Pretēji Eiropas tendencēm Latvijā zinātnieku skaits aizvien kritiski zems

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Eiropas Savienībā kopumā pēdējās desmitgades laikā ievērojami palielinājies pilna laika slodzi strādājošo zinātnieku skaits, bet Latvijā tas nemainīgi saglabājas viens no zemākajiem ES dalībvalstu vidū.

Eksperti norāda, ka būtiskas ir gan katras valsts investīcijas zinātnē, gan kopējā izpratne par dažādu nozaru ieguldījumu valsts attīstībā.

ĪSUMĀ:

  • Eiropas Savienībā aug zinātnē nodarbināto skaits, Latvijā progress nav vērojams.
  • Liela daļa Latvijas zinātnieku strādā nepilnu slodzi.
  • Zemais pētnieku skaits tiek skaidrots ar nepietiekamo finansējumu pētniecībai un attīstībai.
  • Zinātnes attīstība līdz šim nav bijusi valdības prioritāte, Kariņa valdība apņēmusies to labot.
  • Latvijas zinātne ir pārāk atkarīga no Eiropas Savienības fondu pieejamības.
  • Latvijā ir maz uzņēmumu, kas finansē pētniecību.
  • Risinājums ir tikai viens: būtiski palielināt zinātnei piešķirto finansējumu.

Nesekojam Eiropas Savienības pozitīvajām tendencēm

Zinātnes attīstībā vairumā ES dalībvalstu ir vērojams progress. No 2010. līdz 2020. gadam pētnieku skaits ES palielinājās par vairāk nekā trešdaļu (41%). 2020. gadā dalībvalstīs strādāja 1,9 miljoni pētnieku, un tas ir par 546 000 vairāk nekā 2010. gadā.

Zinātnieku skaits Eiropas Savienības valstīs
Zinātnieku skaits Eiropas Savienības valstīs

Savukārt Latvijā zinātnieku pēdējā desmitgadē kopumā nav kļuvis vairāk, pētniecībā nodarbināto skaits nedaudz pārsniedz 4000. Daļa pētnieku gan nav nodarbināti tikai zinātnē vai strādā nepilnu slodzi, tāpēc, lai salīdzinātu datus gan ES kopumā, gan Latvijā, zinātnē nodarbināto statistiku mēra, uzskaitot darba slodzes jeb to pilna laika ekvivalentu (PLE).

“Protams, ES un Latvijas oficiālā statistika apliecina, ka pētnieku PLE mums ir kritiski zems, salīdzinot ar ES vidējo rādītāju. Diemžēl nav saskatāma tā pieauguma tendence, kaut arī beidzamajos gados pētnieku PLE palielināšana ir bijis zinātnes politikas primārais mērķis,” vērtē Latvijas Universitātes prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā, bijusī izglītības un zinātnes ministre profesore Ina Druviete.

Trūkst valstiskas izpratnes un finansējuma

Lūkojot pēc zemā pētnieku skaita cēloņiem, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) zinātņu prorektore Agrita Kiopa tos atzīmē divējādus.

“Pirmkārt, nevienā valdībā līdz Krišjāņa Kariņa valdībai politiķiem nebija izpratnes par to, ka zināšanas un tehnoloģijas virza ekonomikas izaugsmi, līdz ar to zinātnē investīcijas faktiski netika veiktas.”

Kiopa piebilst, ka situāciju vēl vairāk pasliktināja ļoti vienkāršotā interpretācija tam, ko nozīmē valsts un privātā sektora investīcijas un kā tās ir saistītas.
 
“Otrkārt, 2008. gada krīzes laikā taupības un publiskā sektora samazināšanas rezultātā valsts investīcijas tika dramatiski vēl samazinātas uz pusi. Rezultātā daudzi zinātnieki emigrēja vai pārkvalificējās,” stāsta RSU prorektore.

Tikmēr zinātniece norāda, ka citas Eiropas valstis, tostarp Igaunija un arī Lietuva, turpinājušas iespēju robežās investīcijas palielināt.

Ieguldījums atspoguļojas arī pētnieku skaitā. Kamēr Latvijā strādā aptuveni 4000 pētnieku, kaimiņos Igaunijā – ap 5000, savukārt Lietuvā ir ap 10 000 pētnieku.


 
Zinātnisko institūciju pārstāvju viedoklis, vispārīgi runājot, ir līdzīgs Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paustajam. Proti, IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vietnieks zinātnes jomā Jānis Paiders, izvērtējot, kā atšķiras Latvija, gan skaitot minētās slodzes (PLE), gan zinātnieku skaitu, atzīst, ka ES mērogā Latvija nemainīgi ir ar vidēji vismazāko zinātnieku noslodzi. “Šis primāri parāda Latvijas mazo pētniecības finansējumu un to, ka zinātnē vairums nodarbināto strādā nepilnu laiku,” norāda Paiders.

Zinātnieku skaits ir atkarīgs no investīcijām zinātnē

“Šai ziņā risinājums ir tikai viens – būtisks zinātnei atvēlētā finansējuma pieaugums,” vērtē profesore Druviete. "Kamēr tā nav, tikmēr meklēsim tikai it kā taisnīgākus principus nelielās naudas sadalei, kas nekādi neveicinās pētnieku skaita pieaugumu un mums tik nepieciešamo zinātnieku ataudzi.”
 
RSU prorektore Kiopa uz situāciju raugās līdzīgi, norādot, ka zinātnieku skaits ir tieši atkarīgs no investīcijām un korelē ar to ieguldījumu gan zinātnē, gan publiskajā un privātajā sektorā.

“Mēs kā valsts ieguldām maz un mūsu rūpniecības struktūra ir tāda, kurā ir maz uzņēmumu, kas finansē pētniecību. Attiecīgi – maz darba vietu un iespēju talantiem tās ieņemt.”

Tikmēr Latvijas Zinātnes padomes Programmu un projektu analītikas nodaļas vadītājs Arnis Kokorevičs atgādina, ka zinātniskai darbībai ir nepieciešams finansējums arī dažādiem patērējamajiem materiāliem, komandējumiem, publicēšanai, arī infrastruktūrai un citiem mērķiem.

Statistika, pēc Kokoreviča domām, ir nepielūdzama, un situācijas uzlabošanai ir jābūt noteiktam finansējumam zinātnieku algu fondā. “Savukārt valstī zinātnieku skaits var būt tikai proporcionāls zinātnes un pētniecības jomu finansējumam,” uzsver Kokorevičs.

Valsts plāno palielināt zemos ieguldījumus

Turklāt tas, ka Latvijas pētniecības un attīstības sistēma ir pārlieku atkarīga no ES struktūrfondu pieejamības (39% no pētniecības un attīstības finansējuma 2014. – 2018. gadā tika nodrošināti no ārvalstu avotiem, galvenokārt ES struktūrfondiem), ir norādīts arī IZM politikas plānošanas dokumentos.

Tie atklāj, ka, lai gan pēdējo gadu tendences liecina par Latvijas pētniecības un attīstības pārlieku lielās balstīšanās uz ES fondu finansējumu samazinājumu, kopumā ar to saistītās cikliskās svārstības nenodrošina stabilu un ilgtspējīgu pētniecības un attīstības cilvēkkapitāla attīstību un pētniecības procesu nepārtrauktību.
 
Pašreizējais valdības kurss gan paredz investīcijas pētniecībā pakāpeniski palielināt arī no mūsu valsts iekšējiem līdzekļiem. IZM politikas veidošanas plānos pašlaik ietilpst mērķis līdz 2024. gadam finansējuma īpatsvaru pētniecībai un attīstībai no IKP procentuāli palielināt līdz 1%, taču līdz 2027. gadam – sasniegt jau 1,5% no IKP. Šādas politikas plānotais rezultāts ir attīstīta pētniecības izcilība, kapacitāte un starptautiskā sadarbība.

Ieguldījumi zinātnē (procentos no iekšzemes kopprodukta). Avots Izglītības un zinātnes ministrijas Z...
Ieguldījumi zinātnē (procentos no iekšzemes kopprodukta). Avots Izglītības un zinātnes ministrijas Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam

Vienlaikus dinamikā salīdzinot Latvijas iekšzemes tēriņus pētniecībai un attīstībai pagājušajās divās desmitgadēs, tie, neraugoties uz drīzāk pozitīvām tendencēm pēdējos piecos gados, joprojām ievērojami atpaliek ne vien no jau minētās Lietuvas un Igaunijas, bet arī no gandrīz visām pārējām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīm.

Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (% no iekšzemes kopprodukta)
Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (% no iekšzemes kopprodukta)

Rosina zinātniekus vairāk iesaistīt biznesa sektorā

Meklējot iespējamos zemā finansējuma risinājumus, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā profesors Aigars Jirgensons vērtē, ka valstīs ar lielu zinātnieku PLE pieaugumu šādu rādītāju galvenokārt pozitīvi ietekmē attiecīgais pieaugums biznesa sektorā.

“Zinātnieku iesaisti biznesa sektorā nosaka zinātņietilpīgu uzņēmumu, tajā skaitā jaunuzņēmumu, skaits un lielo uzņēmumu vēlme paplašināt pētniecību un attīstību.”

Profesors gan atzīst, ka pieminēto zinātņietilpīgo uzņēmumu vides attīstīšana un inovatīvu produktu radīšanas veicināšana ir sarežģīts process. “To ietekmē gan valsts atbalsta programmas, gan privāto investīciju piesaistes iespējas. Svarīgs faktors ir arī sagatavoto doktoru skaits, kuri kļūst par pētniecības un attīstības jomas darbiniekiem vai inovatīva biznesa veidotājiem,’’ norāda Jirgensons.

Latvijā zinātnieku iesaiste biznesa sektorā pēdējā desmitgadē neesot būtiski mainījusies, taču pētnieks piebilst, ka iepriekšējā ES Struktūrfondu plānošanas periodā IZM un Ekonomikas ministrija realizēja virkni iniciatīvu, kuru rezultāti gaidāmi vien nākotnē.

Turpmāk gan tiek solīts atbalsts, kas, pēc profesora teiktā, paredz palielināt ieguldījumus pētniecībā un inovācijās no valsts budžeta līdzekļiem, ES Struktūrfondiem kā arī Atveseļošanās un noturības mehānisma līdzekļiem.

“Lai šie ieguldījumi sasniegtu vēlamo mērķi, nepieciešams ļoti pārdomāts un koordinēts pasākumu plāns, kas balstīts dialogā starp politikas veidotājiem, ražotājiem un zinātniekiem,” uzsver Jirgensons.

Jāiegulda sabiedrībai svarīgās jomās

RSU prorektores Agitas Kiopas ieskatā pašlaik ir jāturpina šīs valdības kurss, mērķtiecīgi investējot sabiedrībai svarīgās jomās. “Tad būs iespējams iegūt arī lielāku daļu ES zinātnes finansējuma un radīt priekšnosacījumus tehnoloģiski ietilpīgāku uzņēmumu attīstībai šeit pie mums.”

Viņa piebilst, ka tādējādi arī mūsu spējas mācīties un pārņemt zināšanas no pasaules labajiem piemēriem būs lielākas.
 
Būtiski gan esot arī, lai investīcijas zinātnē nāk ar uzdevumiem dažādās nozarēs. “Piemēram, veselības jomā Veselības ministrija finansē pētījumus, kas saistīti ar galvenajiem veselības jautājumiem – Covid–19, onkoloģiju, garīgo veselību, seksuālo un reproduktīvo veselību un tā tālāk,” saka Kiopa.

Kultūras ministrijā tas būtu papildus finansējums komunikācijas un sabiedrības vērtību jautājumos, savukārt Aizsardzības ministrijā – drošības jautājumos un tehnoloģijās.

“Šādā veidā zinātnē valsts pasūtījuma formā būtu darba vietas, kas tad attiecīgi būtu arī redzams statistikā. Bet vēl svarīgāk – padarītu mūs gudrākus un stiprākus.”

Perspektīvā paredzamas izmaiņas, jo jaunākie IZM kritēriji bāzes un snieguma finansējuma sadalei paredz nākotnē atteikties no PLE kritērija, tā vietā ņemot vērā zinātniskajiem darbiniekiem faktiski izmaksātā atalgojuma apjomu.

“Gaidām Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas sniegtu detalizētu priekšstatu par pārmaiņām. Pašlaik liekas, ka līdz ar to varētu tikt ieviesti taisnīgāki finansējuma sadales principi. Tas gan nav tieši saistāms ar atalgojuma pieaugumu,” piebilst profesore Druviete.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti