Rēzeknē apzina gandrīz 1000 mājsaimniecības ar malkas apkuri

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Pirms diviem gadiem izstrādātais "Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2019.–2030. gadam" paredz dažādu gaisu piesārņojošo vielu, tostarp emisiju, kas rodas no decentralizētajām apkures iekārtām, samazināšanu. Rēzeknē, kas atzīta par vienu no trim pilsētām ar vissliktāko gaisa kvalitāti, ir apzināts šādu privātmāju skaits un arī iespēja privātmāju sektoram pieslēgties centralizētajai pilsētas apkures sistēmai.

Rēzeknē apzina gandrīz 1000 mājsaimniecības ar malkas apkuri
00:00 / 04:08
Lejuplādēt

Lai arī bieži vien lielākā daļa iedzīvotāju nemaz nepamana gaisa kvalitātes pasliktināšanos, mērījumu stacijās veiktie mērījumi parāda, ka lielākās gaisa kvalitātes problēmas, un Pasaules Veselības organizācijas standartiem neatbilstoša gaisa kvalitāte konstatēta Rīgā, Liepājā un Rēzeknē.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Monitoringa daļas vadītāja Iveta Indriksone atklāja, ka vietējais gaisa piesārņojums Latvijā galvenokārt rodas no transporta, kurināmā izmantošanas siltumenerģijas ražošanai, mājsaimniecībām un rūpniecības.

"Protams, ka apkures sezonai ir ietekme uz kopējo piesārņojuma stāvokli apdzīvotajā vietā. Jo īpaši tas ir izteikts aukstās ziemās un tajās apdzīvotajās vietās, kur ir individuālā apkure," teica Indriksone.

Rēzeknē ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu ir veikta apkures iekārtu uzskaite pilsētā.

Pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs ("Saskaņa") uzsvēra, ka Rēzeknē ir gandrīz 1000 mājas, kurās ierīkota krāsns apkure. Lai mudinātu iedzīvotājus pāriet uz videi draudzīgāku apkures iekārtu ierīkošanu, ir nepieciešama ne tikai skaidrojošā informācija, bet arī finansiālais atbalsts.

"Ja tas notiks bez finansiāla atbalsta, tad tas ir bezjēdzīgs process. Tas tikai kaitinās cilvēkus.

Mums ir noskaidrots to saimniecību skaits, kur apkurei izmanto krāsnis. Tās ir 900 saimniecības, kam nepieciešams finansiāls atbalsts. Mums arī pētījumu rezultātos parādās, ka 250 mājsaimniecības atrodas tuvu pilsētas siltumtrasei. Tā, ka pastāv arī iespēja pieslēgties siltumtrasei, bet šāds pieslēgums izmaksā diezgan dārgi. Es pat teiktu, ka tas ir dārgāk nekā jauna katla uzstādīšana mājsaimniecībā," teica Rēzeknes mērs.

Vēl pirms kāda laika uzrunātie rēzeknieši bija neapmierināti ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) plāniem ierobežot malkas apkuri. Piemēram, rēzekniete Lūcija pat nevar iedomāties, kā varētu pārbūvēt savas privātmājas apkuri. "Lai tie, kas tos noteikumus izdomā, paši pamēģina par pensijas naudu ierīkot mājā jaunu apkuri!"

VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere uzsvēra, ka, lai atbalstītu pašvaldības un to iedzīvotājus,

ministrija gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumu realizēšanai ir izstrādājusi dažādus atbalsta mehānismus.

"Šobrīd ministrija strādā pie jaunas atbalsts programmas, kas nāk no ES fondu puses un pirmkārt šī palīdzība tiks sniegta Rīgā, Liepājā un Rēzeknē, kad tiks piedāvāts valsts līdzfinansējums iedzīvotājiem dažādu neefektīvo apkures krāšņu nomaiņai pret jaunām. Tāpat šis atbalsts tiks sniegts iedzīvotājiem siltumsūkņu, saules paneļu uzstādīšanai un arī pieslēgumam pie centralizētās apkures sistēmas tur, kur tas ir iespējams. Šobrīd izskatīšanā ir arī likumprojekts par iedzīvotāju ienākuma nodokļa nepiemērošanu. Ja tiks saņemts šis  atbalsts, tad tam netiks piemērots ienākuma nodoklis," norādīja VARAM pārstāve.

Gaisa piesārņošanas mazināšanas rīcības plāna mērķis ir samazināt Latvijas kopējās emisijas, kas tiek radītas vairākos sektoros – enerģētikas, transporta, rūpniecības, lauksaimniecības un mājsaimniecības nozarēs, un uzlabot gaisa kvalitāti iedzīvotājiem, kas dzīvo Latvijas lielākajās pilsētās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti