urbumi, kurus tālākā darbībā vairs nevarēs izmantot. Šie cilvēki tādas prettiesiskas rīcības veicot, būtu varējuši arī kaut kādas vielas ieliet šajos urbumos, lai izkropļotu kaut kādus rezultātus arī turpmāk. Tāpēc mums būs ārkārtīgi grūti šobrīd novērtēt šos monitoringa rezultātus,” iemeslus skaidro Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Tajā pašā laikā savus rezultātus par šā brīža piesārņojuma līmeni bijušajā Olaines izgāztuvē Valsts vides dienests uzrādīt nevar.

Iepirkumu par monitoringa veicēju dienests izsludināja tikai apmēram gadu pēc attīrīšanas darbu pabeigšanas.

“Iepirkums mums izgāzās, jo pretendenti piedāvāja pārlieku augstas cenas. Mums nebija paredzēts iepirkums par tik augstu summu. Līdz ar to mēs to pārtraucām. Šā gada sākumā izsludinājām no jauna. Šobrīd iepirkums ir beidzies. Mēs veicam pēdējās pārbaudes, un tuvākajā laikā mēs noslēgsim līgumu un veiksim šo te monitoringu. Tas ir iemesls, kāpēc monitorings nav veikts,” norāda Koļegova.

Vilcināšanās projekta īstenošanā konstatēta arī iepriekš. Saistībā ar pārtrauktu iepirkuma procedūru un citu iemeslu dēļ Valsts vides dienests noteiktajā termiņā nepabeidza Olaines bīstamo atkritumu izgāztuves sanāciju. Termiņu nācās pagarināt.

Savukārt pret Koļegovu ierosināja disciplinārlietu. Rezultātā viņai izteica rājienu. Arī šoreiz atbildīgā ministrija pārbaudīs, vai dienests nav rīkojies nolaidīgi.

“Jāvērtē, vai tur ir bijis pārkāpums, un nav šīs analīzes paņemtas atbilstoši šim plānam. Ja tas tā ir, tad, protams, tas nav pieļaujams. Tad jāvērtē, kā šo rīcību vai bezdarbību vērtēt,” norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.

Dienestā gan noraida bažas par to, ka gruntsūdeņi būtu izplatījušies pārāk tālu un apdraudētu tuvējā ciemata iedzīvotājus. Taču tā kā uzraudzība nav veikta, pilnīga pārliecība par to nevar būt.

“Liela daļa Grēnes iedzīvotāju, kas ienākuši Olainē, nemaz nezina, ka samērā netālu ir tāda izgāztuve. Šos riskus zinām mēs kā pašvaldība un līdz ar to mēs pagājušajā gadā esam pabeiguši ūdens apgādes projektu. Grēnē ir pievadīts gan centralizēts ūdens, gan kanalizācija, lai cilvēkiem nebūtu risku, ņemot ūdeni no “spicēm”, urbumiem un tamlīdzīgi,” pašreizējo situāciju raksturo Bergs.

Tā kā Olaines izgāztuves attīrīšanā ieguldīta Eiropas Savienības nauda, projekta uzraudzībai jānotiek vēl 3,5 gadus. Taču par vides aizsardzību atbildīgā ministrija šim projektam noteikusi zemu riska novērtējumu. Proti, ministrijas speciālisti pārbaudes neveic regulāri. Tas ir arī iemesls, kāpēc ministrija, iespējams, nav bijusi informēta par to, ka dienests līdz šim nav veicis piesārņotās teritorijas monitoringu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti