Pašvaldībām ierobežotas iespējas palīdzēt iedzīvotājiem pārdzīvot energoresursu cenu kāpumu

Energoresursu, it īpaši dabasgāzes krasais cenu kāpums Latgales pašvaldībās izpaudies atšķirīgi. Dažviet apkures tarifs palicis nemainīgs, dažviet tas augs pat vairākas reizes. Pašvaldības palīdzība iedzīvotājiem šādās situācijās iespējama, vien piešķirot pabalstus, taču ne visas pašvaldības var atļauties palielināt vai piešķirt jaunus pabalstus. Rēzeknes un Daugavpils valstspilsētas gaida uz lielāku valsts atbalstu energoresursu sadārdzināšanās izraisītās krīzes risināšanā.

Pašvaldībām ierobežotas iespējas palīdzēt iedzīvotājiem pārdzīvot energoresursu cenu kāpumu
00:00 / 05:00
Lejuplādēt

Energoresursu, it īpaši dabasgāzes krasais cenu kāpums, mazākā mērā ietekmēja Latgales pašvaldības, kurās siltuma ražošanai izmanto šķeldu vai malku. Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs uzsvēra – novadā apkures tarifu līdz apkures sezonas beigām nav plānots paaugstināt. Savukārt, atbalstot savus iedzīvotājus, pašvaldība sniedz atbalstu noteiktām iedzīvotāju grupām, kuras nevar pretendēt uz valsts noteikto mājokļa pabalstu, ko pērn Ludzas novadā saņēma vairāk nekā 1800 cilvēku.

"Pašvaldība ir izstrādājusi un arī izskatījusi domes sēdē jaunos saistošos noteikumus par sociālajiem pabalstiem Ludzas novadā. Tur jau ir iestrādāta jauna kārtība, kad mazāk aizsargāto iedzīvotāju – trūcīgo, maznodrošināto, tai skaitā arī senioru, atkarībā no viņu ienākumu līmeņa – iesniegumi tiks izvērtēti un tiks piešķirts pabalsts," stāstīja Mekšs.

Rēzeknes pilsētas apkurei tiek izmantota dabasgāze, taču, pateicoties agrāk noslēgtajiem ilgtermiņa līgumam, gāzes cenu kāpums biržā siltuma cenu nav ietekmējis. Taču, kā skaidroja pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs ("Saskaņa"): no šā gada apkures tarifs Rēzeknē tomēr tiek paaugstināts saistībā ar eketroenerģijas cenu kāpumu, un turpmāk par siltumenerģiju būs jāmaksā 47,42 eiro par megavatstundu jeb par 57,7% vairāk nekā līdz šim.

"Ja mēs runājam par tiem pasākumiem, kas var samazināt to slogu uz iedzīvotājiem, tad es viennozīmīgi runātu par valdības lēmumiem, kas var to veicināt. Es zinu, ka tagad notiek apspriede par to, ka [valsts] līdzfinansēs GMI [garantēto minimālo ienākumu], līdzfinansēs mājokļa pabalstu pašvaldībām," teica Bartaševičs.

Bartaševičs pārliecināts – lai arī valdība ir palielinājusi līdzfinansējumu mājokļa pabalstam, joprojām daļa cilvēku, kuriem šis pabalsts būtu nepieciešams, to nesaņem. Par viņiem jārūpējas pašvaldībai.

"Liela daļa pensionāru izkrita no tā cilvēku loka, kas var pretendēt uz mājokļa pabalstu. Tie ir pensionāri, kuru vidējais ienākums ir lielāks par 270 eiro, bet pirms gada mēs viņiem maksājām mājokļa pabalstu un tas bija likumīgi. Tagad mums jāmeklē citi ceļi, kā atbalstīt šīs kategorijas cilvēkus. Pašvaldību budžeti jau tā atrodas uz robežas, un mums tas papildu slogs vairākām pašvaldībām var kļūt nepanesams," uzskata Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs.

Lai arī Daugavpilī tika izsludināta enerģētikas krīze, pilsētnieki lielākus rēķinus par apkuri saņems vien februārī, kad tarifs pieaugs gandrīz par 170%. Ja vien līdz tam laikam neizdosies rast risinājumu, un par tādu Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš ("Saskaņa") uzskata atļauju izmantot valsts dabasgāzes rezerves.

"Rēķini iedzīvotājiem par saņemto siltumu var kāpt pat par 3 reizēm. Ir pieņemts lēmums izsludināt ārkārtas situāciju, lai likumā noteiktajā kārtībā izmantotu nacionālās – tā saucamās stratēģiskās rezerves. Šā brīža krīzes situācija ir attiecināma uz februāri, un krīzes situāciju mēs pasludinājām, ņemot vērā to, ka pašvaldības iekšējie resursi uzturēt pašreizējo tarifu ir izsmelti," skaidroja Elksniņš.

Situācija Latvijas pašvaldībās saistībā ar energoresursu cenu kāpumu ir atšķirīga, jo apkures tarifi ir atšķirīgi ne tikai starp pašvaldībām, bet arī vienas pašvaldības teritorijā. Tāpēc, kā uzskata Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte, universāla risinājuma, kā pašvaldībām rīkoties, lai palīdzētu saviem iedzīvotājiem, nav.

"Tas, kas pašlaik pašvaldībām ir pieejams, ir mājokļa pabalsts iedzīvotājiem, kas ir mērķēts visvairāk nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotāju grupām ar zemiem ienākumiem. Pašvaldības domā arī par lokāliem risinājumiem, tādiem kā brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem, bet tas jau ir atkarīgs no katras pašvaldības situācijas un arī ar iespējām no budžeta viedokļa palīdzēt iedzīvotājiem. Pašvaldības var īslaicīgi atbalstīt plašākas grupas, bet tas ir saistīts ar papildu izdevumiem budžetā un ir arī saistīts ar to, kādi ir pašvaldības budžeta ieņēmumi," norādīja Rudzīte.

Lai mazinātu elektroenerģijas cenu kāpuma ietekmi, valdība jau ieviesusi vairākus atbalsta pasākumus – palielināts atbalsts mazāk aizsargātajiem lietotājiem un energointensīvajiem uzņēmumiem, kā arī rasts risinājums obligātās iepirkuma komponentes (OIK) straujākai samazināšanai un samazināta sadales tarifa piemērošana par 50% uz laiku līdz šī gada 1. aprīlim. Tāpat valdība apstiprināja pabalstu vakcinētiem senioriem 20 eiro mēnesī, kā arī palielināja valsts līdzfinansējumu pašvaldības mājokļu pabalstam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt