Kas notiek ar TV “Rain” apraides atļaujas anulēšanu Latvijā?

Tihons Dzjadko, Ivars Āboliņš, Gunta Sloga, Aļona Borisova, Liāna Langa. Dalībnieku saraksts tiek papildināts.

Jānis Domburs 7.decembris, trešdiena 21:15

«Balsu makšķerēšana» vai «ideoloģiska pārliecība» – kādēļ partijas solījumos izceļ sociālekonomiskos jautājumus

Liela daļa 14. Saeimas vēlēšanās startējošo politisko partiju savās programmās akcentē sociāli ekonomiskos jautājumus un tādējādi izvēlas ļoti drošu stratēģiju, redzot, "kur ir vēlētāju balsis", un to arī piedāvājot, raidījumā "Kas notiek Latvijā trīs dienas pirms 14. Saeimas vēlēšanām?" sacīja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, politikas zinātņu doktors, profesors Jānis Ikstens. Tikmēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš vērsa uzmanību uz vērā ņemamo atšķirību starp partiju vārdos solīto un līdz šim padarīto. 

Komentējot publikas pieprasījumu un politiķu piedāvājumu gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, profesors Ikstens vērtēja, ka lielākā daļa politisko partiju priekšvēlēšanu kampaņās runā par sociāli ekonomiskiem jautājumiem, piedāvājot to, par ko, viņuprāt, balsos vēlētājs. "Tur sākas diferenciācija, citiem – vide, citiem – etniskās lietas, vēl citiem – aizsardzība. Jāsaprot, ka ir sabiedrības segmenti, kuriem kaut kādi jautājumi ir īpaši nozīmīgi, tie iet papildus sociāli ekonomiskajam blokam [partiju piedāvājumā] iekšā," skaidroja profesors. Tikmēr uz raidījuma vadītāja Jāņa Dombura jautājumu, vai tas tiek darīts, "makšķerējot balsis" vai tomēr ideoloģiskas pārliecības dēļ, profesors atbildēja, ka Latvijā esot diezgan maz ideoloģisku partiju. "Trīs varbūt, ja labi skaita, sanāk. Pārējās vairāk vai mazāk mobilizē vēlētājus citos veidos," sacīja Ikstens.

Tāpat uz nepieciešamību paturēt prātā kategorijas "vārdi" un "darbi" norādīja arī Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš. "Ja skatāmies vārdus, tad es arī redzu, ka vārdos par to daudzi runā, un nav pat tā, ka nedara. Tagad pat pēdējās nedēļas, mēnešus – simtiem miljonu izdalīta nauda. Uz parāda, bet tas ir saistībā ar inflāciju, dzīves līmeni, kādā veidā kompensēs enerģētisko resursu cenu kosmiskos pieaugumus," sacīja SKDS direktors, tādējādi atzīmējot arī politiķu izdarīto.

"Ārpus tā ir ļoti liela atrautība, kad ne tikai vārdos sola – pat parakstās –, bet, kad jāsāk darīt, izrādās, ka citas lietas svarīgākas," piebilda Kaktiņš.

Konkrētu šādas situācijas piemēru, atsaucoties uz iepriekšējām vēlēšanām, raidījumā minēja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš atgādināja, ka iepriekšējo vēlēšanu laikā viens no LTRK ierosinājumiem bijis veikt Iedzīvotāju nodokļu likuma grozījumus ar mērķi pašvaldības motivēt savai teritorijai piesaistīt biznesu. "Fiskāli neitrāls priekšlikums, vienkārši maina pašvaldību motivāciju. Visi parakstās, koalīcijā un vairākumā ir visi, kas ir parakstījušies, bet īsti to tēmu pat nav cilājuši," nepildītos solījumus atgādināja Endziņš.

"Problēma nav, ka politiķi tam nepievērš uzmanību. Problēma ir izpildījumā," diskusijā par politiķu "vārdiem" un "darbiem" teiktajam pievienojās Rīgas Juridiskās augstskolas profesore, politikas zinātņu doktore Vita Matīss.

Viņasprāt, sabiedrība nedomā, ka politiķi vai partijas izpildītu prioritātes atbilstošā līmenī, piemēram, veselības aprūpē. Savukārt, pēc profesora Ikstena domām, solījumu izpildījumā būtiska ir stratēģiskā domāšana un plānošana. "Vai trīs vai četru gadu laikā, vai pat gada laikā patiešām notiek stratēģiska virzība? Papīru saražots ir diezgan daudz, bet es nejūtu no politiskās vadības stratēģisko virzību," sacīja Ikstens. Turklāt viņš atzīmēja, ka viens ir uzskaitīt darāmo pa punktiem, bet kaut kas cits – to salikt kopā plānā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti