Sestdiena, 27. jūlijs

Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +16 °C, Z vējš, 1m/s
LSM Bērnistaba
Laura Laķe

Laura Laķe

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski

Autora ziņas
«Balsu makšķerēšana» vai «ideoloģiska pārliecība» – kādēļ partijas solījumos izceļ sociālekonomiskos...
«Balsu makšķerēšana» vai «ideoloģiska pārliecība» – kādēļ partijas solījumos izceļ sociālekonomiskos jautājumus
Liela daļa 14. Saeimas vēlēšanās startējošo politisko partiju savās programmās akcentē sociāli ekonomiskos jautājumus un tādējādi izvēlas ļoti drošu stratēģiju, redzot, "kur ir vēlētāju balsis", un to arī piedāvājot, raidījumā "Kas notiek Latvijā trīs dienas pirms 14. Saeimas vēlēšanām?" sacīja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, politikas zinātņu doktors, profesors Jānis Ikstens. Tikmēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš vērsa uzmanību uz vērā ņemamo atšķirību starp partiju vārdos solīto un līdz šim padarīto. 
NVO mudina nevilcinoties viest skaidrību par Ukrainas bēgļiem pieejamo atbalstu nākamgad
NVO mudina nevilcinoties viest skaidrību par Ukrainas bēgļiem pieejamo atbalstu nākamgad
Kustība "Gribu palīdzēt bēgļiem"  aicina valdību un Saeimu nekavējoties lemt par izmitināšanas un ēdināšanas nodrošinājuma pagarināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, tādējādi dodot bēgļiem skaidru signālu par to, kāds atbalsts būs pieejams pēc šā gada 31. decembra. Biedrība mudina sniegt palīdzību tiem cilvēkiem, kuri Latvijā to meklē šobrīd, kā arī tiem, kuri ir īpaši aizsargājamās grupās, piemēram, bērni, grūtnieces un seniori.
Pēc Rīgas domes pieprasījuma Ukrainas bēgļiem piemaksāt par viesnīcām ceturtdaļa tās pametusi
Pēc Rīgas domes pieprasījuma Ukrainas bēgļiem piemaksāt par viesnīcām ceturtdaļa tās pametusi
Sākot no septembra, Ukrainas kara bēgļiem pašiem ir jāpiemaksā starpība starp Latvijas valsts piešķirto izmitināšanas finansējumu un faktiskajām mājokļa izmaksām, ko iepriekš sedza Rīgas pilsētas pašvaldība. Šāds Rīgas domes paziņojums augustā izvietots viesnīcās, kur pašvaldība izmitinājusi bēgļus no Ukrainas, liecina raidījuma "Kas notiek Latvijā?" rīcībā esošā informācija. Pēc Rīgas domes pieprasījuma Ukrainas bēgļiem piemaksāt par viesnīcām aptuveni ceturtdaļa tās jau pametusi. Rīgas dome savā paziņojumā atsaucas uz valdības lēmumu un Ekonomikas ministrijas precizējumu, savukārt ministrijā šai interpretācijai par domes lēmumu nepiekrīt un norāda, ka tiesību normas neparedz bēgļu izmitināšanu saistīt ar viņu iespējām to pašiem līdzfinansēt. Tikmēr ukrainiete Lidija, kura Rīgā ieradusies kā kara bēgle no Kijivas, atzīst, ka veiksmīgi Rīgā atrast dzīvesvietu pašlaik izdodas tikai daļai bēgļu.
«Dati liecina par nopirktiem sekotājiem»: kā politikas jaunpienācējs Mairis Briedis sociālajos tīklo...
«Dati liecina par nopirktiem sekotājiem»: kā politikas jaunpienācējs Mairis Briedis sociālajos tīklos ieguvis miljoniem sekotāju
No partijas "Saskaņa" saraksta gaidāmajās 14. Saeimas vēlēšanās startējošā deputāta kandidāta Maira Brieža atbalstītāju skaits sociālajos medijos šovasar strauji pieauga. Portāla "Delfi" sociālo tīklu profilu satura redaktors Jānis Sildniks raidījumā "Kas notiek Latvijā?" izteica pieņēmumu, ka vismaz daļa no lielā jauniegūto piekritēju skaita ir nopirkti, jo nekas neliecinot, ka bokseris pēkšņi būtu kļuvis tik daudz reižu populārāks. Savukārt citi raidījuma dalībnieki norādīja, ka, viņuprāt, būs interesenti vērot, kā "Saskaņas" vēlētājs Briedi novērtēs, jo, neraugoties uz it kā pieaugošo boksera popularitāti sociālajos tīklos, šīs partijas piekritēji, iespējams, nemaz nesaprot, ko īsti bokseris Briedis dara politikā.
«Garantijas «Latvenergo» sniegt nedrīkst» – koncerna vadītājs nesola gāzes piegādes Skultes termināl...
«Garantijas «Latvenergo» sniegt nedrīkst» – koncerna vadītājs nesola gāzes piegādes Skultes terminālī
"Latvenergo" nekāda veida garantijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa projektam Skultē nedrīkst sniegt, to liedz Publisko iepirkumu likums un Konkurences likums, turklāt faktiski nav objekta, ko "mēs varētu pirkt" un kā "mēs varētu izvērst iepirkuma procedūru starp vairākiem konkurentiem". Tā 31. augusta raidījumā "Kas notiek Latvijā?" sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste, atbildot uz jautājumu, vai taisnība, ka aizvadītajos mēnešos "Latvenergo" ar Skultes termināļa īpašniekiem ir veduši sarunas par ilgtermiņa līgumu, lai nodrošinātu noteiktu dabasgāzes importu Latvijas ekonomikai un vienlaikus – "Latvenergo" – tieši caur Skulti.
«Negrib Ukrainas uzvaru» vai ieroču un munīcijas krājumi 30 gados ir sarukuši – kāpēc Eiropas militā...
«Negrib Ukrainas uzvaru» vai ieroču un munīcijas krājumi 30 gados ir sarukuši – kāpēc Eiropas militārā palīdzība klibo
30 gadus pēc Aukstā kara beigām militārā industrija nav saražojusi un ir beigusi ražot daudzas lietas, un šo gadu laikā ieroču, munīcijas un ekipējuma krājumi ir sarukuši. Tā trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?", pamatojot Eiropas aizvien skopāko militāro palīdzību Ukrainai, sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Jaunā Vienotība).
Kā mūsdienās izdzīvot tradīcijai – tautas deju ansambļa «Dancis» stāsts
Kā mūsdienās izdzīvot tradīcijai – tautas deju ansambļa «Dancis» stāsts
Latvijas Universitātes tautas deju ansamblis "Dancis" sabiedrībai ir pazīstams kā viens no senākajiem Latvijas skatuvisko deju zelta fonda glabātājiem. Kolektīva repertuārs paredz nemainīgi kopt un lolot latviešu tautas deju dižgaru veidotās dejas. Vienlaikus skatēs un konkursos godalgotie dejotāji cer līdztekus senajām tradīcijām to augsnē jaunradīt arī mūsdienīgākus stāstus. Deja – tā ir viņu saruna ar skatītāju. Tai jārit līdzi laikam.
Latvijas zolītes spēlmaņu īstā misija – izglābt prāta spēli nākamajām paaudzēm
Latvijas zolītes spēlmaņu īstā misija – izglābt prāta spēli nākamajām paaudzēm
Latvijas kāršu spēli zoli jeb zolīti tās entuziasti no jaunības līdz sirmam vecumam spēlē visā valstī un ārpus tās robežām. Zolīte ir pirmā spēle, kas nesen ir iekļauta Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Tās spēlmaņu kopienu vada misija spēli saglabāt nākamajām paaudzēm. Ar vingru prātu, mērķtiecīgu garu un azarta dzirksti viņu nākotnes mērķos nu iekalta arī dalība olimpiskajās spēlēs.
Simptomi turpinās vēl gadu. Kā garais Covid–19 mainīja rosīgā studenta Rūdolfa dzīvi (papildināts)
Simptomi turpinās vēl gadu. Kā garais Covid–19 mainīja rosīgā studenta Rūdolfa dzīvi (papildināts)
Vairāk nekā gadu pēc inficēšanās ar Covid–19 Rūdolfs Aleksandrs Strods joprojām cenšas aprast ar jauno realitāti. 21 gadu vecumā jaunietim nu ik dienu jādomā, kā labāk nekustēties, ko nedzert vai ko slimību pavadošajā saspringtajā gaisotnē neteikt apkārtējiem. Saslimšana ar tā dēvēto garo Covid–19 Rūdolfam sākotnēji nodrošināja vairāk nekā pusgadu ilgu slimības lapu. Nu jau diagnozei apritējusi gadskārta, bet jaunieša agrākās dzīves pavediens vēl arvien rokā nedodas.
«Facebook» sapnis vai nākotnes murgs: ko nozīmēs pārcelšanās uz metaversa vidi
«Facebook» sapnis vai nākotnes murgs: ko nozīmēs pārcelšanās uz metaversa vidi
Trīsdimensiju vide, kurā mēs ar savu avatāru starpniecību piedalīsimies darba sapulcēs, iepirksimies un izklaidēsimies ar draugiem: šādu nākotnes vīziju uzbūris tehnoloģiju milzis “Facebook”, kas nesen nomainīja savu nosaukumu uz “Meta”. Vieniem šī nākotne šķiet vilinoša, bet citi raizējas, ka “metaverss” kļūs par vēl lielāku draudu privātumam un demokrātijai.
Arvien vairāk valstu piešķir jauniešiem balsstiesības jau no 16 gadu vecuma
Arvien vairāk valstu piešķir jauniešiem balsstiesības jau no 16 gadu vecuma
Vācijas jauno valdību veidojošās partijas ir apņēmušās panākt balsošanas vecuma samazināšanu no 18 uz 16 gadiem, līdzīgs priekšlikums iesniegts arī Francijas parlamentā. Pasaulē arvien pieaug to valstu skaits, kur jaunieši jau 16 gadu vecumā var piedalīties vietējo pašvaldību un dažviet arī valsts mēroga vēlēšanās. Bet kā uz šādu iespēju raugās Latvijā?
Iespēja balsot internetā: ko varam mācīties no Igaunijas pieredzes
Iespēja balsot internetā: ko varam mācīties no Igaunijas pieredzes
Latvijā pašvaldību vēlēšanās šovasar nobalsoja tikai 34% balsstiesīgo vēlētāju, bet Igaunijā vietējās vēlēšanās, kas notika oktobra vidū, aktivitāte bija krietni augstāka, izvēli veica 54,7% balsstiesīgo. Savu artavu devis tas, ka Igaunijā vēlētājiem jau sen ir iespēja balsot arī internetā, bet Latvijā šāda iespēja pagaidām netiek paredzēta.
Dānijā vairs nebūs obligāti jālieto sejas maska
Dānijā vairs nebūs obligāti jālieto sejas maska
Dānijas valdība piektdien paziņoja, ka Dānijas sabiedriskajā transportā vairs nebūs jāvalkā sejas maskas, tādējādi atceļot pēdējo obligāto ar sejas aizsegiem saistīto ierobežojumu.
Britu princi Endrū iesūdz ASV tiesā par iespējamu seksuālo izmantošanu
Britu princi Endrū iesūdz ASV tiesā par iespējamu seksuālo izmantošanu
Lielbritānijas karalienes Elizabetes II dēls princis Endrū ir iesūdzēts ASV tiesā, jo kāda sieviete viņu vaino par seksuālo izmantošanu, kas notikusi, kad viņai bija tikai 17 gadu. Šī sieviete iepriekš liecināja arī pret notiesāto dzimumnoziedznieku Džefriju Epstīnu, kurš pirms diviem gadiem cietumā izdarīja pašnāvību.
Krievijas lesbiešu ģimene pēc nāves draudu saņemšanas spiesta bēgt uz Spāniju
Krievijas lesbiešu ģimene pēc nāves draudu saņemšanas spiesta bēgt uz Spāniju
Krievijas lesbiešu ģimenei nācies pamest valsti pēc līdzdalības pārtikas produktu reklāmā, kas izraisīja pamatīgu skandālu Krievijas sociālo tīklu vidē. Reklāmā redzamās sievietes saņēma ļoti daudz homofobisku komentāru, tajā skaitā arī nāves draudus, tāpēc viņām nācies pamest Krieviju. Pašlaik sievietes apmetušās uz dzīvi Spānijā.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti