Eksperti: Glāzgovas klimata samits ir izšķirīgs brīdis cīņā pret klimata pārmaiņām

Glāzgovas klimata pārmaiņu samitam ir īpaša nozīme, jo starptautiskā sabiedrība un valstis ir sasniegušas pēdējo iespēju novērst katastrofālas un neatgriezeniskas globālās sasilšanas sekas, skaidro Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Aleksandra Palkova.

COP26 ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 2021. gada klimata pārmaiņu konference, kas līdz 12. novembrim notiek Glāzgovā. Gandrīz trīs gadu desmitus ANO ir pulcējusi teju visas pasaules valstis, lai rīkotu globālos klimata samitus, ko dēvē par “COP”. Šajā laika posmā klimata pārmaiņas no maz apspriestas problēmas ir kļuvušas par globālu prioritāti.

Aleksandra Palkova

Palkova vērtē, ka pašlaik pasaules līderi lielākoties teorētiski apzinās situācijas nopietnību, un to simboliski apliecina arī Lielbritānijas premjera Borisa Džonsona frāze, COP26 nodēvējot par “patiesības brīdi”.

Džonsons foruma dalībniekiem vaicāja, “vai viņi spēs izmantot šo brīdi vai ļaus tam paslīdēt garām”. “Tomēr, skatoties uz to, vai klimata politika tagad būs citāda, domāju, ka nē,” atzīst Palkova.

No runām jāpāriet pie darbiem

“Pēdējo pāris gadu laikā par reāliem siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) samazinājumiem vēl vairāk par “COP” sanāksmēm parūpējās koronavīruss,” uz Covid-19 pandēmijas ietekmi norāda Latvijas Dabas fonda klimata eksperts Ojārs Balcers.

Ojārs Balcers

Zinātnieks uzsver, ka lielais vairums piesārņotāju turpina ignorēt pārējās pasaules drošības vajadzības, neievērojot iepriekšējā konferencē, 2015. gada Parīzes nolīgumā, panākto vienošanos. Tā paredzēja noturēt globālo sasilšanu krietni zem 2℃ robežas un vēlams ierobežot to līdz 1,5 ℃, salīdzinot ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Vienošanās mērķis kopumā bija stiprināt valstu spēju pašām tikt galā ar klimata pārmaiņu ietekmi.

Valsts prezidents Egils Levits samitā uzsvēra, ka esam valsts, kurai ir 500 kilometru gara piekrastes līnija, tādēļ viens no galvenajiem riskiem, kam valstī tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, ir krasta noārdīšanās. “Lai gan Latvija rada tikai 0,02% no pasaules siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomiem, mēs esam apņēmības pilni pildīt Eiropas Savienības un ANO ietvaros noteiktos uzdevumus saistībā ar piesārņojuma samazināšanu,” uzrunā vēstīja prezidents.

Levits piebilda, ka ir laiks pāriet no skaļiem paziņojumiem uz pavisam skaidriem darbiem.

Jātiecas mazināt Latvijas energoatkarību no ārējiem resursiem

Balcers uzsver, ka šī ir pirmā reize, kad Latvijas prezidents ir skaidri ieņēmis pozīciju par klimata mērķu sasniegšanu. “Manuprāt tas vietējā politikā ir liels notikums, jo tieši šādā politiskā līmenī var reāli samazināt nacionālās siltumnīcefekta gāzes (SEG) emisijas un atrisināt tādus smagos klimata jautājumus kā transports, lauksaimniecība un sākt darbos samazināt Latvijas energoatkarību no ārējiem fosilajiem resursiem, piemēram, naftas produktiem un dabas gāzes,” atzīmē klimata eksperts.

Valsts prezidenta uzruna, pēc zinātnieka domām, ir viens no elementiem, kas Latvijai valstiskā līmenī iezīmē reālu atšķirību kopš iepriekšējo gadu konferencēm.

“Prezidents ir augstākā iespējamā pārstāvniecība, un tagad vajadzētu sekot darbiem un emisiju samazināšanās trajektorijai, nevis tikai runām un emisiju pieaugumam,” norāda Balcers.

Pētnieks skaidro, ka ilgtermiņā Latvijas ceļakarte uz oglekļa neitralitāti ir īpaši saistīta ar mājokļu energoefektivitātes dinamikas un indikatoru jautājumu. Oglekļa neitralitāte nozīmētu vispār nepalielināt siltumnīcefekta gāzu daudzumu atmosfērā.

“Šobrīd ir skaidrs, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija to nevar, bet Ekonomikas ministrija nedara vai negrib vadīt. Reāls progress ir iespējams tikai prezidenta un Saeimas vadības līmenī. Tā kā prezidenta iesaiste ir labā ziņa un ceļš uz reāliem rezultātiem,” uzskata Balcers.

Klimata krīze ir taisnīguma jautājums

Arī vides aktīviste un Rīgas domes deputāte Mairita Lūse (Progresīvie/Attīstībai/Par!) uzsver, ka līderu iesaiste ir nepieciešamas pārmaiņas veidos, kā organizējam sabiedrību.

Mairita Lūse

“Šobrīd 1% pasaules bagātāko iedzīvotāju rada divreiz vairāk emisiju nekā nabadzīgākie 50%. Klimata krīze ir arī taisnīguma jautājums – lai ne tās cēloņu, ne seku smagums nebūtu jāiznes sabiedrības neaizsargātākajai daļai,” spriež Lūse.

Līdz šim konferencē vairāk nekā 100 pasaules līderi ir apsolījuši līdz 2030. gadam izbeigt mežu izciršanu, kas ir COP26 klimata samita pirmā nozīmīgā vienošanās. Eksperti to vērtē atzinīgi, bet vienlaikus atgādina, ka iepriekšējā šāda veida vienošanās 2014. gadā praktiskus rezultātus nav nesusi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt