To amerikāņu skaits, kuri identificējas kā baltādainie, bet nav spāņvalodīgie amerikāņi, tagad veido aptuveni 58% iedzīvotāju. Tas ir ievērojams kritums kopš 2010. gada, kad baltie ASV iedzīvotāji veidoja 63,7% no kopējās populācijas.
Tautas skaitīšana atklāja visu ASV reģionu demogrāfiskās izmaiņas pēdējo 10 gadu laikā, kā arī etniskos datus un balsstiesīgo iedzīvotāju skaita svārstības katrā štatā.
Kopējais iedzīvotāju skaits ASV pēdējā desmitgadē ir pieaudzis par 7,4% un tagad sasniedz 331 miljonu. Populācijas pieauguma temps gan ir lēnākais izpētē novērotais pēdējo 30 gadu laikā.
Nedaudz vairāk kā pusi no kopējā iedzīvotāju skaita pieauguma devušas izmaiņas spāņvalodīgo amerikāņu skaitā, kas sasniedza 62,1 miljonu jeb 18,7% no iedzīvotāju kopējā skaita 2020. gadā. Tikmēr 2010. gadā tie bija 16,4%, savukārt 2000. gadā tikai 12,6% no visiem ASV iedzīvotājiem.
Āzijas izcelsmes amerikāņu skaits pieauga par 35% līdz 24 miljoniem, padarot to par visstraujāk augošo ASV iedzīvotāju segmentu. Savukārt melnādaino Amerikas iedzīvotāju īpatsvars ir pieaudzis par 5,6%, lai gan būtībā ir saglabājies stabils, veidojot 12,1% no kopējā ASV iedzīvotāju skaita.
Eksperti norāda, ka pārmaiņas valsts demogrāfiskajā profilā būs jūtamas arī ASV politikā. Tautas skaitīšanā gūtā informācija tiks izmantota arī ASV Kongresa vēlēšanu apgabalu robežu pārzīmēšanai, un tas var ietekmēt vēlēšanu uzvarētāju.
Vēlēšanu apgabalu teritoriju noteikšanas kontrole 20 štatos ir republikāņu rokās, savukārt 10 štatos tā pieder demokrātiem, bet citur pārdalīšanu veic neatkarīgās grupas.
Līdz ar to demokrātu pusē pastāv bažas, ka demogrāfiskās pārmaiņas varētu mudināt atsevišķus konservatīvos politiķus stratēģiski veidot tādus vēlēšanu apgabalus, kas ļautu saglabāt politisko varu.
ASV, tāpat kā daudzās citās valstīs, ekonomiski maznodrošinātākie iedzīvotāji ir arī tie, kuri vismazāk iesaistās politiskajos procesos. Etnisko minoritāšu grupas ASV politikā iesaistās retāk, salīdzinot ar baltādainajiem amerikāņiem, kuri biežāk kļūst par politiskajiem kandidātiem vēlēšanās, balso vai piedalās vēlēšanu kampaņās.
Vēsturiski daudzu politiķu retorika ir stratēģiski mērķēta uz baltādaino vairākumu, kas nereti attur etniskās minoritātes no dalības vēlēšanās.
Baraka Obamas veiksmīgās prezidenta vēlēšanu kampaņas 2008. un 2012. gadā uzmundrināja un deva papildu motivāciju melnādainajiem vēlētājiem, daudzi piedalījās kampaņās un arī balsoja.
Simtiem tūkstoši brīvprātīgo ziedoja, organizēja transportu uz vēlēšanu iecirkņiem, sūtīja īsziņas vai vienkārši ierakstīja Obamas kampaņas saukli “Jā, mēs varam!” sociālajos medijos.
Pēc četriem gadiem 2016. gada prezidenta vēlēšanās arī Donalds Tramps centās iegūt papildus vēlētāju balsis, taču, vēršoties pie melnādainajiem amerikāņiem, izmantoja citu taktiku. “Ko jūs varat zaudēt, izmēģinot kaut ko jaunu, piemēram, Trampu?” viņš sacīja, uzrunājot visus afroamerikāņu iedzīvotājus Amerikā.
Vēlēšanu rezultāti 2020. gadā liecina, ka vēl pēc četrgades melnādainā sabiedrības daļa zināja atbildi uz šo jautājumu. Kopumā pie urnām devās rekordliels amerikāņu skaits – gandrīz 160 miljoni –, un afroamerikāņu vēlētāji tiek uzskatīti par kritiski svarīgo demogrāfisko grupu, kas palīdzēja izšķirt prezidenta vēlēšanu iznākumu.
Pilsētas ar lielu melnādaino iedzīvotāju skaitu, piemēram, Filadelfija, Detroita un Atlanta, nostiprināja ASV prezidenta Džo Baidena vadību galvenajos štatos, kuros pirms četriem gadiem Demokrātu partija zaudēja Donaldam Trampam.
