ĪSUMĀ:
- Latvijā krītas vēlētāju aktivitāte; iespēja nobalsot internetā varētu mazināt šo tendenci.
- 2022. gada Saeimas vēlēšanās šāda iespēja vēl netiks nodrošināta.
- CVK norāda, ka trūkst finansējuma jau esošās vēlēšanu sistēmas IT risinājumiem.
- Igaunijā e-vēlēšanas ir palīdzējušas stabilizēt vēlētāju aktivitāti.
- Eksperti norāda uz riskiem un nepieciešamību nodrošināt aizklātu balsojumu.
- Par digitālo rīku plašāku izmantošanu jādomā arī ikdienā, ne tikai vēlēšanu kontekstā.
Krasais aktivitātes kritums pēdējās vēlēšanās Latvijā ir licis vairākkārt apspriest e-vēlēšanu iespējas. Arī vasarā reģistrētā rekordzemā aktivitāte vietvaru vēlēšanās pamato valdības plānus vēlēšanu norisē turpmāk vairāk izmantot dažādas digitālās tehnoloģijas.
Tehnoloģiju pilnveidošanai vajadzīga nauda
Latvijas valdības izstrādātais plāns turpmākajiem sešiem gadiem paredz izvērtēt attīstības iespējas vēlēšanu procesu turpmākai pilnveidei un digitalizācijai, lai veicinātu sabiedrības plašāku iesaisti, vienlaikus saglabājot augstu uzticību vēlēšanu procesam.
Tikmēr Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa norāda, ka vismaz līdz 2022. gada Saeimas vēlēšanām ieviest balsošanu elektroniskajā vidē nav plānots. Galvenie iemesli, pēc Bērziņas teiktā, ir saistīti ar digitālu vēlēšanu drošības riskiem un spēju elektroniskā vidē garantēt balsošanas aizklātumu, kamēr finansējuma trūkst jau esošās vēlēšanu sistēmas informāciju tehnoloģiju (IT) risinājumiem.
CVK priekšsēdētāja skaidro, ka 2022. gada vēlēšanās pašreizējo iekārtu pārraudzībai būtu nepieciešams palielināt iestādes IT kapacitāti, izveidojot IT nodaļu un piesaistot papildus IT speciālistus.
Līdz ar to 2022. gadā papildus būtu nepieciešami nedaudz vairāk nekā 800 000 eiro IT struktūrvienības izveidei, vēlēšanu IT sistēmu uzturēšanai un Saeimas vēlēšanu vadības sistēmas tehniskai pavadīšanai un lietotāju atbalstam.
“Diemžēl Ministru kabinets nav atbalstījis CVK lūgto papildu finansējuma piešķiršanu šiem mērķiem, un, ja arī Saeima, diskutējot par nākamā gada budžetu, mūs nesadzirdēs, Saeimas vēlēšanu nodrošināšanai būs pieejams tāds pats finansējums kā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, lai gan pakalpojumiem un precēm cenas kopš 2018. gada ir augušas,” norāda Bērziņa.
Vienlaikus jebkādi ar vēlēšanām saistītajiem IT risinājumi paredz arī attiecīgus grozījumus vēlēšanu likumos. “Piemēram, ceļš līdz tiešsaistes vēlētāju reģistra ieviešanai ilga vairākus gadus, un tā izstrādē bez CVK bija iesaistīta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Ministru kabinets, drošības iestādes un Saeima,” atgādina Bērziņa.
Igauņi kā pasaules līderi
Elektroniskā balsošana savu pasaules pirmizrādi piedzīvoja Igaunijā 2005. gada pašvaldību vēlēšanās. Tādējādi pirms 16 gadiem mūsu kaimiņvalsts kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas nacionāla mēroga vēlēšanās piedāvāja iespēju balsot internetā.
Savukārt jau divus gadus vēlāk Igaunija gāja soli tālāk un debitēja kā pirmā valsts, kas elektroniskās balsošanas sistēmu, dēvētu par “i-Voting” jeb e-vēlēšanām, izmantoja arī parlamenta vēlēšanās, tajās ļaujot iedzīvotājiem savu balsi nosūtīt no jebkuras vietas un datora pasaulē. Kopš tā laika Igaunijā vēlēšanās nemainīgi balso nedaudz virs 60% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Arī Covid-19 pandēmijas radītie riski kalpo par papildu dzinuli izmantot digitālās tehnoloģijas, lai atvieglotu vēlēšanu loģistiku un paplašinātu pilsonisko telpu.
E-vēlēšanas palīdz stabilizēt vēlētāju aktivitāti
Šī gada pašvaldību vēlēšanās, kas noslēdzās 17. oktobrī, rekordliels Igaunijas vēlētāju skaits savu balsi atdeva tiešsaistē. Šādu iespēju izmantoja ap 276 000 balsotāju. Kopējā vēlētāju aktivitāte bija par 1,5 procentpunktiem augstāka nekā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2017. gadā.
“Iepriekš vēlētāju aktivitātei bija tendence samazināties,” stāsta Igaunijas Valsts vēlēšanu biroja konsultants Prīts Vinkels, kurš ir arī vecākais eksperts Igaunijas E-pārvaldes akadēmijā. Minētais vēlēšanu aktivitātes kritums gan nav raksturīgs vien Igaunijai un Latvijai. Balsotāju aktivitātes samazināšanās vēlēšanās ir globāla parādība mūsdienu demokrātijās.
Tādēļ Vinkels kā nozīmīgu faktoru par labu digitalizācijai uzsver spēju Igaunijā uzturēt pilsoniskās aktivitātes stabilitāti: “Vēlēšanu digitalizācija valstī nav vēlētāju aktivitāti ievērojami palielinājusi, taču tā jau kopš ieviešanas brīža ir ļāvusi tai saglabāties nemainīgai.”
Sabiedrībai jāiesaistās biežāk nekā reizi četros gados
Vinkels norāda, ka, viņaprāt, šāda sistēma darbojas, jo igauņi jau ilgstoši ir pieraduši izmantot dažādus digitālos pakalpojumus, piemēram, digitāli parakstīt dokumentus un izmantot banku pakalpojumus.
Līdzīgi situāciju vērtē arī kiberdrošības politikas eksperte Ieva Ilvesa, kura akcentē, ka būtiski iedzīvotāju pilsoniskās aktivitātes uzlabošanai ir sākotnēji izmantot jau esošās digitālo rīku un interneta iespējas.
“Ir jādomā par iedzīvotāju iesaisti valsts ikdienas politiskos un pārvaldes procesos, ne tikai jāmobilizē reizi četros gados uz vēlēšanām. Tieši šeit, manuprāt, digitālo rīku un interneta iespējas ir ļoti plašas – iesaistīt pašvaldību diskusijās, veidot apkaimju iniciatīvas, organizēt moderētas sarunas ar iedzīvotājiem un radīt dažādus inovatīvus iesaistes rīkus. To visu var jau aizsākt skolas solā,” uzsver Ilvesa.
100% drošība nav iespējama
Tam, ka tehniskās pieejas uzlabošanai būtu jāiet roku rokā ar jēgpilnu līdzdalību un atbildību sabiedriskajos procesos, piekrīt arī tiesībsargs Juris Jansons. Vienlaikus viņš kā šķērsli pilnīgai un ātrai vēlēšanu digitalizācijai īpaši izceļ ar to saistītos drošības jautājumus: “Ņemot vērā kiberdrošības ekspertu norādītos riskus, kas apdraud vēlēšanu aizklātumu un brīvību, e–vēlēšanu ieviešana šobrīd nav atbalstāma, jo tā var apdraudēt demokrātisku iekārtu”.
Proti, tiesībsarga rūpe e-vēlēšanu ieviešanas gadījumā būtu lūkot, lai vēlēšanu procesa inovācijas ir savienojamas gan ar procesa drošību, gan ar brīvu un aizklātu vēlēšanu principa ievērošanu.
“100% drošību nodrošināt nevar nekad, bet ir iespējams ierobežot riskus. Tajā tiek ieguldīts ļoti daudz enerģijas arī šobrīd,” skaidro Vinkels.
Kaimiņvalsts eksperts uzsver, ka jau 2013. gadā ieviestā individuālā verifikācijas sistēma ļauj vēlētājiem pārliecināties, ka viņu balss ir saskaitīta. Savukārt 2017. gadā interneta balsošanu pielāgoja iespējām veikt tās pilnu revīziju.
Tāpat Igaunijas atbildīgās iestādes nekavējas paplašināt arī digitalizētās vēlēšanu sistēmas pielietojumu. Tuvāko gadu plānos ir digitālu balsojumu pārvērst realitātē ne vien valsts mēroga pakalpojumos, bet ieviest to arī pašvaldību arsenālā referendumu laikā vai, piemēram, sabiedriskās domas aptaujās, vai pat piedāvāt digitalizēto sistēmu izmantot lieliem uzņēmumiem iekšējās vēlēšanās akcionāru vidū.
Balsot var tikai no datora
Tikmēr vēlēšanu digitalizāciju kaimiņvalstī apvij arī citi neatrisināti jautājumi. Piemēram, diskusija par to, vai vēlēt joprojām būtu jāspēj tikai no datoriem.
Tās pamatā ir debates par dažādu ierīču pieejamību katram vēlētājam.
Vinkels stāsta, ka pašreiz tiek spriests par iespējamu balsošanu viedierīcēs, piemēram, “iPad”, tomēr eksperti norāda, ka līdz ar jauno vidi rastos arī jauni tehniski riski.
Tāpat zinātnieki izvērtē, cik plašai jābūt vēlētāja piekļuvei datiem par savu izvēli. “Tātad jautājums – drošība pret pārbaudāmību. Ja vēlētājam būtu jāiet un jāpārbauda, kā viņš balsoja, cik tālu balsotājam vajadzētu būt iespējai to pārbaudīt un kādus pierādījumus tam sniegt? Slepenība pastāv tādēļ, lai ar jums nevar manipulēt,” uzsver Igaunijas Valsts vēlēšanu biroja konsultants.
Bažas par vēlētāju ietekmēšanu un balsu pirkšanu
Arī tiesībsargs Jansons piekrīt, ka viens no virzieniem, kādā attīstās zinātnieku diskusijas par e-vēlēšanām, skar tādu verifikācijas procesu, kā gaitā vēlētājs pats var pārliecināties, vai balsis ir pareizi saskaitītas. Jansons gan uzsver, ka vēlēšanas, kuras no balsotāja puses ir verificējamas visā procesa garumā, rada riskus, kas skar arī iespējamu balsu pirkšanas aspektu.
Igaunijā tikko notikušo pašvaldību vēlēšanu rezultāti izsauca iebildumus no Igaunijas Konservatīvās tautas partijas (EKRE), kas vērsās Nacionālajā vēlēšanu komitejā ar lūgumu atzīt vēlēšanu elektroniskās balsošanas rezultātus par nelikumīgiem un atcelt e-balsošanas rezultātus apgabalos, kur partijas vērtējumā konstatēti “pārkāpumi”. Nacionālā vēlēšanu komiteja gan pagaidām iemeslu bažām neredz.
Dezinformācijas risks
Savukārt Vinkela vērtējumā vēl viens jautājums, par ko vēlēšanu organizatoriem mūsdienās ir jāspēj atbildēt, ir dezinformācijas radītie draudi. “Ja jūs sākat no nulles, jums noteikti jārēķinās ar potenciālu dezinformāciju,” skaidro Vinkels, “jo īpaši, ja runājam par tām politiskajām partijām, kuru attieksme pret balsošanu internetā ir daļa no politiskās stratēģijas.”
Kiberdrošības politikas eksperte Ilvesa vērtē, ka vēlēšanu digitalizācija pirms tās izmantošanas vēlētāju aktivitātes veicināšanai ir jāskata saistībā ar valsts vispārīgām spējām nodrošināt savus pakalpojumus digitālā veidā uzticami, nepārtraukti un droši.
“Kamēr mēs neesam vēlētājam parādījuši, ka valsts var uzturēt sarežģītas un drošas informācijas sistēmas, vienlaicīgi nodrošinot pakalpojuma nepārtrauktību – tikmēr būs arī grūti veidot uzticību vēlētāja balss nodošanai internetā,” brīdina Ilvesa.
