Bulgārijā pret Covid-19 vakcinēts tikai katrs piektais iedzīvotājs

Bulgārijā ir zemākais vakcinācijas līmenis Eiropas Savienībā (ES), un pašlaik valstī vismaz vienu vakcīnas devu pret Covid-19 ir saņēmis tikai katrs piektais iedzīvotājs, kamēr pilnībā vakcinēti ir vien 18% iedzīvotāju.

Vakcīnu piegādes kavēšanās, skepse par vakcīnām un slikta vakcinācijas procesa pārvaldība atstāj Bulgāriju pēdējā vietā ES dalībvalstu vidū. Eiropas Savienības kopējais rādītājs liecina, ka vismaz vienu vakcīnas devu ir saņēmuši 73% iedzīvotāju.

ES valstu iedzīvotāji, kas saņēmuši vismaz vienu Covid-19 vakcīnas devu

Pašlaik bulgāri var izvēlēties starp četrām dažādām vakcīnām, taču daudzi izvairās no potēšanās, atsaucoties uz plaši izplatītām sazvērestības teorijām un bailēm no jauniem medicīnas preparātiem. Bulgārijas valdība jūlijā ziņoja, ka daļu vakcīnu ziedos valstīm, kam to trūkst, vai arī nāktos izmest tūkstošiem vakcīnu devu, kas bija tuvu derīguma termiņa beigām.

Sākotnēji lika uzsvaru uz "AstraZeneca" vakcīnu

Eksperti norāda, ka skepse pret vakcīnām ir īpaši izplatīta gados vecāko bulgāru vidū. “Bulgāri ir ļoti konservatīvi, un vecākajā sabiedrības daļā tas ir vēl izteiktāk. Lielākā daļa cilvēku nav izglītoti, un viņiem ir grūti saprast šīs vakcīnas vērtību,” Eiropas televīzijas ziņu tīklam “Euronews” skaidroja Sofijas Demokrātijas pētījumu centra analītiķis Tihomirs Bezlovs.

Analītiķa vērtējumā situācija bija īpaši problemātiska, tuvojoties Bulgārijas parlamenta vēlēšanām (šogad tās nācies rīkot jau divreiz – aprīlī un jūlijā), jo politiķi nevēlējās publiski ieņemt skaidru nostāju jautājumā, kurā sabiedriskā doma ir stipri sašķelta. “Negatīvu efektu radīja arī vienota politiska vēstījuma trūkums,” skaidroja pētnieks.

Līdzīgi kā Latvijā, arī Bulgārijas valdība sākotnēji vakcīnu iepirkumā lika uzsvaru uz ražotāja “AstraZeneca” vakcīnu, kas bija ievērojami lētāka un vieglāk uzglabājama nekā konkurentu produkcija. Taču, tā kā vakcīnas piegādes temps bija zems arī Bulgārijā un vēl maijā valsts bija saņēmusi tikai piektdaļu no pasūtītajām “AstraZeneca” vakcīnām, arī sākotnējais vakcīnu deficīts varētu izskaidrot zemo vakcinēto skaitu.

Aizvainojums pret elitēm

“Skepse pret vakcīnām atspoguļo arī bulgāru “aizvainojumu pret elitēm” un plašāku neuzticību varas iestādēm un oficiālajai informācijai,” ziņu aģentūrai AFP skaidro starptautiskās pētniecības organizāciju asociācijas “Gallup International” pētnieks Parvans Simeonovs. Valstī ir viens no augstākajiem Covid-19 izraisītās mirstības rādītājiem Eiropas Savienībā, un vietējie veselības eksperti raizējas, ka, ja iedzīvotāji turpinās vilcināties, tas var izraisīt mirstības pieaugumu.

 Šogad publicētie Bulgārijas veselības ekspertes Dimitrinas Petrovas pētījuma dati liecina, ka pie vainas nav vien iedzīvotāju attieksme, bet arī valdības vakcinācijas politika. Pētniece norāda, ka Bulgārijas valdības plāns ir neskaidrs, taču tā prioritāte ir ierobežot Covid-19 izplatību, nevis glābt cilvēku dzīvības. Petrova skaidro, ka tas vairāk aizstāv ekonomiski aktīvo, mazāk ievainojamo populācijas daļu salīdzinājumā ekonomiski neaktīvajiem un gados vecākajiem sabiedrības pārstāvjiem. 

2020. gada novembrī un decembrī Bulgārija reģistrēja augstāko iknedēļas mirstības rādītāju no visām apsekotajām valstīm, bet cilvēkus vecuma grupā virs 65 gadiem Bulgārijā sāka vakcinēt tikai maijā,  viņus atstājot ceturtajā grupā prioritāro iedzīvotāju sarakstā, pēc Petrovas vārdiem, palaižot pa priekšu “gandrīz visus citus”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt