Kas notiek sporta politikā, finansēs un Latvijas Olimpiskajā komitejā?

Anda Čakša, Juris Zīvarts, Jānis Buks, Raimonds Lazdiņš, Aivars Platonovs, Artūrs Liepa, Dainis Caune, Raimonds Rudzāts

Jānis Domburs 17.aprīlis, trešdiena 21:15

«Garantijas «Latvenergo» sniegt nedrīkst» – koncerna vadītājs nesola gāzes piegādes Skultes terminālī

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

"Latvenergo" nekāda veida garantijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa projektam Skultē nedrīkst sniegt, to liedz Publisko iepirkumu likums un Konkurences likums, turklāt faktiski nav objekta, ko "mēs varētu pirkt" un kā "mēs varētu izvērst iepirkuma procedūru starp vairākiem konkurentiem". Tā 31. augusta raidījumā "Kas notiek Latvijā?" sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste, atbildot uz jautājumu, vai taisnība, ka aizvadītajos mēnešos "Latvenergo" ar Skultes termināļa īpašniekiem ir veduši sarunas par ilgtermiņa līgumu, lai nodrošinātu noteiktu dabasgāzes importu Latvijas ekonomikai un vienlaikus – "Latvenergo" – tieši caur Skulti.

Valdība 30. augustā slēgtā sēdē vienojās nacionālo interešu objekta statusu Latvijā piešķirt vienam no diviem LNG termināļa projektiem  – Skultē jau vairākus gadus plānotajam terminālim. Šis statuss nozīmētu atvieglotas procedūras šī projekta ātrākai īstenošanai. "Mēs jau no paša sākuma esam ieņēmuši neitrālu pozīciju par termināļa izvēli, jo mēs kā "Latvenergo" nevaram piedalīties termināļa būvniecībā, jo tas traucē mums pēc tam no Konkurences likuma piedalīties tirgū un tamlīdzīgi. Līdz ar to esam vienmēr sekojuši līdzi, interesējušies, uzklausījuši gan Kundziņsalu, gan Skulti visa gada garumā, redzot kā faktiski no pilnīgi negataviem projektiem top kaut kas saprātīgs un dzīvotspējīgs," raidījumā stāstīja Čakste.

"Latvenergo" vadītājs gan piebilda, ka šajā gadījumā nodoms kaut ko būvēt esot "tikai uz papīra". "Mēs nevaram būt pārliecināti par tiem tarifiem, kas tur būs, mēs nevaram šādas saistības uzņemties,"  norādīja Čakste.

Uz jautājumu, vai ir taisnība, ka "Latvenergo" šobrīd izskata versiju 5. septembrī, kad Klaipēdā sāksies jaunās allokācijas, pieteikties uz piecu līdz desmit gadu ilgtermiņa kontraktiem kā Klaipēdas termināļa klientiem, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs atbildēja, ka šajā gadījumā uz situāciju esot vairāk jāraugās no valsts drošības viedokļa nekā no Skultes termināļa būvniecības aspekta.

Šobrīd Baltijā, ieskaitot arī Somiju, darbojas tikai viens terminālis, un tas ir Klaipēdā. Nav nekādas informācijas par to, kad precīzi sāks darboties Paldiski, mēs tur esam ciešā kontaktā un arī piedalāmies, lai dabūtu zināmas jaudas arī Paldiskos. Esam runājuši arī, ka tā piegāde pirmā varētu būt decembrī, varbūt vēlāk. Jāsaprot, ka šis ir jaunattīstības projekts, kur viss var notikt,

stāstīja Čakste, piebilstot, ka vienīgais terminālis, kas šobrīd ir darboties spējīgs un ar konkrētiem tarifiem, ir Klaipēdas terminālis.

Savukārt ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība), skaidrojot, vai Ekonomikas ministrija ir līdzīgās pozīcijās, proti, ka nekādas garantijas nupat apstiprinātajam projektam valsts kapitālu turošā Ekonomikas ministrija neparedz, sacīja vien, ka šobrīd valdības kopīgais lēmums ir Skultes terminālim piešķirt nacionālā interešu objekta statusu. "Par šiem pārējiem jautājumiem diskusija turpināsies tad, kad būs ekspertu vērtējums par tehniskiem, ekonomiskiem un juridiskiem aspektiem, tad noteikti diskusija turpināsies 20. septembrī valdībā," piebilda ministre.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti