„Jebkurā gadījumā pacientiem ir jābūt pierakstītiem uz visiem pakalpojumiem. Attiecīgi pēc tam uz konkrētu pieraksta laiku pacients nāk, tad viņam pārbauda nepieciešamo dokumentu esamību, tālāk pacients iet uz reģistratūru un saņem pakalpojumu,” par jauno pacientu uzņemšanas kārtību stāsta Jēkabpils slimnīcas valdes priekšsēdētāja Margarita Meļņikova.
Darbadienas rītā cilvēku rindas pie poliklīnikas neveidojas.
„Man ir tests. Es piezvanīju ģimenes ārstam, ka ir problēmas. Viņa pateica, lai zvanot uz laboratoriju, iedeva numuru un lika uztaisīt testu. No sākuma pie ģimenes ārsta, pēc tam pie speciālista. Ko izdarīsi? Dzīvot gribas. Strādāt arī vajag,” stāsta kāds apmeklētājs.
Liela daļa pie Jēkabpils poliklīnikas uzrunāto cilvēku ir vakcinējušies, un jauno medicīnas iestādes apmeklēšanas kārtību viņi uztver kā iespēju pakļaut sevi mazākam inficēšanās riskam.
Latvijas Radio uzklausīja teikto:
„Visa ģimene ir sapotēta. Es par potēšanos, jo esmu astmas slimnieks. Mana vīramāte nebija potējusies, saslima un aizgāja pāris dienu laikā. Vīram 2. invaliditātes grupa kovida dēļ. Tā, ka es esmu par ierobežojumiem un vakcinēšanos.”
„Mums darba visi nopotējās. Man septiņdesmitgadīgā mamma arī potējās, tāpēc ka pie ārstiem nevar tikt. Jātaisa tests visu laiku, bet izdarīt to laikā nesanāk. Sanāk nokavēt vizīti pie ārsta.”
„Mēs ar māti pie zobu ārsta. Mums sertifikāts ir. Jaunie ierobežojumi varbūt arī apgrūtina iespēju tik pie ārstiem tiem cilvēkiem, kuri nav vakcinēti. Tad viņiem ir jādomā, ko darīt.”
„Pavisam normāli. Katram ir jādomā par savu drošību. Ja reiz ir jāpotējas, tad ir jāpotējas. Mēs arī no laukiem, mūs ģimenes ārsts potēja, un viss ir kārtībā.”
Jēkabpils slimnīcas valdes priekšsēdētāja Margarita Meļņikova uzsver, ka pacientu skaits Ambulatorajā daļā ir samazinājies, tostarp arī pēc papildu drošības pasākumu ieviešanas.
„Ambulatorajā daļā uzturas ļoti liels pacientu skaits. Protams, ir nosacīta drūzmēšanās, jo, kamēr pacients paņem savu numuriņu, aiziet uz reģistratūru, novelk mēteli, šī sasvstarpējā pacientu apmaiņa notiek. Līdz ar to, ja kāds no pozitīvajiem pacientiem tur nonāk, tad ir ļoti liels risks inficēties pat tad, ja ievēro visus individuālās aizsardzības noteikumus,” stāsta Meļņikova.
Kārtību pie ieejas ēkā nodrošina policijas darbinieks.
„Jā, diemžēl ir gadījumi, kad apmeklētājiem vai arī kādam no darbiniekiem ir jāuzklausa ļoti negatīvas runas vai arī draudi. Līdz ar to tā ir tāda papildu drošība,” norāda poliklīnikā.
Taujāta, kāpēc poliklīnika nepiedāvā iespēju veikt eksprestestu uz vietas, Meļņikova skaidro, ka būtu pārāk sarežģīti organizēt pacienta pieņemšanu, ja tests izrādītos pozitīvs.
„Skatīsimies pēc situācijas, ko varēsim izdarīt labāk, bet, ja mēs skatāmies uz iespēju taisīt antigēna testus uz vietas, tad parādās lielas problēmas ne tikai mūsu personālam, jo, tiklīdz pacients ir Covid-19 pozitīvs, tad jānodrošina droša pacienta pieņemšana, kas prasa papildu laiku. Jāuzģērbj pilnais aizsardzības komplekts, tad pēc šī pacienta jāveic papildu dezinfekcija. Līdz ar to mēs ierobežojam nākamo pacientu pakalpojuma saņemšanas laikā,” norāda Meļņikova.
Viņa atgādina, ka, ja cilvēks ir Covid-19 pozitīvs, viņam pašam arī jāievēro papildu drošības nosacījumi, piemēram, nedrīkst braukt atpakaļ uz mājām ar sabiedrisko transportu.
KONTEKSTS:
Lai mazinātu iespēju saslimt ar Covid-19 ārstniecības iestādē, bija plānots no 1. novembra obligāti ieviest ātros Covid-19 testus pie iestādēm. Tomēr beigās tas tiek īstenots tikai pilotprojektā. Viena no iestādēm, kur to īsteno, ir poliklīnika Rīgā, kur apmeklētāji pret to neiebilst. Ārstniecības iestādes, kuras pašlaik nav gatavas ieviest šādu pieeju, var to nedarīt.
