Mazgāties vai nemazgāties: Holivudas slavenību diskusija izgaismo senus jautājumus par higiēnu un kultūru

Amerikāņu slavenības iesaistījušās kaismīgā diskusijā par atšķirīgiem mazgāšanās paradumiem, kas dažu nedēļu laikā ir pārtapusi globālā diskusijā par dermatoloģiju, atšķirīgām kultūras normām un rasi pēc tam, kad Holivudas aktieru pāris Eštons Kučers un Mila Kunisa tiešsaistes intervijā pavēstīja, ka nemazgājas katru dienu.

“Bērnībā man nebija pieejams karstais ūdens, tādēļ tāpat pārāk bieži nemazgājos,” podkāstā “Klubkrēsla eksperts” stāstīja Ukrainā dzimusī Kunisa, atsaucoties uz savu bērnību Padomju Savienībā. Aktrise piebilda, ka arī savus bērnus viņa nemazgā ik dienu.

Kunisas vīrs Kučers, kurš ir veiksmīgs producents un investors, savukārt stāstīja, ka katru dienu mazgā vien “paduses un kājstarpi”, kā arī uzšļaksta uz sejas ūdeni pēc treniņa.

Komentāri izraisīja plašu rezonansi, un ar personīgajiem higiēnas paradumiem sociālajos tīklos entuziastiski dalījās daudzi sabiedrībā populāri cilvēki.

Piemēram, aktieris Džeiks Džilenhols atzina, ka viņam “mazgāšanās šķiet aizvien mazāk nepieciešama”, piebilstot, ka, viņaprāt, nemazgāšanās var būt labvēlīga veselai ādai un ka cilvēki attīrās dabiski.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Ashton Kutcher (@aplusk)

Tikmēr aktieris un bijušais profesionālais cīkstonis Dveins Džonsons uz fanu interesi mikroblogošanas vietnē “Twitter” atsaucās, skaidri aprakstot mazgāšanās rutīnu, ko veic trīsreiz dienā. Džonsons norādīja, ka ir pretstats “slavenībām, kas nemazgājas”, un daudziem par prieku pavēstīja, ka dušā mēdz arī šķībi uzdziedāt.

Hārvarda Universitātes Veselības izdevniecības vecākais redaktors Roberts Šmerlings vērtē, ka nav tāda ideālā mazgāšanās biežuma. Atsaucoties arī uz citiem ekspertiem, viņš norāda, ka lielākajai daļai cilvēku pietiek ar dušošanos vairākas reizes nedēļā, izņemot, ja persona ir sasvīdusi vai tai ir citi iemesli mazgāties biežāk. Pēc ārsta teiktā, vidusmēra cilvēkam vajadzētu pietikt ar trīs līdz četras minūtes garu dušu.

Tikmēr jautājumi par to, cik bieži mazgāties, ar ko mazgāties un kur mazgāties, jau gadiem ir raisījuši debates, kas atklāj dažādas kultūras paražas un kurās baltādainās slavenības biežāk nosliecas par labu principam “mazāk ir labāk”.

Eksperti vērtē, ka jautājums ir ne vien par dermatoloģiju, bet arī par rasi un ar to saistītiem seniem stereotipiem, ka melnādainie cilvēki ir netīri.

“Priekšstats, ka baltā krāsa ir kaut kādā veidā tīrāka, dažādos ārkārtīgi aizvainojošos veidos dominē skaistumkopšanas un higiēnas produktos,” amerikāņu tiešsaistes medijam “Insider” skaidroja Preta institūta sociālo zinātņu un kultūras izpētes profesors Karls Zimrings.

Tumšādainiem cilvēkiem, kuriem dažu ieskatā joprojām nav tādas privilēģijas kā vienkārši mazgāties retāk, jau izsenis ir pārmesta pārspīlēta tīrība.

Piemēram, kādas diskusijas laikā par to, kāpēc Covid-19 hospitalizācija un nāves gadījumu skaits ir bijis augstāks melnādaino amerikāņu vidū, Ohaio štata republikāņu senators Stīvens Hafmans izraisīja asu sabiedrības pretreakciju, skaļi prātojot par afroamerikāņu higiēnas paradumu ietekmi uz saslimstību.

Senators vaicāja: “Vai varētu tā būt, ka afroamerikāņi vienkārši nemazgā rokas tikpat rūpīgi kā citas iedzīvotāju grupas? Vai nevalkā maskas? Vai neprot sociāli distancēties?”

Iemesli, kādēļ Covid-19 visā pasaulē ir smagāk skāris etniskās minoritātes, ir dažādi.  Lielbritānijas eksperti skaidro, ka tas var būt saistīts ar šo iedzīvotāju ģeogrāfisko izvietojumu un pārapdzīvotību atsevišķos reģionos vai, piemēram, jau esošu sirds slimību vai invaliditātes smago ietekmi uz atsevišķām etniskām grupām.

Tāpat kā nozīmīgi faktori Covid-19 nesamērīgajai ietekmei uz etniskajām minoritātēm tiek minēti, piemēram, socioekonomiskais stāvoklis, diskriminācija un stigma medicīnas sistēmā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt